27.11.2023.

Kā sokas Latvijas konkurētspējai sarežģītos laikos?

Ilustratīvs attēls ražošanas process
Foto: LETA

Īsumā

  • Pieprasījums ārējos tirgos vājinājies, cīņa par klientiem kļuvusi sīvāka.

  • Ārējās tirdzniecības nosacījumi Latvijai bijuši labvēlīgi – eksporta cenas gan globālo cenu kāpuma, gan tagad krituma apstākļos pārsniedz importēto produktu cenas.

  • Latvijas uzņēmumu konkurētspējas noturību var skaidrot ar joprojām zemākām darbaspēka izmaksām salīdzinājumā ar konkurentiem, kā arī produktu kvalitāti un atbilstību patērētāju gaumei.

  • Latvijas preču eksporta tirgus daļa pasaulē ir augoša. Tirgus daļu svārstību mazināšanai palīdz eksporta diversificēšana gan produktu, gan valstu skatījumā.

  • Latvijas uzņēmumu konkurētspēju var vājināt samērā straujais algu pieaugums. Ilgstoši palielināt algas spēs uzņēmumi, kuri investē, paaugstina produktivitāti, rada pieprasītus produktus, spēj konkurēt un pelnīt.

  • Produktu izmaksu un kvalitātes konkurētspēja ir tikai viena daļa no konkurētspējas stāsta. Valstīm jākonkurē ar labvēlīgu vidi, kurā iedzīvotāji un uzņēmumi novērtē ekonomiskos, sociālos un vides aspektus.

Konkurētspēja ir ekonomikas politikā bieži lietots termins, un tā ir svarīgs faktors ekonomikas izaugsmē. Konkurētspēja ir ikviena iedzīvotāja interesēs, jo tikai veiksmīgi uzņēmumi var maksāt lielākas algas, iedzīvotāji ar uzņēmēja garu var attīstīt biznesu un rosīgā ekonomikā valsts saņem nodokļus, ko pārdala sabiedrības vajadzību finansēšanai.

Tumšāki mākoņi velkas pār uzņēmējdarbību – izmaksas augstākas un pieprasījums vājš

Pieprasījums pasaulē, t.sk. mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, tiek prognozēts vājš – gan šis, gan nākamais gads nesolās būt labvēlīgs, un tas uzņēmumiem liek sarosīties cīņā par klientiem.

Uzņēmumu izmaksas ir augušas – lai gan pasaules izejvielu (enerģijas, metālu u.c.) cenas no straujā pieauguma atkāpjas, tās joprojām ir augstākā līmenī nekā pirms krīzēm. Vienlaikus ar globālo cenu pārmaiņām arī eksportēto produktu cenas krīt, kas nozīmē mazākus ienākumus eksportētājiem. Savukārt darbaspēka izmaksas, ko daļēji virza piedzīvotā inflācija un ko pastiprina darbaspēka trūkums, turpina palielināties.

Tomēr izmaksu kāpums nav būtiski pasliktinājis Latvijas eksportējošo uzņēmumu finanšu stāvokli [1]. Latvijā eksporta cenas gan globālo cenu kāpuma, gan krituma apstākļos pārsniedz importēto produktu cenas – tirdzniecības nosacījumi ir bijuši labvēlīgi. Baltijas valstu eksportētāji lielākoties pielāgojas cenām ārējos tirgos, t.i., ir cenu ņēmēji, jo ar salīdzinoši nelielajiem apjomiem noieta tirgos nevar ietekmēt cenas. Tā visu Baltijas valstu eksporta cenu pieaugums krīžu laikos atspoguļoja globālo cenu kāpumu. Latvijas eksporta grozā nozīmīgākajām precēm – koksnes produktiem, graudaugiem, mehānismiem un elektriskajām ierīcēm – saglabājās augsts pieprasījums, un tādējādi auga cenas. Vienlaikus globālajā tirgū cenas auga arī tām precēm, kuras Baltijas valstis importē un kas palielina ražošanas izmaksas, īpaši energoproduktiem.

Sakārtojoties piegāžu ķēdēm un mazinoties nenoteiktībai, kopš 2022. gada beigām globālās cenas sāka sarukt. Taču tas nozīmē gan eksporta, gan importa cenu kritumu. Tomēr Latvijā ārējās tirdzniecības nosacījumi (eksporta cenu pārmaiņas salīdzinājumā ar importa cenu pārmaiņām) turpina būt labvēlīgi arī šobrīd globālo cenu krituma apstākļos. Vienkāršoti to raksturojot – enerģijas produktu cenu samazinājums importa pusē ir lielāks nekā eksporta ienākumu, piemēram, koksnes cenu kritums.

 

Izmaksu konkurētspēja vājinās, bet absolūtās izmaksas joprojām zemas

Cenas un izmaksas Baltijas valstīs jau ilgstoši ir augušas straujāk nekā tirdzniecības partnervalstīs. Reālā efektīvā kursa pieaugums norāda uz izmaksu konkurētspējas pasliktināšanos. Taču citi konkurētspējas rādītāji, piemēram, tirgus daļu pārmaiņas un ar kvalitāti koriģētu relatīvo eksporta cenu pārmaiņas uzrāda, ka konkurētspēja uzlabojas.

Noturīgu konkurētspēju pieaugošu relatīvo cenu un izmaksu apstākļos var skaidrot ar joprojām zemākām izmaksām nekā konkurentiem vai arī produktu kvalitātes pieaugumu, vai patērētāju gaumi par labu kādam produktam [2].

  • Cenas atsevišķu ražošanas izmaksu komponentēm pēc būtiska pieauguma mazinās. Piemēram, elektrības cena uzņēmumiem Latvijā kopš cenu pīķa laika ir būtiski mazinājusies, taču tā ir par 40-45 % augstāka nekā pirms krīzes (2019. gada 1. pusē). Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm Latvijā elektrības cena uzņēmumiem [3] ir diapazona zemākajā galā, vienlaikus atsevišķos svarīgos noieta tirgos, kā Zviedrijā un Somijā elektrības cena ir zemāka nekā Latvijā. Taču noieta tirgos konkurējam arī ar valstīm no ārpus eirozonas, ar kurām salīdzinot ES elektrības izmaksas nav konkurētspējīgas. Piemēram, Somijā ir viena no ES zemākajām elektrības cenām, taču tā ir 1.5 reizes augstāka nekā ASV un 2.4 reizes augstāka nekā Ķīnā.
 

 

  • Algu pieaugums joprojām saglabājas straujš, kas nozīmē darbaspēka izmaksu kāpumu uzņēmējiem. Saražot produkcijas vienību kļūst dārgāk, jo algas aug straujāk par produktivitāti. Vienlaikus algas absolūtā izteiksmē [4] Latvijā ir joprojām zemas – ap 25 % no Vācijas vai Zviedrijas darbaspēka izmaksām, ap 70 % no Igaunijas un 90 % no Lietuvas darbaspēka izmaksām.
 

 

  • Latvijas gadījumā cenu konkurētspēja laika gaitā ir vājinājusies dažādu izmaksu palielināšanās dēļ, tomēr kopumā konkurētspēja ir uzlabojusies uz preču kvalitātes un atbilstības pircēju gaumei un pieprasījumam rēķina.
 

Latvijas tirgus daļa aug. Vai Igaunijas tirgus daļas vājāks sniegums liek mums būt piesardzīgiem?

Baltijas valstis pēdējos gados ir audzējušas tirgus daļas, kas norāda uz spēju konkurēt globālajos tirgos. Kāds uzņēmums veiksmīgi ielaužas tirgos ar joprojām zemajām darbaspēka izmaksām, kāds – ražojot nišas produktus vai trāpot patērētāju gaumei, kāds pievienojot vērtību vai sarežģītību produktiem, ko noieta tirgos novērtē un pērk.

 

 

Taču situācija nav viengabalaina. Apskatot Latvijas eksporta grozā nozīmīgus produktus, Latvijas eksportētāju konkurētspēja vērtējama kā atšķirīga. 2022. gadā pasaulē auga pieprasījums pēc tādiem produktiem kā kviešiem, medikamentiem, piena produktiem, arī mehānismiem. Latvijas eksportētāju tirgus daļas pasaulē šajos produktos arī ir pieaugušas (kviešu eksportam varēja palīdzēt Latvijas rekordraža) vai joprojām saglabājas augstas pēc kāpuma 2021. gadā. Vienlaikus jau pērn pasaulē iezīmējās nekustamā īpašuma un būvniecības sektora vājināšanās, un pieprasījums pēc atsevišķiem koksnes produktiem, piemēram, zāģmateriāliem, kas ir nozīmīga Latvijas un Igaunijas eksportprece, saruka. Tādējādi pēc iepriekšējo gadu veiksmīgas darbības abās valstīs sarucis gan zāģmateriālu eksports, gan arī zaudēta tirgus daļa. Turklāt Latvijas uzņēmumi šajā segmentā ir saskārušies arī ar augstajām izejvielu cenām Latvijā. Koksnes (kas Latvijā ir 16 % no kopējā preču eksporta) tirgus daļas kāpumu spēja uzturēt kurināmās koksnes pieprasījums.

Igaunijas eksporta tirgus daļas pasaulē 2022. gadā saruka. Koksnes segmentā, kas ir svarīga eksportprece Igaunijai (11 % no kopējā preču eksporta), strauji saruka zāģmateriālu un moduļu māju tirgus daļa. Šis segments vērtējams kā ciklisks, un līdzīga tendence vērojama visur Eiropā. Starp Igaunijas konkurētspējas mazināšanās iemesliem uzņēmumi min negatīvas tendences Zviedrijas nekustamā īpašuma tirgū un krasu būvatļauju samazinājumu, neizdevīgo valūtas kursu un zemāku elektrības cenu nekā Igaunijā. Igaunijai koksnes noieta tirgus Zviedrijā (15 % no koksnes eksporta) un kopumā Skandināvijā (44 %) ir svarīgāks nekā Latvijai (Zviedrijā nonāk 10 % no Latvijas koksnes eksporta, un Skandināvijas tirgus īpatsvars ir uz pusi mazāks nekā Igaunijai; Latvija vairāk eksportē uz Apvienoto Karalisti – 23 % no kopējās koksnes eksporta). Tajā pašā laikā Lietuva ar tālāk apstrādātiem produktiem – mēbelēm [5] – spēja palielināt tirgus daļu.

Aplūkojot statistiku, protams, nav zināms katra uzņēmuma vai nozares stāsts, taču Igaunijas 2022. gada tirgus daļu sarukums virknei eksportā nozīmīgu produktu (zāģmateriāliem, moduļu mājām, saziņas līdzekļiem, piemēram, rūteriem) liek pievērst pastiprinātu uzmanību konkurētspējas jautājumam arī Latvijā.

 

Globālais pieprasījums pēc Latvijas eksporta grozā nozīmīgām precēm ilgtermiņā ir audzis, tirgus daļu svārstību mazināšanai palīdz eksporta diversificēšana gan produktu (pozitīvu virzību Latvijā apliecina Herfindāla – Hiršmana (Herfindahl-Hirschman) indekss), gan valstu skatījumā.

Eksporta ienākumiem mazinoties, algu spiediens vājina iespējas attīstīties

Samērā straujais algu pieaugums Latvijā un pārējās Baltijas valstīs kopā ar eksporta ienākumu sarukumu, ko nosaka vājš globālais pieprasījums, liek vērst uzmanīgāku skatu uz konkurētspēju. Darbaspēka izmaksu pieaugumam pārsniedzot eksporta cenu pārmaiņas, eksporta aktivitātes kļūst nerentablākas. Tas iezīmē ilgtermiņā nepieciešamo virzību uz pieprasījumam atbilstošiem kvalitatīviem un ilgtspējīgiem produktiem, kurus patērētāji būtu gatavi iegādāties, pat ja cena būtu augstāka. Tā uzņēmumi spēs pelnīt un maksāt augstākas algas.

 

 

Algu pieaugums ir ceļš uz Latvijas iedzīvotāju augstāku labklājību, taču ilgstoši palielināt algas spēs uzņēmumi, kuri būs investējuši, paaugstinājuši produktivitāti, radījuši pieprasītus produktus un spēs konkurēt un pelnīt. Taču darbaspēka izmaksām strauji augot, bet ienākumiem mazinoties, uzņēmēju spēja investēt mazinās, kas ietekmē arī spēju konkurēt nākotnē.

Latvijā eksporta, īpaši preču eksporta, cenas pandēmijas un energoresursu cenu krīžu laikā ir augušas. Tas lielākoties ir tāpēc, ka krīžu  ietekme uz pieprasījumu pēc precēm, kas nodrošina pamatvajadzības, ir mazāka nekā pēc komplicētām precēm. Tomēr zemākas pievienotās vērtības eksporta produktu ražošana nav pamats iedzīvotāju labklājības kāpumam ilgtermiņā.

Kopsavilkums

Eksporta konkurētspējas un izaugsmes riski ir saistīti ar noturīgi straujo algu pieaugumu Latvijā, īpaši vāja ārējā pieprasījuma apstākļos, kas pastiprina uzņēmumu cīņu par klientiem. Tomēr, lai gan Latvijā izmaksas aug relatīvi straujāk nekā tirdzniecības partnervalstīs, tās vairākos segmentos joprojām ir zemākas nekā konkurentiem, kā arī ārvalstu patērētāju izvēle par labu Latvijas produkcijai ļauj eksporta tirgus daļām augt. Produktu izmaksu konkurētspēja un uzņēmumu spēja ar saviem produktiem trāpīt patērētāju vēlmēm ir tikai viena daļa no konkurētspējas stāsta. Konkurētspējīgi uzņēmumi var attīstīties konkurētspējīgā valstī, un valstīm jākonkurē ar labvēlīgu vidi, kurā cilvēki vēlas dzīvot un strādāt un uzņēmumi attīstīt darbību – būtiski ir ne tikai ekonomiskie aspekti, bet arī labvēlīgi sociālie un vides apstākļi.


 

[1] Šeit un tālāk tekstā tiek apskatīta situācija no makroekonomiskā skatupunkta, t.i., vidēji ekonomikā, taču atsevišķu uzņēmumu situācija var būtiski atšķirties.

[3] Patērētājiem no 500 MWh līdz 19 999 MWh.

[4] Darbaspēka izmaksu statistikas precīzu salīdzinājumu var ietekmēt ēnu ekonomika.

[5] Ietver mēbeles, kas izgatavotas no koksnes un citiem materiāliem.

APA: Mirošņikovs, M., Bērziņa, S. (2024, 04. mar.). Kā sokas Latvijas konkurētspējai sarežģītos laikos?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6184
MLA: Mirošņikovs, Matīss. Bērziņa, Santa. "Kā sokas Latvijas konkurētspējai sarežģītos laikos?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 04.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6184>.

Līdzīgi raksti

Up