Drošs, pieejams un energoefektīvs mājoklis. Ēku atjaunošanas izaicinājumi

Kādām pamatvajadzībām mājsaimniecības patērē enerģiju, cik daudz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas tās rada un kā varētu samazināt ar enerģijas izmantošanu saistītās SEG emisijas, pētīju raksta 1. daļā "Drošs, pieejams un energoefektīvs mājoklis. Vai pietiks tikai ar "zaļāku" enerģiju?". Savukārt raksta 2. daļā raksturots Latvijas dzīvojamo ēku fonds, analizēti iemesli dzīvojamo ēku renovācijas kūtrumam, iezīmēti ēku atjaunošanas mērķi un galvenie nākotnes rīcības virzieni.

Dzīvojamo ēku fonds

Latvijas dzīvojamo ēku fondu veido privātmājas (viendzīvokļa un divu dzīvokļu mājas) un daudzdzīvokļu ēkas (triju un vairāku dzīvokļu ēkas). Lai arī daudzdzīvokļu ēku skaits nav lielāks par privātmāju skaitu, tas veido vairāk nekā pusi no dzīvojamo ēku kopējās platības.

Lielākā daļa no visām Latvijas dzīvojamajām ēkām uzceltas un nodotas ekspluatācijā līdz 1992. gadam. Pēc platības Latvijā daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kuras ekspluatācijā nodotas līdz 1941. gadam, veido 17.5 % no kopējās trīs un vairāk dzīvokļu ēku kopplatības, savukārt no 1941. līdz 1992. gadam celto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku kopplatība veido 72.2 % no kopējās šo ēku tipa kopplatības [1].

Tas nozīmē, ka lielāku daļu no ēku fonda enerģijas patēriņa veido tipveida sērijveida ēkas.

Ēku energoefektivitātes paaugstināšanas tehniskais potenciāls

Tehniskais energoefektivitātes pasākumu potenciāls ēkās un tiešie ieguvumi no ēku atjaunošanas ir milzīgi. Ja šobrīd būtu atjaunotas visas ēkas, ko atbilstoši Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijas mērķiem paredzēts atjaunot līdz 2050. gadam, katru gadu Latvija kopumā neiztērētu vidēji 3.6 – 5.4 TWh/gadā [2].

Ja pieņem, ka siltumenerģijas vērtība ir 75 eiro/MWh bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), tie ir 270 – 405 milj. eiro gadā.

Tas ir siltumenerģijas apjoms (un eiro), kas katru gadu tiek pazaudēts caur ēku ārējām norobežojošajām konstrukcijām un elementiem, jo siltumfizika ir nepielūdzama. Ja to pārrēķinātu uz primāro enerģijas patēriņu (t.i., cik daudz energoresursu tiek piegādāts līdz siltumiekārtai, pirms tā tiek patērēta mājoklī), tad neiztērētās enerģijas potenciāls būtu vēl lielāks, jo tas sevī ietvertu arī siltuma zudumus (kurināmā sadedzināšana, siltumenerģijas pārvadīšana un sadalīšana).

Salīdzinājumam – AS "Rīgas siltums" saviem klientiem piegādā vidēji 2.7-3.1 TWh/gadā [3]. Savukārt visas Latvijas tautsaimniecības siltumenerģijas gala patēriņš kopā šobrīd ir apmēram 20-21 TWh/gadā.

Kādas šobrīd ir Latvijas iedzīvotāju alternatīvas?

Ja mērķis ir drošs, pieejams un energoefektīvs mājoklis, tad alternatīvas ir šādas:

1.  iegādāties dzīvokli jaunā vai jaunākā (t.sk. atjaunotā) ēkā vai uzbūvēt jaunu;
2. atjaunot un uzlabot esošu ēku (ja tas vēl ir tehniski un ekonomiski pamatoti).

Izmaksu salīdzinājumam:

• jaunbūve (šeit fokuss uz zemas īres dzīvokļu risinājumu) – 1600-2100 eiro/m², [4], [5], [6] robežās;
• esošas ēkas atjaunošanai (bez atbalsta) – 350-650 eiro/m² atkarībā no īstenotajiem pasākumiem un veicamo darbu apjoma.

Ēku atjaunošanas viļņa [7] vietā – nelielas brīzes

Ja atskatās uz pēdējiem 20 gadiem, tad Latvijas daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas vilnis [8] bijis ļoti piezemēts, ar nelieliem vilnīšiem 2016., 2020. un 2023. gadā.

Līdz šim ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu sasniegti tikai 5.7 % no Eiropas Komisijas izvirzītā mērķa jeb precīzāk – atjaunotas gandrīz 1600 ēkas no 26 600 [9].

Esošo daudzdzīvokļu namu atjaunošanas temps (caurmērā 100-150 ēkas gadā) ir nepietiekošs, lai sasniegtu (vai vismaz pietuvotos) 2020. gadā pieņemtajā Ēku ilgtermiņa atjaunošanas stratēģijā [10] iezīmētajiem 2030., 2040. un 2050. gada mērķiem (skatīt 1. attēlu). Svarīgi piebilst, ka stratēģijas mērķis ietver pieņēmumu, ka 30 % no esošajām ēkām nebūs lietderīgi atjaunot.

Kāpēc temps tik lēns?

Vienkāršā atbilde būtu, tāpēc ka tas ir:

• sarežģīti (savstarpēji uzticēties, izprast, vienoties, īstenot);
• grūti (ēkā jābūt līderim vai iedzīvotāju grupai, kura uzņemas iniciatīvu, ziedo savu brīvo laiku, saprot ēku atjaunošanas procesu, spēj izskaidrot un pārliecināt par ieguvumiem un kliedēt bažas un bailes);
• saistīts ar lielām sākotnējām izmaksām:
  • skatoties proporcionāli pret iedzīvotāju (oficiālajiem) ienākumiem;
  • jāiegulda uzreiz un tagad, bet ieguvumi (finansiālie un nefinansiālie) sagaidāmi tikai vēlāk;
• ilgi un nogurdinoši – no pirmās kopsapulces līdz pabeigtam ēkas atjaunošanas projektam var paiet vairāki gadi;
• salīdzinoši liels būvprojekts, līdz ar to ir bažas par būvniecības kvalitāti un rezultātu.

Sarežģītāka atbilde būtu – tas ir loģisks izvēlētās energoefektivitātes politikas (tikai informācija un saraustīta, no ES fondiem atkarīga atbalsta un finansējuma intensitāte) īstenošanas rezultāts, kurā ir realizējušies viļņveida ēku atjaunošanas procesa negatīvie un blakus efekti [11].

Neskatoties uz to, ka 2025. gada 3. aprīlī atvērtajā Atbalsta programmā [12] šobrīd ļoti īsā laikā rezervēts viss daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmai pieejamais finansējums (173 milj. eiro, kopā 338 pieteikumi) un jauni pieteikumi vairs netiek pieņemti [13], esošā ēku atjaunošanas tendence būtiski nemainīsies.

Ēku atjaunošana nav tikai fasādes siltināšana

Visām sērijveida ēkām ir noteikts ekspluatēšanas periods, kas vidēji ir 40-70 gadi. Šis termiņš nenozīmē, ka šajā laikā ēka nav jāuztur un ar to nekas nav jādara (t.i., nav jāiegulda tās uzturēšanā un remontos).

Ēku atjaunošana (vai renovācija), ko sarunvalodā vienkāršoti mēdz saukt par siltināšanu, galvenokārt ir paredzēta ēkas ekspluatācijas perioda pagarināšanai (t.i., būves elementu (fasādes, jumta, ieejas mezglu, pagraba un bēniņu pārseguma, inženiertīklu u.c.) atjaunošanai). Savukārt ēkas siltumnoturības paaugstināšana ir papildu ieguvums. Nenoliedzami, tas ir viens no galvenajiem ieguvumiem, jo samazina izdevumus par faktiski patērēto siltumenerģiju.

Lai aplēstu maksājumu slogu pirms un pēc ēkas atjaunošanas, kā arī saprastu izmaksu samazinājuma un potenciālo maksājumu par renovācijai ņemta kredīta apjomu, veikti aprēķini, par piemēru izmantojot daudzdzīvokļu ēkas dzīvokli ar platību 50 m2. Galvenie pieņēmumi apkopoti 2. tabulā.

Atsevišķas pozīcijas pēc ēkas atjaunošanas noteikti var koriģēt vai samazināt, piem., pārvaldīšanas maksu vai uzkrājumu iemaksu. Tāpat virkne pašvaldību piedāvā nekustamā īpašuma atlaidi (piem., līdz pat 90 % uz noteiktu laiku) atjaunotām ēkām.

Kā redzams 2. attēlā, siltumenerģijas patēriņa samazinājums, iekļaujot uzkrājuma un nekustamā īpašuma nodokļa samazinājumu, ļauj samazināt kopējo maksājumu slogu vismaz par 0.60-0.85 eiro/m² mēnesī.

Ja pieņem, ka izmaksu pieaugums ikmēneša rēķinā, ko iedzīvotāji ēkas atjaunošanas gadījumā būtu gatavi akceptēt, nepārsniegtu 10 %, tad maksājumam par ēkas atjaunošanu (līdzvērtīgi kredīta atmaksai) iepriekšminētā dzīvokļa piemēra gadījumā jau ir iespējams novirzīt  gandrīz 1.20 eiro/m² mēnesī.

Tomēr primārais ieguvums pēc ēkas atjaunošanas ir dzīves kvalitātes uzlabošana, kā arī ēkas drošības paaugstināšana, inženiertehnisko sistēmu un ēkas ekspluatācijas laika pagarināšana. Un tikai sekundārs ieguvums – zemāki rēķini un nekustamā īpašuma vērtības pieaugums.

Nekustamā īpašuma uzturēšana – nozīmīgs renovācijas izmaksu faktors 

Ēku atjaunošanas izmaksas ietekmē šādi faktori:

• līdzšinējā ēkas uzturēšana, t.i., vai (vispār) ir veikti (un kādā apmērā) remonti un ēkas drošai ekspluatēšanai nepieciešamie uzturēšanas darbi, ņemot vērā ēkas būvkonstrukciju un inženiertehnisko sistēmu nolietojumu;
• ēkas atjaunošanas pasākumi (no neatliekamajiem remontdarbiem līdz kompleksai ēkas atjaunošanai), ko veido faktiskās izmaksas (tehniskā dokumentācija, projektu vadība, būvuzraudzība, autoruzraudzība, būvdarbi, pieejamais atbalsts no pašvaldības un valsts renovāciju programmām).

Nacionālais ēku renovācijas plāns

Lai arī 2024. gadā pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos ir pieaudzis [14], tomēr, reāli vērtējot, nav ticams, ka Latvijā lielākā daļa no esošā dzīvojamo ēku fonda tiktu aizstāta ar jaunbūvēm.

Tuvākajā laikā būs jāpieņem stratēģiski lēmumi, ko un kā darīsim ar Latvijas ēku fondu, ņemot vērā 2024. gadā pieņemto ES direktīvas par ēku energosniegumu pārstrādāto versiju [15], kas izvirza prasības dzīvojamo ēku renovācijai ar mērķi mazināt energopatēriņu.

Renovējot dzīvojamās ēkas, visa dzīvojamo ēku fonda vidējais primārās enerģijas patēriņš [kWh/(m²/gadā)] [16] būs jāsamazina salīdzinājumā ar 2020. gadu:

• vismaz par 16 % līdz 2030. gadam;
• vismaz par 20–22 % līdz 2035. gadam;
• turklāt vismaz 55 % no vidējā primārās enerģijas izmantojuma samazinājuma jāsasniedz, renovējot 43 % vājākā snieguma dzīvojamās ēkas.

Kāpēc 55 % no vidējā primārās enerģijas samazinājuma jāsasniedz, renovējot 43 % vājākā snieguma ēkas?

Pirmkārt, šāds mērķis nodrošina lielāku fokusu uz to ēku atjaunošanu, kam šobrīd ir augstākais primārās enerģijas patēriņš.

Otrkārt, tas ir būtiski gan no enerģijas un emisiju ietaupījuma potenciāla, gan arī sociālā taisnīguma, jo galvenokārt tieši ēkās ar sliktākajiem rādītājiem ļoti bieži dzīvo tie iedzīvotāji, kas atrodas vai var tikt pakļauti enerģētiskajai nabadzībai [17].

Kāds ir šo mērķu mērogs dzīvojamo ēku jomā?

Lai aplēstu mērogu, ko nozīmē nodrošināt, ka vismaz 55 % no vidējā primārās enerģijas izmantojuma samazinājuma tiek sasniegti, renovējot 43 % vājākā snieguma dzīvojamajās ēkas Latvijā, tika apkopota publiskā informācija un dati no ēku energosertifikātu reģistra [18].

Tomēr šeit jāatzīmē:

• ēku energosertifikācija aptver tikai ļoti nelielu daļu (mazāk nekā 5 %) no visa ēku fonda;
• atsevišķi energosertifikāti ir ievadīti nekorekti vai nepilnīgi (ēkas veids un tips, siltumenerģijas patēriņš u.c. parametri).

2025. gada aprīlī kopā ir vairāk nekā 24 000 spēkā esošu ēku energosertifikātu. Datos atlasot dažāda veida dzīvojamās ēkas, secināms, ka energosertifikāti ir mazliet vairāk nekā 18 000 ēkām ar kopējo apkurināmo platību mazliet vairāk par 12 milj. m². Ekstrapolējot pieejamos energosertifikātu datus, dzīvojamā ēku fonda primārās enerģijas patēriņš redzams 3. attēlā.

Kā redzams 3. attēlā, 43 % vājākā snieguma dzīvojamo ēku primārās enerģijas patēriņš pārsniedz 145 kWh/m2 gadā. Tas nozīmē, ka obligāti sasniedzami mērķi būs vēl lielāks izaicinājums, ņemot vērā esošo pieeju ēku atjaunošanas procesam, proti, ēku atjaunošana ir dzīvokļu īpašnieku brīvprātīga izvēle.

Ekonomikas ministrijai būs jāizstrādā Nacionālais ēku renovācijas plāns, kas būs ceļvedis ar nacionāli noteiktiem mērķrādītājiem un izmērāmiem progresa rādītājiem (t.sk., ēku renovācijas trajektorijām), lai sasniegtu 2050. gada klimatneitralitātes mērķi jeb nodrošinātu energoefektīvu un dekarbonizētu ēku fondu un esošo ēku pārveidošanu par bezemisiju ēkām. Plāna projekts jāiesniedz Eiropas Komisijai līdz šā gada beigām, bet gala versija – līdz 2026. gada beigām.

Plānā [19] jāietver vismaz: 

• pārskats par nacionālo ēku fondu, t. sk. ēku tipoloģiju un veidiem;
• ceļa karte ar nacionāli noteiktiem mērķrādītājiem 2030., 2040. un 2050. gadam (t.sk. virkne citu rādītāju, lai novērtētu progresu [20]);
• pārskats par plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem; 
• izklāsts par investīciju vajadzībām un finansējuma avotiem to īstenošanai.

Kopsavilkums un ieteikumi

Ēku atjaunošana nav tikai siltināšana. Lai arī kopējais esošo ēku tehniskais energoefektivitātes potenciāls ir ļoti augsts (3.6 – 5.4 TWh/gadā), tomēr ēku atjaunošanas primārais uzdevums ir to drošības un ekspluatācijas perioda pagarināšana. Sasniedzamais siltumenerģijas ietaupījums ļauj samazināt iedzīvotāju maksājumu slogu un paātrina ieguldījumu ēkas ekspluatācijas perioda pagarināšanā un drošībā atmaksāšanos.

Nacionālajam ēku renovācijas plānam mājokļu jomā būs svarīga loma, jo būs jāatrod līdzsvars starp plāna mērķiem (sliktākā snieguma ēkas un obligātie primārās enerģijas samazinājuma mērķi), SEG emisiju samazināšanas robežizmaksām (energoefektivitāte v.s. atjaunīgā enerģija) un ilgspēlējošiem finansēšanas instrumentiem. Lai plāns būtu pilnvērtīgs ceļvedis, kas spētu risinātu ēku fonda problemātiku, tam būs jāaptver plašs lauks.

• Regulējums un tiesību akti – konsekvence un sasaiste ar ES direktīvas par ēku energosniegumu elementiem (minimālais ēku energosnieguma standarts, energosertifikācija, nulles emisiju ēkas u.c.), vienlaicīgi padarot "labākus" pārējos ar ēku dekarbonizāciju saistītos plānus un stratēģijas, piem., Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam, Enerģētikas stratēģiju līdz 2050. gadam, pašvaldību ilgtspējīgas enerģijas un klimata plāniem u.c.
• Institucionālie aspekti – vietējā un valsts līmeņa spēju sakoncentrēšana plāna izstrādei un īstenošanai, kā arī uzraudzības, ziņošanas un novērtēšanas sistēmas izveide, lai būtu iespējams novērtēt plānā iekļauto politiku un pasākumu progresu.
• Informēšana un sabiedrības izpratnes veidošana – efektīva plāna sabiedriskā apspriešana ar visām ieinteresētajām pusēm un iedzīvotāju izglītošana par ēku pārvaldīšanu un uzturēšanu, kā arī par īpašnieku pienākumiem un atbildību.
• Dati – apkopošana un pārvaldības uzlabošana, lai sniegtu labāku pārskatu par ēku fondu (ēku veidiem, vecumu, īpašuma formu, siltumapgādes risinājumiem, enerģijas patēriņu un tā sadalījumu pa ēku tipiem/platībām u.c.).
  • Energosertifikāti – būtiski jākāpina ēku energosertificēšanas temps, jo šobrīd tikai ļoti nelielai daļai (5-6 % [21]) no ēku fonda tādi ir.
  • Pie centralizētās siltumapgādes sistēmas pieslēgtās ēkas (siltumenerģiju saņem no ārējā piegādātāja) varētu būt pietiekoši pilnvērtīgs datu avots, jo siltuma patēriņa uzskaiti veic ar siltumenerģijas skaitītājiem, kas atrodas ēkas siltummezglā. Bet diemžēl šie dati šobrīd netiek centralizēti un sistemātiski apkopoti.
• Finansējuma un fiskālie aspekti – piemērotāko finansējuma avotu (publiskais un privātais finansējums) un ilgspēlējošu finanšu instrumentu izveide (finansējums nedrīkst būt atkarīgs tikai no ES fondiem un to plānošanas perioda cikliskuma) kombinācijā ar fiskālajām "pātagām, burkāniem un apskāvieniem" [22].
• Resursu aprite un pietiekamības princips – lai nodrošinātu pienācīgu dzīves telpu, vienlaicīgi nepārsniedzot planētas ekoloģiskās robežas (piem., enerģijas un materiālu patēriņš). Piemēri rīcību virzieniem: (1) prioritātes piešķiršana ēkas atjaunošanai, nevis tās nojaukšanai un secīgai jaunbūvei; (2) paaugstināt esošo platību izmantošanas intensitāti [23] jeb vienkārši gudrāk izmantot (pārplānojot, pielāgojot, mainot izmantošanas mērķi u.c.) esošās ēku platības; (3) palielināt lokāli pieejamu (t.sk. pēc iespējas tuvāk būvobjektam esošu) un atkārtotu būvmateriālu izmantošanu.

Lasi arī raksta 1. daļu "Drošs, pieejams un energoefektīvs mājoklis. Vai pietiks tikai ar "zaļāku" enerģiju?".

[1] Grozījumu Ministru kabineta noteikumos "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

[2] Risinājumi stindzinoši augstiem siltuma tarifiem – šoziem dalīs zivis, bet turpmāk steidzami jālabo makšķeres | Raksti | Makroekonomika

[3] Gada pārskati | AS "Rīgas Siltums"

[4] Valmieras zemas īres maksas dzīvojamo māju vidējās būvniecības izmaksas 1930 EUR/m2

[5] Pirmo zemas īres maksas namu ekspluatācijā paredz nodot nākamvasar

[6] Iemūrēs vēstījumu kapsulu jaunajā īres namā Bauskā – BauskasDzive.lv

[7] Renovācijas vilnis: radīt energoefektīvas ēkas nākotnei - Consilium

[8] European Commission: Renovation Wave

[9] Atbalsta programmas nosacījumi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās

[10] Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija

[11] Blumberga, A.; Bazbauers, G.; Vancane, S.; Ijabs, I.; Nikisins, J.; Blumberga, D. Unintended Effects of Energy EfÏciency Policy: Lessons Learned in the Residential Sector. Energies 2021, 14, 7792. https://doi.org/10.3390/en14227792.

[12] Ministru kabineta noteikumi Nr. 880 "Atbalsta programmas nosacījumi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās" Daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai būs pieejami 173 miljoni eiro | Ministru kabinets

[13] 13. maijā noslēgusies pieteikumu pieņemšana daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā māju vispārējās atjaunošanas pasākumiem - Altum

[14] Citadele: 2024. gadā dubultojies pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos | Preses relīzes | Mediju telpa | Citadele grupa

[15] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1275 (2024. gada 24. aprīlis) par ēku energosniegumu (pārstrādāta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ)

[16] Primārā enerģija - enerģija, ko satur fosilais kurināmais un atjaunojamie enerģijas avoti un kas nav pārstrādāta vai pārveidota.

[17] Definē, kas ir enerģētiskā nabadzība - LV portāls

[18] Ēku energosertifikāti - Datu kopa - Latvijas Atvērto datu portāls

[19] National Building Renovation Plans

[20] Direktīva - ES - 2024/1275 - LV - EUR-Lex – 2. pielikums

[21] Metodika, uz kuras pamata noteikti 15 % no Latvijas energoefektīvākajām dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām, pamatojoties uz Taksonomijas regulu Nr. 2020/852 un tās īstenošanas tiesību aktu prasībām (Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2139)

[22] No angļu valodas sticks, carrots and hugs. Aboltins, Reinis, et al. "Are Hugs, Carrots and Sticks Essential for Energy Policy: A Study of Latvia’s National Energy and Climate Plan" Environmental and Climate Technologies, vol. 24, no. 2, Riga Technical University, 2020, pp. 309-324. https://doi.org/10.2478/rtuect-2020-0075

[23] Sufficiency in the building sector - Publications Office of the EU