Finanšu kosmoss un orbītu ekonomika: kā finanšu sektorā izmanto satelītus un to datus?

Vairāku gadu desmitu gaitā kosmosā ir palaisti ap 25 000 objektu, īpaši straujš pieaugums ir kopš 2019. gada maija, kad pirmos satelītus kosmosā palaida ASV uzņēmums SpaceX (1. attēls). Šo objektu vidū 2025. gada martā bija aptuveni 15 000 aktīvu satelītu. Kosmosā dominē komerciālie satelīti. Kā norādīts Satelītu nozares asociācijas (Satellite Industry Association) jaunākajā ziņojumā, 71 % no pasaules kosmosa nozares apgrozījuma 2024. gadā bija saistīts ar komerciāliem nolūkiem. Jāpiebilst, ka situācija kosmosā ir ļoti dinamiska, attiecīgi dati – mainīgi.

Visvairāk satelītu tiek izmantoti interneta nodrošināšanai (2. attēls), kur līderpozīcijas ieņem SpaceX satelīti. Šiem nolūkiem parasti izmanto lielas satelītu sistēmas jeb konstelācijas.

Nozīmīgs satelītu izmantošanas nolūks ir zemes novērošana un zinātniskajiem pētījumiem nepieciešamo datu ieguve. Šajā satelītu grupā līderpozīcijas ieņem Eiropas satelīti. Arī Zemes novērošanai var tikt izmantotas lielas satelītu konstelācijas, bet zinātniskiem mērķiem nepieciešamo satelītu skaits parasti ir daudz mazāks. Pēdējos gados novērotie militārie konflikti ir parādījuši, ka vēl joprojām aktuāls satelītu lietošanas nolūks ir militārās vajadzības. Ir nepieciešami gan droši sakari, gan informācija par pretinieku darbībām, gan cita veida atbalsts. Sava loma satelītiem ir arī komunikācijas nodrošināšanā un globālās pozicionēšanas risinājumos, kas gan pašiem, gan "gudrajām lietām" neļauj apmaldīties ne pilsētu džungļos, ne okeānu plašumos. Lai gan skaita ziņā laikapstākļu novērtēšanai un prognozēšanai izmantojamie satelīti ir mazākumā, daudzi no mums šo informāciju izmanto ikdienā, plānojot pārvietošanās veidu un brīvdienu aktivitātes vai izvēloties apģērbu.

Finanšu sektoram aktuālākie izmantošanas nolūki ir interneta un komunikācijas nodrošināšana, sīkāk par to nākamajā sadaļā.

Satelītu izmantošanas potenciāls finanšu sektorā

Liels potenciāls ir satelītu pielietošanai finanšu sektorā – bezsaistes maksājumu un darījumu nodrošināšanā un bankomātu darbības nodrošināšanā. Šāds pielietojums ļauj palielināt finanšu iekļautību jeb iespēju izmantot finanšu produktus un pakalpojumus arī vietās, kur mobilais vai interneta pārklājums nav pietiekams, kā arī veikt globālus darījumus bez zemes infrastruktūras izmantošanas. Te var minēt vairākus piemērus:

• 2026. gada marta sākumā Mastercard, sadarbojoties ar Ukrainas vadošo digitālo operatoru Kyivstar, paziņoja par veiksmīgu 4G atbalstošu POS termināļu pārbaudi, izmantojot Starlink Direct to Cell satelītu tehnoloģiju. Satelītu POS termināļus piedāvā arī M2M Connectivity.
• Blockstream Satellite nodrošina bezmaksas Bitcoin blokķēdes datu pārraidi, ļaujot izmantot Bitcoin arī vietās, kur nav pieejams internets (šis ir vienvirziena datu plūsmas risinājums).
• 2021. gadā J.P. Morgan ir veikusi pasaulē pirmo bankas vadīto tokenizētās vērtības pārskaitījumu no satelīta, izmantojot blokķēdi starp diviem Zemes orbītā esošiem satelītiem.
• Līdzīgi 2025. gadā Spacecoin veica pirmo pilno (end-to-end) blokķēdes darījumu kosmosā, nosūtot no Čīles uz Portugāli pirmo drošo blokķēdes transakciju.
• Uzņēmumam Nelco satelītu sakari ļauj nodrošināt plaša bankomātu tīkla darbību Indijā, tai skaitā lauku teritorijās.
• Kanādas M&T banka ar satelītu sakaru palīdzību nodrošina gan bankomātu darbību, gan elastīgi maina savu filiāļu novietojumu.

Atgriežoties uz zemes: kā satelītu datus izmantot pētījumiem

Notiekošais kosmosā daudziem varētu šķist interesants, tomēr analītiķiem svarīgāki ir ar satelītu palīdzību iegūtie dati un to pielietojums aktuālu tēmu analīzē. Sākšu ar tām, kas tieši izriet no attiecīgo satelītu nolūkiem, fokusējoties uz laikapstākļu, zemes novērošanas un zinātnes mērķiem.

Laika prognozes un klimata monitorings ir viens no redzamākajiem satelītu datu pielietojumiem. Laika ziņas parasti tiek iekļautas dienas nozīmīgāko notikumu apskatos gan Latvijā, gan pasaulē. Tās ir noderīgas gan ikdienas plānošanā, gan darbību plānošanā un finanšu risku analīzē nozarēs, kas ir atkarīgas no laikapstākļiem. Ar šo ir saistīts arī dabas katastrofu monitorings, brīdinājumu sistēmu darbība un aktivitātes dabas katastrofu un to seku likvidēšanas laikā. Šajā jomā satelītu datus plaši izmanto Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), piemēram, satelītu klimata atlantā un laikapstākļu novērojumos.

Zemes novērošana un vides uzraudzība ir ļoti daudzveidīga satelītu datu pielietošanas joma. Tiek monitorēti meži, lauki, ūdeņi, ledāji, noteikts to piesārņojums, degradācijas pakāpe, izmantošanas veids un citi aspekti. Ar dažādiem sensoriem aprīkotie satelīti var novērtēt dažādu veidu izmešu apjomu, siltumnīcefekta gāzu emisijas un noplūdes, un siltuma zudumus, ļaujot izdarīt secinājumus arī par gaisa piesārņojumu un energoefektivitāti. Liela daļa no šīs informācijas var būt noderīga arī ekonomisko norišu analīzē. Pie šādu datu atspoguļošanas piemēriem Latvijā var minēt dabas datu pārvaldīšanas sistēmu "Ozols". Savukārt Valsts vides dienests (VVD) izmanto satelītu datus, lai attālināti uzraudzītu derīgo izrakteņu vietas.

Arvien lielāka loma ir satelītu datu izmantošanai lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Tā ļauj optimizēt apūdeņošanas sistēmas, prognozēt ražu, sekot līdzi kultūraugu un mežu attīstībai, identificēt mežu bojājumus. Lauku atbalsta dienests (LAD) izmanto Copernicus (Sentinel‑2) datus atbalsta pasākumu jomā, lai automatizēti pārbaudītu pļaušanas darbus un kultūraugus. LAD publisko karti, kurā ietverti arī Sentinel-2 datu slāņi. AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) izmanto satelītu datus dažādiem nolūkiem, tai skaitā, lai sekotu līdzi mežu attīstībai, novērtētu koksnes krāju un mežu bojājumus. Arī LVM ir izstrādājis publiski pieejamu karti. Šo datus var tālāk integrēt resursu un finanšu plānošanas procesos, piemēram, novērtējot prognozētos ieņēmumus un izdevumus, plānojot nepieciešamās investīcijas un darba spēku.

Satelītu dati noder arī pilsētu plānošanā un infrastruktūras uzraudzībā. Urbanizācijas analīze ļauj novērtēt pilsētu attīstību, sabiedrisko pakalpojumu, tai skaitā bērnu laukumiņu un zaļo zonu, pieejamību dažādās pilsētās un to rajonos, attiecīgi nodrošinot datus lēmumiem par nepieciešamajām investīcijām. Ar satelītiem iegūtie laikapstākļu dati ļauj novērtēt klimata ietekmi uz uzņēmumu attīstību. Ceļa stāvokļa novērtējums dod iespēju prioritizēt ceļu remonta darbus ierobežota budžeta apstākļos un lemt par ceļu rekonstrukcijas nepieciešamību. Satelītu dati arī ļauj novērtēt būvniecības tendences klimata riskiem pakļautās teritorijās un identificēt nelegālās būvniecības gadījumus.

Būtiska ir arī jūru un okeānu novērtēšana, kas dod iespēju efektīvāk plānot loģistikas darbības, novērot kuģu un to kravu plūsmas, pārvaldīt ostas un identificēt nelegālās zvejas gadījumus.

Satelītu datu pielietojums ekonomikā un finanšu sektorā

Satelītu datu izmantošanai ir vairāki būtiski iemesli.

1. Mērogojamība, augsta izšķirtspēja un izmaksas – tradicionālie datu iegūšanas veidi (piemēram, apsekojumi un aptaujas) – bieži ir laikietilpīgi un dārgi, savukārt satelītu dati parasti aptver plašas teritorijas, ir pieejami arī jau apstrādāti satelītu dati, ko var pielāgot savām vajadzībām.
2. Neitralitāte, objektivitāte un uzticamība – iegūtie dati nav atkarīgi no datu sniedzējiem (piemēram, uzņēmumiem un iedzīvotājiem), to kvalitāte gandrīz nemaz nav atkarīga no cilvēciskām kļūdām, interpretācijas īpatnībām vai apzinātas izvēles sagrozīt informāciju.
3. Laicīgums un globāls pārklājums – satelītu dati bieži ir pieejami reāllaikā, kas ļauj tos izmantot operatīvām vajadzībām, bet globāls pārklājums dod iespēju datus analizēt par jebkuru pasaules teritoriju.
4. Datu plaisas mazināšana – šis aspekts visbiežāk tiek pieminēts saistībā ar klimata datiem, bet tas var būt aktuāls jebkurā jomā, kur nav pieejami starptautiski salīdzināmi dati.

Ārējās vides un risku analīzē būtiski ir novērtēt iekšzemes kopproduktu (IKP) un ekonomisko aktivitāti gan plašākā – starptautiskā, gan šaurākā – reģionālā mērogā. Lai gan IKP novērtējums ir pieejams par lielāko daļu valstu, tas parasti tiek publicēts ar lielāku vai mazāku kavējumu un ne biežāk kā reizi ceturksnī, bet dati detalizētākā reģionu līmenī ne vienmēr ir pieejami. Ekonomiskās aktivitātes savlaicīgākai un detalizētākai novērtēšanai var izmantot nakts gaismas datus, kur lielāka gaismas intensitāte var tikt saistīta ar lielāku ekonomisko aktivitāti, iedzīvotāju ienākumiem, IKP izaugsmi un daudzām citām jomām.

Daudzās valstīs, tai skaitā Latvijā, nozīmīgu lomu ieņem ārējā tirdzniecība. Tā ietekmē gan ekonomisko aktivitāti, gan inflāciju, kuras kontrole ir viena no centrālo banku pamata funkcijām. Tādēļ ir būtiski analizēt starptautiskās tirdzniecības plūsmas un to ierobežojošos faktorus. Satelītu dati ļauj izsekot, piemēram, kuģu maršrutiem, novērtēt sastrēgumu apmērus un to ietekmi uz preču plūsmām. Saistot šos datus ar inflācijas prognozēm, tiek veidots pamats turpmākai plānošanai un lēmumu pieņemšanai, tai skaitā par nepieciešamību pielāgot monetāro politiku jaunajiem apstākļiem. Īpaša loma šeit ir naftas un naftas produktu tirdzniecībai, ko ļoti uzskatāmi redzam saistībā ar karu Irānā.

Satelītu dati var būt noderīgi arī mazumtirdzniecības analīzē, kas ir cieši saistīta ar privātā patēriņa tendenču un tirdzniecības uzņēmumu finanšu rādītāju novērtējumu. Novērojot automašīnu skaitu pie lielveikaliem, iespējams novērtēt iepirkšanās aktivitāti, tirdzniecības uzņēmumu finanšu rādītājus, kapitāla tirgus īstermiņa tendences un patēriņa tendences.

Fizisko klimata risku analīzē plaši tiek izmantotas plūdu riska un plūdu draudu kartes, kuru izstrādē tiek izmantoti arī satelītu dati. Līdzīgi ir pieejamas kartes arī par ilgstoša sausuma skartajām teritorijām, par ekstrēmām gaisa temperatūrām, par meža ugunsgrēku draudiem un vētrām. Šie dati ir noderīgi stresa testos (te Eiropas un Latvijas piemēri) un plašākā analīzē par fizisko risku ietekmi, piemēram, uz nodarbinātību, kredītu pieejamību un mājokļu cenām. Pāris piemēri.

• Vincent (2026) ir novērtējis, ka par vienu grādu augstāka pilsētas pārkaršanas temperatūra [1] attiecīgajā pilsētas apkaimē Francijā ir saistīta ar mājokļu cenu samazinājumu par vidēji 2.2 %. 
• Spānijas Bankā novērtēts, ka Spānijā tuksnešu teritoriju palielinājuma dēļ pēc 8-20 gadiem attiecīgajā teritorijā uzņēmumu kreditēšana samazinās par 0.25 %, bet uzreiz pēc meža ugunsgrēkiem vidēji par 7 procentpunktiem samazinās tiem tuvāko uzņēmumu (10 km rādiusā no ugunsgrēka) apgrozījums pret aktīviem un par 6 % samazinās uzņēmumu kreditēšanas apjomi, salīdzinot ar uzņēmumiem, kas novietoti tālāk (20-40 km no ugunsgrēku vietas).
• Savukārt Meier et al. (2023), izmantojot Itālijas, Grieķijas, Spānijas un Portugāles datus, ir aprēķinājuši, ka meža ugunsgrēki samazina reģionālo IKP par 0.11-0.18 %, smagākos gadījumos pat par 3.3-4.8 %. Savukārt ietekme uz nodarbinātību atšķiras pa nozarēm – tirdzniecībā, izmitināšanā un transporta sektorā novērots nodarbināto skaita samazinājums par 0.09-0.15 %, bet finanšu pakalpojumos, apdrošināšanā un nekustamo īpašumu aktivitātēs – pieaugums par 0.13-0.22 %.

Satelītu dati ir aktuāli arī konkrētu finanšu pakalpojumu nodrošināšanā. Lauksaimniekiem ir pieejami indeksu apdrošināšanas produkti, kur apdrošināšanas atlīdzības ir saistītas ar konkrētiem ārējās vides parametriem, ko nosaka ar satelītu datu palīdzību (plūdi, sausums, ražība).

Piemēram, Boucher et al. (2024) pētījumā secināts, ka sausuma izturīgu sēklu lietošana vienlaicīgi ar sausuma indeksu apdrošināšanu ļauj maziem Āfrikas valstu fermeriem izvairīties no sausuma radītajām ekonomiskajām sekām, saglabājot un palielinot savu labklājības līmeni.

Atbilstoši dati ir būtiski arī zaļo finanšu produktu izstrādē, piemēram, ar ilgtspējību saistītās obligācijas. Genesis projekta finanšu instruments ir digitāls oglekļa kredītu nākotnes līgums (MOI), kas tiek piesaistīts zaļajai obligācijai, nodrošinot caurskatāmu emisiju samazināšanas rezultātu izsekojamību, izmatojot blokķēdes un viedo līgumu tehnoloģijas, un mazāku zaļmaldināšanas risku.

FinTech uzņēmumi, kas piedāvā algoritmiskās tirdzniecības pakalpojumus – akciju tirdzniecību ar robotu palīdzību – satelītu datus var iestrādāt tirdzniecības darījumu veikšanas algoritmos, izmantojot papildu signālus par ārējās vides rādītāju ietekmi uz preču tirgiem.

Satelītu datu izmantošanas iespējas analizētas arī Latvijas Bankā. Salīdzinot daudzveidīgo satelītu datu klāstu ar alternatīvajiem datu avotiem dažādās jomās, secināts, ka par Latviju un Eiropu vairumā gadījumu ir pieejami pietiekami kvalitatīvi cita veida dati. Joma ar lielāko satelīta datu izmantošanas potenciālu ir klimata risku analīze. Plašu informāciju šajā jomā piedāvā LVĢMC – informācija izmantota Latvijas uzņēmumu pakļautības klimata fiziskajiem riskiem novērtējumā un plūdu riska stresa testā. Šobrīd identificētais "robs" ir detalizēti vēja ātruma dati, kas ļautu analizēt Latvijai būtiskos vētras riskus un to ietekmi uz finanšu sektoru. Copernicus apkopotie un apstrādātie satelītu dati ir viens no apzinātajiem informācijas avotiem, kas jau pavisam drīz tiks izmantots, lai novērtētu banku ievainojamību pret vētru risku.

[1] Pilsētu pārkaršanu raksturo gaisa temperatūras, kas ir ievērojami augstākas nekā blakus esošajos lauku apgabalos.