22.01.2013.

Ražotāju cenām ir potenciāls sarukt

2012. gada decembrī ražotāju cenas Latvijā nedaudz pieauga (par 0.2%), tām nemainoties apstrādes rūpniecībā. Ražotāju cenu pieaugumu pret iepriekšējā gada decembri par 3.6% galvenokārt noteica pārtikas un enerģijas nozares izmaksu kāpums, kas arī uzturēja gada vidējo ražotāju cenu kāpumu par 3.7%.

Ražotāju cenu tendences līdz šim ir bijušas salīdzinoši labvēlīgas, un tās liecina, ka būtisks iekšzemes faktoru spiediens uz ražošanas izmaksām patlaban nav jūtams.

Piemēram, enerģijas ražotāju cenu pieaugumu (par 0.6%) pārsvarā radījis dažādu izmaksu kāpums. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja siltumenerģijas tarifu kāpumu atsevišķās pašvaldībās (piemēram, Ventspilī), kur iepriekšējie tarifi stājās spēkā pirms vairākiem gadiem. Savukārt ieguves rūpniecībā cenu kāpumu daļēji varētu saistīt ar sezonas ietekmi.

Savukārt ražotāju cenu kāpums apstrādes rūpniecībā kopumā netika novērots, tai skaitā pārtikas ražošanā iekšzemes tirgum bija pat cenu kritums. Kā rāda ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas jaunākie dati, piena nozare ir vienīgā, kurā turpina augt cenas, kopējam lauksaimniecības un pārtikas preču cenu indeksam sarūkot. Arī Latvijas Tirgotāju asociācija janvāra pirmajā nedēļā publicēja cenu pārskatu, atzīmējot iepirkuma cenu kāpumu par 4%. Tomēr šī nozare nekļuva par pamatu pārtikas ražotāju cenu kāpumam, un patēriņa cenās pat bija vērojams piena produktu cenu kritums. Latvijas Tirgotāju asociācija, iezīmējot šīs nozares tendences 2013. gadā, min iespējamu piena cenu samazinājumu līdz ar nozares rentabilitātes kāpumu mēslojuma cenu samazināšanās dēļ.

2012. gada vidējo ražotāju cenu līmeni galvenokārt ietekmēja ārējie faktori: pārtikas un lauksaimniecības cenu kritums gada sākumā un graudaugu cenu pieaugums jaunās ražas sezonā, kā arī naftas cenu svārstības, kas aizvadītajā gadā noteica enerģijas sadārdzināšanos Latvijas tirgū. Tomēr šā gada sākumā enerģijas nozarē ir arī pozitīvas ziņas.

2013. gada janvārī nedaudz sarukusi dabasgāzes tirdzniecības cena, kas pozitīvi ietekmē gan dabasgāzes tarifus, gan siltumenerģijas ražošanas izmaksas, samazinot gan ražotāju cenu, gan patēriņa cenu kāpumu gada sākumā. Tomēr samazinājums nav liels, un, tā kā 2012. gadā siltumenerģijas tarifi auga kā janvārī, tā arī jūnijā un jūlijā, kad iedzīvotāji parasti nepatērē siltumenerģiju, šā brīža apkures rēķini rada iespaidu par pēkšņu cenu kāpumu tieši jaunajā apkures sezonā. To pastiprina laikapstākļu atšķirības salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un attiecīgi augušais patēriņš.

Arī citu energoresursu, piemēram, degvielas, cenu tālāks kritums ir ļoti iespējams (no piedāvājuma puses degvielas cenu kāpumu ierobežo Tuvo Austrumu valstu konfliktu mierīga risināšana, no pieprasījuma puses – tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās Ķīnā). Šie apstākļi varētu samazināt transportēšanas un lauksaimnieciskās ražošanas cenu līmeni un ierobežot dažādu preču cenu kāpumu mazumtirdzniecībā.

APA: Paula, D. (2019, 16. nov.). Ražotāju cenām ir potenciāls sarukt. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1105
MLA: Paula, Daina. "Ražotāju cenām ir potenciāls sarukt" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 16.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1105>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up