Vai Latvijā ir sācies kreditēšanas pavasaris?

Tas nozīmē, ka kreditēšana atkal kļūst par reālu dzinējspēku Latvijas tautsaimniecībai, nevis tās bremzētāju. Lai gan šis viennozīmīgi ir pozitīvs pavērsiens, vēl arvien ir daudz darāmā, lai kreditēšanas atkopšanās nebūtu īslaicīga parādība, bet gan noturīgs balsts tautsaimniecības izaugsmei. Tieši tā ir arī Latvijas Bankas 2025. gada tautsaimniecības konferences tēma (konference notiks 21. novembrī plkst. 10 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, un to varēs vērot arī tiešraidē tīmekļvietnē https://conference.bank.lv/).

No savas puses konferencē gribētu dzirdēt atbildes uz trīs jautājumiem: 

• Kā stiprināt konkurenci kreditēšanas tirgū, lai kredīti kļūtu vēl pieejamāki un nosacījumi – pievilcīgāki?
• Kā mazināt uzticības plaisu starp aizdevējiem un kredītņēmējiem?
• Kā veicināt finanšu sektora daudzveidību, lai līdzās lielajām bankām parādītos arī jauni spēlētāji un alternatīvi finansējuma avoti?

Kā stiprināt konkurenci kreditēšanā?

Svarīgs faktors, kas nosaka pašreizējo kreditēšanas atveseļošanos, ir zemākas kredītu procentu likmes. Lai gan tas galvenokārt ir noticis, pateicoties EURIBOR kritumam [1], iedzīvotājiem izsniegto hipotekāro kredītu gadījumā būtiski samazinājušās ir arī aizdevēju piemērotās pievienotās procentu likmes (fiksētā daļa virs EURIBOR). Kopš 2024. gada vidus tās vidēji svārstās robežās no 1.2 % līdz 1.5 %, salīdzinājumā ar 2 % pirms diviem gadiem.

Zemāku pievienoto procentu likmju dēļ hipotekāro kredītu procentu likmes Latvijā ir kļuvušas tuvākās pārējai eirozonai. Ja vēl 2024. gada 1. pusgadā jauno hipotekāro kredītu procentu likmes Latvijā bija vidēji par 1.8 procentpunktiem augstākas nekā eirozonā vidēji, tad 2025. gada sākumā šī starpība bija sarukusi uz pusi. Tas nav nekāds nieks – par 1 procentpunktu zemākas hipotekāro kredītu procentu likmes iedzīvotājiem ar vidējiem ienākumiem palielina maksimālo pieejamo platību jaunā daudzdzīvokļu ēkas projektā par aptuveni 6 m2, bet sērijveida ēkā pat par 18 m2.

Tikmēr uzņēmumu kredītu pievienotās procentu likmes nav nozīmīgi mazinājušās, kā rezultātā kredītu procentu likmes saglabājas augstas uz pārējās eirozonas fona. Kāpēc šādas atšķirības starp mājsaimniecību un uzņēmumu kredītu procentu likmēm?

Viena no atbildēm – mājsaimniecību kredītu tirgū ir sperti vairāki soļi konkurences stiprināšanai. Ir būtiski samazinātas pārkreditēšanas izmaksas un veicināta iedzīvotāju informētība par iespējām pārskatīt esošo aizdevumu nosacījumus. Rezultātā desmit tūkstošiem ģimeņu šogad izjuta zemākas procentu likmes – pirmajos deviņos mēnešos procentu likmes samazinātas vairāk nekā desmit tūkstošiem hipotekāro kredītu – kopā aptuveni 730 miljonu eiro vērtībā. Vidējais kredītņēmējs procentu maksājumos gadā ietaupīs aptuveni 350 eiro, bet kopējais ietaupījums sabiedrībai ilgākā laikā varētu sasniegt teju 45 miljonus eiro.

Var jautāt – kāda tam vispār ir saistība ar konkurenci? Pirmkārt, paaugstināta iedzīvotāju interese par iespējam saņemt labākus kredīta nosacījumus pie cita aizdevēja un reālas iespējas to arī izdarīt, liek esošajam kreditētājam konkurēt par savu klientu. Otrkārt, pārkreditēšanās iespējas un reklāmas aizlieguma atcelšana padarījušas hipotekāro kredītu tirgu atvērtāku jauniem spēlētājiem. To redzam arī datos – mazāka izmēra aizdevēju loma hipotekāro kredītu tirgū pēdējos ceturkšņos ir strauji pieaugusi, kas veicina konkurenci un dod kredītņēmējiem plašākas izvēles iespējas.

Tikmēr uzņēmumu kreditēšanā barjeras aizdevēja maiņai saglabājas augstas. Uzņēmumiem, kuri vēlas pārkreditēt kredītu, jārēķinās ne tikai ar komisijas maksu par jauna kredīta izsniegšanu, bet arī ar komisijas maksu par kredīta pirmstermiņa atmaksu, kas vairumam uzņēmumu pārkreditēšanos padara finansiāli neizdevīgu. Šīs būtiskās izmaksas ievērojami samazina uzņēmumu motivāciju veikt kredīta pirmstermiņa atmaksu vai meklēt iespējas kredītu pārkreditēt par izdevīgākiem nosacījumiem. 

Tas liek domāt, ka arī uzņēmumu kredītiem ar regulējuma palīdzību ir jāierobežo aizdevuma pirmstermiņa atmaksas un refinansēšanas komisijas, lai veicinātu klientu mobilitāti un tādējādi radītu konkurences spiedienu. Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu ministriju ir izstrādājusi šāda regulējuma projektu. Diemžēl tas ir iestrēdzis lēmuma pieņēmēju un nozares dialogā ar ļoti gausu virzību uz priekšu. Šeit vietā jautājums: Kas traucē straujāk virzīties uz priekšu un vai meklējami arī kādi citi risinājumi? 

Kā mazināt uzticības plaisu starp aizdevējiem un kredītņēmējiem?

Augstās procentu likmes ir tikai viens no faktoriem, kāpēc uzņēmumi Latvijā ir mazāk apmierināti ar kredītiem, salīdzinot ar uzņēmumiem citās eirozonas valstīs. Tikpat svarīgs iemesls ir augstās ķīlas prasības no aizdevēju puses [2]. Un uzņēmumu neapmierinātību var saprast – aizdevēji Latvijā piemēro vienas no stingrākajām nodrošinājuma prasībām eirozonā, ko nevar skaidrot ne ar atšķirīgu kredītu struktūru, ne arī aizņēmēju profilu.

Vidējā nodrošinājuma vērtība 2024. gadā nefinanšu sabiedrībām izsniegtajiem kredītiem Latvijā bija 162 % no kredīta summas, kamēr eirozonā vidēji aizdevēju prasības pēc nodrošinājuma bija daudz zemākas – tikai 28 % no kredīta summas. Turklāt Latvijā lielai daļai uzņēmumu kredītu nodrošinājuma vērtība pat divkārt pārsniedz kredīta summu. Samērā plaši izplatīta ir arī prakse, izsniedzot kredītu uzņēmumam, pieprasīt privātpersonu (piemēram, uzņēmuma īpašnieka) sniegtu nodrošinājumu, kas ir būtisks šķērslis kreditēšanai.

Augstās prasības pēc nodrošinājuma ir saistāmas ar aizdevēju bažām par lielu zaudējumu risku. Tās nav gluži bez pamata. Vēl vairākus gadus pēc globālās finanšu krīzes kredītu kvalitāte Latvijā bija ļoti vāja – piemēram, 2012. gadā teju katram piektajam kredītam maksājumi tika kavēti par vismaz 30 dienām. Uzņēmumu finansiālā veselība kopumā bija ļoti vāja un bija vajadzīgi vairāki gadi, lai uzņēmumu finansiāla situācija normalizētos.

Labā ziņa – pašreiz uzņēmumu finansiālā veselība ir daudz, daudz labāka nekā tā bija pēc globālās finanšu krīzes. Uzņēmumu rentabilitāte ir bijusi stabila, un tas savukārt spēcināja to pašu kapitāla pozīcijas. Tā rezultātā 2024. gada nogalē pirmo reizi vairāk nekā 15 gadu laikā Latvijas uzņēmumu pašu kapitāls pārsniedza aizņemto līdzekļu apjomu. Uzņēmumu kopējā parāda apkalpošanas spēja pēdējos gados saruka, taču kopumā joprojām saglabājās labā līmenī un turpmāk uzlabosies zemāku procentu likmju ietekmē. Par uzņēmumu finansiālo veselību liecina arī samērā zemais ierosināto juridisko personu maksātnespējas lietu skaits, kas, neraugoties uz ģeopolitiskiem un ekonomiskiem satricinājumiem, ir vēsturiski zemā līmenī.

Līdz ar to secināms, ka Latvijā, neraugoties uz uzņēmumu finansiālās situācijas uzlabošanos, saglabājas ļoti stingras aizdevēju prasības pēc nodrošinājuma. Tas ierobežo kreditēšanas aktivitāti uzņēmumu segmentā. Par to liecības sniedz arī Latvijas Bankas 2025. gadā veiktās uzņēmumu aptaujas rezultāti – aizdevēja stingrās prasības pēc nodrošinājuma ir ne tikai viens no populārākajiem kredīta atteikuma iemesliem, bet arī iemesls, kāpēc uzņēmumi, kuriem finansējums ir nepieciešams, kredītam nepiesakās.

Līdz ar to atrodamies situācijā, kurā aizdevēji, vēloties pasargāt sevi no zaudējumiem, attur pat finansiāli veselīgus uzņēmumus no kredītu piesaistīšanas. Te svarīgi saprast – kā no šīs situācijas tikt laukā? Kā veicināt aizdevēju un uzņēmumu savstarpējo uzticēšanos? Kā vienlaicīgi pasargāt aizdevēju intereses, neliekot šķēršļus uzņēmējdarbības attīstībai?

Kā Latvijas finanšu sektoru padarīt daudzveidīgāku?

Finanšu sektora uzdevumus ir novirzīt uzkrājumus investīciju finansēšanai un tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai. Mūsdienīgu finanšu sistēma nesastāv tikai no bankām – finanšu mehānismu veido dažādi zobrati, un katram no tiem ir nozīmīga loma. Riska kapitāls veicina inovācijas un jaunuzņēmumu veidošanos, bankas palīdz jau izveidotiem uzņēmumiem attīstīties, savukārt kapitāla tirgi ir svarīgi, lai uzņēmumi paplašinātos un sasniegtu jaunas virsotnes.

Tomēr līdzās lielajiem finanšu sektora zobratiem pastāv arī vairāki mazāki zobrati, kas ļauj finanšu sektora dzinējam būt daudz jaudīgākam. Piemēram, kredītu brokeri, kas ļauj kredītņēmējiem salīdzināt dažādus piedāvājumus, kredītu vērtspapīrošanas risinājumi, kas ļautu aizdevējiem piesaistīt ilgtermiņa finansējumu par samērīgu cenu, tādējādi palielinot konkurenci un uzlabojot kredīta pieejamību iedzīvotājiem. Diemžēl Latvijā šo nelielo zobratu ir krietni mazāk nekā vairākumā citu eirozonas valstu. Tas arī ierobežo mūsu finanšu sistēmas jaudu. Proti, Latvijas kreditēšanas problēma nav tikai banku piesardzība, bet arī mūsu pašu ambīciju trūkums. Kāpēc tas tā ir un kā vairot dažādību Latvijas finanšu sektorā – tas ir vēl viens jautājums Latvijas Bankas konferences dalībniekiem. 

Noslēgumā – neraugoties uz aktivitātes atjaunošanos, kopējā kredītu atlikuma attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Latvijā joprojām ir būtiski zemāka nekā vairumā eirozonas valstu. Uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma attiecība pret IKP Latvijā sasniedz tikai aptuveni pusi no eirozonas vidējā līmeņa, un tā ir arī būtiski zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Ir vēl tāls ceļš ejams, lai kreditēšanas atkopšanās nebūtu īslaicīga parādība, bet gan noturīgs balsts tautsaimniecības izaugsmei. 

Latvijas Bankas tautsaimniecības konference 2025, kas veltīta kreditēšanas tēmai:

[1] Kopš augstākā punkta 2023. gada oktobrī 6 mēnešu EURIBOR, kas bieži tiek izmantota kā bāzes likme gan uzņēmumu, gan arī mājsaimniecību kredītiem, samazinājās par vairāk nekā 2 procentpunktiem, 2025. gada vasarā noslīdot līdz aptuveni 2 %.

[2] EIB Investment Survey Country Overview.