21.02.2012.

Ražotāju cenu pieaugumu virza energoresursu cenas

2012. gada janvārī ražotāju cenas rūpniecībā pieauga par 1.8%, un to galvenokārt izraisīja energoresursu sadārdzināšanās pasaules tirgū. Pārtikas cenu svārstības pasaulē šā gada janvārī bija mazākas nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, un tās mazāk ietekmēja ražotāju cenu kāpumu.

Naftas produktu cenas joprojām nelabvēlīgi ietekmē politiskās nesaskaņas Tuvo austrumu naftas ieguves valstīs, un situāciju saasina arī valdību neatrisinātie jautājumi par pārstrādes jaudu palielināšanas iespējām. Tiešā veidā naftas cenu dinamika janvārī ietekmēja galvenokārt energoresursu ražotāju cenas Latvijā, taču netieši – arī visu pārējo nozaru izmaksas atkarībā no tā, cik lielu daļu no izmaksām veido maksa par patērēto enerģiju. 2012. gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi visvairāk pieauga ražotāju cenas elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē (par 5.3% mēneša laikā un par 18% gada laikā). Ņemot vērā, ka šīs nozares darbība ir pamatā vērsta uz vietējo tirgu, tas noteica arī atšķirības palielināšanos starp ražotāju cenu indeksa gada pieaugumu iekšzemē pārdotajai un eksportētajai produkcijai.

Apstrādes rūpniecībā ražotāju cenas vietējā tirgū pārdotajai un eksportētajai produkcijai auga līdzīgā tempā (attiecīgi par 0.5% un 0.4% mēneša laikā) un kopumā neradīja iespaidu par krasi atšķirīgu konkurences apstākļu veidošanos no izmaksu viedokļa. Lai gan šajā pieaugumā izpaudās energoresursu cenu svārstību ietekme un mazākā mērā – citu izejvielu, piemēram, parasto metālu un koksnes pasaules cenu svārstības (tās janvārī daudzās preču kategorijās bija nelielas), tomēr ražotāju cenu dinamiku atsevišķās apstrādes rūpniecības nozarēs būtiski ietekmēja produkcijas sortimentam raksturīgās citas izmaksas. Tā, piemēram, iekšzemē pārdotās produkcijas ražotāju cenu mēneša pārmaiņas svārstījās no -2.2% gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā līdz +1.3% apģērbu ražošanā, bet cenu pārmaiņu diapazons eksportētajai produkcijai bija krietni elastīgāks: no -8.6% ierakstu reproducēšanā un poligrāfijā un -4.7% iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā līdz +3.5% citur neklasificētu iekārtu, ierīču un darba mašīnu ražošanā.

Tā kā pēc neilga krituma, kas naftas cenās bija vērojams janvāra otrajā pusē, jau februārī ir atsācies naftas cenu kāpums, ir iespējams, ka tas pēc dažiem mēnešiem iespaidos arī dabasgāzes un siltumenerģijas cenas Latvijā, jo šo patērētājiem piegādāto energoresursu cenas būtiski ietekmē 9 mēnešu mazuta cenas svārstības pasaules tirgū. Tikmēr citu izmaksu strauja palielināšanās un to nelabvēlīga ietekme gan uz patēriņa cenām, gan uz eksportējošo uzņēmumu konkurētspēju nav gaidāma. Saskaņā ar jaunākajiem rūpnieku noskaņojuma apsekojumu datiem palielinās to apstrādes rūpniecības uzņēmumu īpatsvars, kas tuvākajos mēnešos sagaida nodarbinātības pieaugumu. Tomēr tendence vēl nav ilgstoša, tā nav raksturīga visām apstrādes rūpniecības nozarēm un nerada bažas par to, ka varētu veidoties neatbilstība starp tempu, kādā aug atalgojums un darba ražīgums.

APA: Paula, D. (2024, 28. mar.). Ražotāju cenu pieaugumu virza energoresursu cenas. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1204
MLA: Paula, Daina. "Ražotāju cenu pieaugumu virza energoresursu cenas" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 28.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/1204>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up