22.01.2024.

Rekordsods kriptoaktīvu biržai pabiedē kriptoaktīvu turētājus arī Latvijā

Ilustratīvs attēls kriptoaktīviem
Foto: Shutterstock

Īsumā

  • Pērn novembrī ASV valdība piemēroja rekordlielu naudassodu kriptoaktīvu biržai Binance. Šim sodam bija tūlītēja negatīva ietekme uz Latvijas iedzīvotāju ieguldījumiem kriptoaktīvos.

  • Kriptoaktīvu biržas piedāvā arī kriptoaktīvu glabāšanas pakalpojumu, kas tradicionālās finansēs ir nodalīts bizness. Eiropas Sistēmisko risku kolēģija identificējusi potenciālos riskus, ko investoriem un finanšu stabilitātei var radīt kripto konglomerāti.

  • Jaunais Eiropas Savienības uzraudzības ietvars – regula par kriptoaktīvu tirgiem (Markets in Crypto-Assets jeb MiCA regula) – veicinās kriptoaktīvu ekosistēmas drošību un investoru aizsardzību.

  • Lai pasargātu savus ieguldījumus, patērētājiem jābūt augstai finanšu pratībai – jāspēj izprast un novērtēt pakalpojumu piedāvātāju un kriptoaktīvu riskus, jāprot izvēlēties ieguldījumus atbilstoši savai riska tolerancei.

2023. gads kriptoaktīvu pasaulē pavadīts diezgan trauksmaini. Bankrotēja kriptoaktīvu birža FTX. Tās dibinātājs un daļu īpašnieks Sems Benkmens-Frīds (Sam Bankman-Fried) ir notiesāts[1] par vairāku miljardu dolāru izkrāpšanu no FTX klientiem, un investori cer atgūt daļu no ieguldījumiem. ASV naudas atmazgāšanas novēršanas uzraugs ir uzlicis sankcijas ar Krieviju saistītām kriptovalūtu biržām par dalību naudas atmazgāšanā un starptautisko sankciju apiešanā. Gan atklātie kriptoaktīvu krāpšanas gadījumi, gan arī centrālo banku īstenotā procentu likmju paaugstināšana un iedzīvotāju iespējas pelnīt no tradicionālajiem ieguldījumiem ietekmējušas investoru noskaņojumu – samazinājusies vēlme ieguldīt kriptoaktīvos. Vienlaikus Eiropa gatavojas MiCA ieviešanai, kas pavērs ceļu uzraudzītām kriptoiestādēm (kriptoaktīvu izlaidējiem, kriptomaciņu pārvaldītājiem, biržām, reklāmas aģentūrām, ieguldījumu portfeļu pārvaldītājiem) un aktīviem, tādējādi nodrošinot privātajiem investoriem drošāku ieguldījumu vidi.

Viens no kriptoaktīvu pasaules satricinājumiem pērn – sods Binance

Pēdējais satricinājums skāris kriptopasaules milzi (konglomerātu) – kriptoaktīvu biržu Binance, kam 2023. gada 22. novembrī ASV valdība (Juridiskais departaments) uzlika ASV sankciju vēsturē lielāko soda naudu – 4.3 miljardus ASV dolāru par pārkāpumiem naudas atmazgāšanas novēršanas jomā[2]. Pārkāpumos ietilpa apzināta neiedziļināšanās maksājumu plūsmās, kas ļāva atmazgāt noziegumos, tai skaitā pret bērniem, izmantotu naudu. Aplūkojot Google Trends informāciju (sk. 1. attēlu), var redzēt, ka nedēļā, kad Binance tika piespriests sods, pasaulē pieauga interneta lietotāju meklējumi vārdam "binance", taču kopumā pagājušā gada laikā pasaulē nav būtisku izmaiņu vārdu "crypto" un "binance" meklējumos.

 

 

Dažādi avoti uzrāda, ka Binance bija otrs lielākais kripto uzņēmums pasaulē (lielākais ir Coinbase[3], kam seko Binance, Ripple[4], Kraken[5] un citi). Aplūkojot CCData (nozarē atzīts analītikas materiālu izstrādātājs) datus par kriptoaktīvu uzņēmumu tirgus daļām, var redzēt, ka 2023. gada novembrī strauji audzis citu tirgus dalībnieku pārvaldīto aktīvu apjoms (sk. 2. attēlu).

 

 

Binance, līdzīgi kā citi lielākie kriptoaktīvu nozares uzņēmumi, atšķiras no tradicionāliem finanšu tirgus uzņēmumiem, jo netiek nodalītas tirdzniecības, glabāšanas un konsultāciju funkcijas, kas rada risku, ka uzņēmums ļaunprātīgi izmantos savu tirgus varu. Tradicionālām investīciju firmām cita starpā ir noteiktas kapitāla prasības jeb drošības buferis, t.sk., lai nodrošinātu finanšu stabilitāti krīžu epizodēs, kas jaunattīstības tirgos ir biežāka parādība. Turklāt Binance darbojas neuzraudzītā un neregulētā vidē, kas nenodrošina privāto investoru aizsardzību.

Kripto konglomerātu potenciālie riski

Lai arī liels biržas pārvaldīto aktīvu apjoms var šķietami liecināt par augstu tirgus likviditāti (jo ir daudz potenciālo pircēju investora aktīvam, ko vajadzības gadījumā nepieciešams pārdot), tomēr Eiropas Sistēmisko risku kolēģija jau 2023. gada maijā norādīja uz potenciālajiem riskiem investoriem un finanšu stabilitātei no kripto konglomerātiem[6], jo bieži kripto biržas piedāvā arī kriptoaktīvu glabāšanas pakalpojumu, kas tradicionālās finansēs ir nodalīts bizness. Būtiskākie riski ir:

  • operacionālās darbības kļūmes (piemēram, programmatūras ievainojamība no kiberuzbrukumiem),
  • krāpšana,
  • tirgus varas ļaunprātīga izmantošana (piemēram, savu aktīvu pārdošana virs tirgus cenas, tirgus cenas ietekmēšana ar savstarpējiem darījumiem grupas ietvaros),
  • likviditātes un maksātspējas problēmas,
  • savstarpējās saiknes ar citiem finanšu uzņēmumiem (piemēram, ASV Signature bankas bankrotu lielā mērā ietekmēja atkarība no kriptouzņēmumiem),
  • regulējuma arbitrāža (tradicionālajās finansēs dažādas funkcijas tiek nodalītas dažādos uzņēmumos ar dažādiem uzraudzības ietvariem, lai nodalītu riskus (piemēram, fondu darbība, birža, nodalīti ieguldītie aktīvi no iemaksātās, bet neieguldītās naudas)).

Tirgus varas ļaunprātīga izmantošana var īstenoties kā tāda kriptoaktīva izlaišana, kur pastāv augsta koncentrācija kriptoaktīva īpašnieku vidū. Tas nozīmē, ka dažas kripto maku adreses var mākslīgi noteikt aktīva cenu, pārdodot viena otrai šo kriptoaktīvu – sistēmās tiks reģistrēts šis mākslīgais darījums ar cenu un apjomu, kas neatbilst brīvam tirgum. Tas rada problēmu ikvienam investoram, kad krīzes situācijā nav iespējams pārdot konkrēto kriptoaktīvu par adekvātu cenu, jo iepriekšējās cenas tika mākslīgi uzpūstas vai tieši otrādi - samazinātas. Šāds spilgts piemērs ir arī Binance Coin (BNB) – dažādu avotu aplēses ir atšķirīgas, bet konservatīvākie novērtējumi liecina, ka lielākā BNB turētāja īpašumā ir 49.6 % no izlaistajiem kriptoaktīviem (šī adrese ir saistīta ar Binance grupu), top 10 BNB turētāji tur vairāk nekā 75 % no izlaistajiem kriptoaktīviem (liela daļa turētāju arī ir saistīti ar Binance grupu), un top 100 tur vairāk nekā 80 %[7]. Tieši šis fakts arī varētu izskaidrot, kāpēc aktīva vērtība ASV piemērotā soda dēļ nav cietusi vēl vairāk (sk. 3. att.).

 

 

ASV piemērotais rekordlielais sods neapšaubāmi radīja paniku, vai Binance varēs sodu samaksāt un spēs saglabāt maksātspēju. Pirmo 24 stundu laikā pēc soda uzlikšanas Binance lietotāji no biržas izņēma vairāk nekā miljardu ASV dolāru (2.83 miljardi ASV dolāru aizplūda, bet 1.81 miljards ASV dolāru tika iepludināti), kas bija apmēram 1.8 % no biržas bilances (Binance nodrošina arī klientu aktīvu glabāšanas pakalpojumu)[8]. Arī tirgus likviditāte dienas laikā saruka par 25 % - potenciālie aktīvu pircēji par 25 % samazināja apjomu, ko par noteiktām cenām bija gatavi iepirkt[2]. Tomēr šoks bija īstermiņa. Investoru panikai neīstenojoties, turpmākas masīvas līdzekļu aizplūdes nav novērotas. Daļa nozares ekspertu uzskatīja, ka kriptoaktīvu tirgū vērojamais optimisms cita starpā saistāms ar izmeklēšanas pret Binance noslēgšanos (kas daļēji jau iepriekš tika iecenota), kā arī ilgi gaidīto "Spot Bitcoin ETF" produkta atļaujas potenciālo saņemšanu. Šis produkts ļautu investoriem tradicionālajā biržā iegādāties fondu daļas, kas ieguldītas Bitcoin, nevis atvasinātajos līgumos, kas balstīti uz Bitcoin cenu.

Maksājumu karšu dati: Binance sods atbalsojas arī Latvijā

Aplūkojot ar Latvijas maksājumu kartēm veikto maksājumu uz kriptoaktīvu uzņēmumiem statistiku[9], var redzēt, ka kopumā 2023. gada novembrī maksājumu apjoms pat ir pieaudzis (sk. 4. attēlu), tomēr valstu dalījums ir palicis nemainīgs – dominē Lietuva, Īrija, neliels pieaugums Apvienotajā Karalistē, bet kritums – Igaunijā.

 

 

Tomēr, ja detalizētāk aplūko novembra dienu datus, var redzēt pat būtisku kritumu, sākot ar 22. novembri (pat -45 %), kad iznāca ASV uzraugu paziņojumi par piemēroto sodu Binance. Vislielākais kritums vērojams nosūtītajos maksājumos uz Lietuvu, kur lielu tirgus daļu[10] ieņem Binance grupas maksājumu iestāde Bifinity UAB[11].

 

 

Pretnostatot vidēja maksājuma apmēra sadalījumu 2022. novembrī un 2023. gada 25.-30.novembrī (6. un 7. attēls) var redzēt, ka vairs nav lielo maksājumu summu un stiprāk dominē maza apjoma maksājumi.

 
 

 

Šādas investoru reakcijas ir sagaidāmas, ja investori negaidīja šādu šoku (kas liecina arī par investoru finanšu pratību), investori ātri nespēj izvēlēties citu pakalpojumu sniedzēju (oligopolistiska tirgus vara), un šāda reakcija liecina arī par vispārējo noskaņojuma maiņu par kriptonozares izaugsmes potenciālu. Kopumā paredzams, ka šādi šoki turpināsies, kamēr nozare netiks pietiekami uzraudzīta un pagātnes darvas pilieni netiks izsmelti no medus poda.

Secinājumi

Binance uzliktais sods par pagātnes pārkāpumiem naudas atmazgāšanā ietekmēja arī Latvijas iedzīvotāju ieguldījumu kriptoaktīvos tendences. Privātajiem investoriem ir svarīgi izprast un izvērtēt riskus, kādus rada konglomerātu finanšu pakalpojumu izmantošana, un censties tos diversificēt. Solis pretim patērētāju aizsardzībai Eiropas Savienībā būs MiCA regula, kas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ieviesīs vienotus noteikumus klientu naudas aizsargāšanai un pārvaldīšanai.

_________________________

[4] Piedāvā norēķinu sistēmu, valūtas maiņu un aktīvu transformāciju blokķēdē.

[5] Kriptoaktīvu birža.

APA: Petrovska, K. (2024, 29. apr.). Rekordsods kriptoaktīvu biržai pabiedē kriptoaktīvu turētājus arī Latvijā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6234
MLA: Petrovska, Kristīne. "Rekordsods kriptoaktīvu biržai pabiedē kriptoaktīvu turētājus arī Latvijā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 29.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6234>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up