12.02.2024.

QE un Latvijas ieguvumi

Ilustratīvs attēls ziedu stends
Foto: LETA

Lai veicinātu eirozonas ekonomikas izaugsmi, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome 2014. gadā savā monetārās politikas arsenālā iekļāva kvantitatīvo mīkstināšanu (Quantitative easing, QE) un sāka Aktīvu iegādes programmu, ko 2015. gadā papildināja ar valdības vērtspapīru pirkšanu. Tagad, kad cīnoties ar inflāciju ECB Padome ķeras pie vērtspapīru portfeļa samazināšanas (Quantitative tightetning, QT), vērts kopsavilkt, kādi ir Latvijas ieguvumi no dalības Eirosistēmā un QE.

Vērtspapīru pirkšana monetārās politikas mērķiem ievērojami samazināja Latvijas valdības vērtspapīru likmes. 2014. gada sākumā Latvijas vidēja un ilgāka termiņa vērtspapīru likmes bija 2-3 % intervālā, bet 2015. gadā tās kļuva negatīvas un līdz pat 2022. gadam reti kad pārsniedza 1 % robežu (skat. 2. attēlu).

QE beidzoties, Latvijas valdības vērtspapīru likmes pakāpās līdz 3-4 % intervālam, jo ECB Padomes noteiktā likme tagad ir 4 %, savukārt 2014. gadā eiro procentu likmes bija tuvu 0 %.

Eirosistēma bija noteikusi, ka pirkšanas limits ir 33 % no emisijas. 1. attēlā redzams, ka Latvijas Banka QE īstenošanas beigās bija ļoti tuvu šim limitam, tāpēc varam teikt, ka Latvijas Banka pilnā mērā izmantoja QE noteikto limitu iespējas.

 

Samazinātās Latvijas valdības vērtspapīru likmes ir samazinājušas valdības parāda procentu maksājumus pret iekšzemes kopproduktu (skat. 4. attēlu).

Savukārt tagad, kad likmes ir paaugstinājušās, pakāpeniski pieaugs arī valdības parāda maksājumi. Pieaugums nebūs ievērojams, jo, Latvijai esot eirozonā, vērtspapīru likmes nesasniegs līmeņus, kādi Latvijā bija pēc pasaules finanšu krīzes.

Šeit varētu arī atgādināt par fiskālo politiku – tai ir jābūt pretcikliskai, piemēram, stimulējošas monetārās politikas apstākļos, kad ir zemas procentu likmes, fiskālajai politikai vajadzētu palīdzēt stimulēt ekonomikas izaugsmi pieļaujamo budžeta izdevumu ietvaros, jo pēc tam, kad mainīsies monetārās politikas virziens uz ierobežojošu, pieaugot likmēm, arī valdības parāda apkalpošanai pieaug procentu maksājumi par parādu. Līdz ar to fiskālās politikas manevra iespējas sarūk, ja reizē tiek realizēta ierobežojoša monetārā un fiskālā politika.

 

Salīdzinot vērtspapīru likmes 2014. gadā, kad vēl nebija QE, un vērtspapīru likmes QE laikā, kā arī Latvijas valdības vērtspapīru jaunās emisijas, aprēķini rāda, ka vērtspapīru pirkšanas programmas ir devušas ietaupījumu gadā Latvijas valdībai procentu maksājumos par parādu 100-200 milj. eiro vērtībā laika periodā no 2019. līdz 2026. gadam (skat. 5. attēlu).

 

Tāpat attēlā redzams, ka ietaupījums budžetā nav mūžīgs un ar laiku tas samazinās, tāpēc ir svarīgi šo naudu novirzīt prioritāriem mērķiem, kas dos atdevi nākotnē, piemēram, izglītībai.

Plašāk par ECB īstenoto QE un QT stiprajām un vājajām pusēm lasi rakstā Monetārās politikas spožums un komētas aste – kas tālāk notiks ar aktīvu iegādes programmām?

APA: Kaužēns, E. (2024, 22. jul.). QE un Latvijas ieguvumi. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6261
MLA: Kaužēns, Egils. "QE un Latvijas ieguvumi" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 22.07.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6261>.

Līdzīgi raksti

Up