Ražotāju konkurētspēja turpina uzlaboties

Ražotāju cenu deflācija joprojām ir nozīmīga, taču turpina mazināties, un janvārī cenu līmenis bija par 6.6% zemāks nekā pirms gada. Galvenokārt deflācijas apmērus mazinājusi piedāvājuma jeb izmaksu faktoru ietekme. Proti, palēnām atkopjoties ārējam pieprasījumam, kā arī pieaugot pasaules cenām gan metāliem, gan arī energoresursiem, ražotāju cenu kritums mazinājās, īpaši eksportētajai produkcijai. Tomēr tas nenozīmē, ka ražotāju cenu kritums ir noslēdzies. Šobrīd vēl ļoti zemais iekšzemes pieprasījums rada nozīmīgu lejupvērstu spiedienu gan uz patēriņa, gan arī uz ražotāju cenām, turklāt, turpinoties darbaspēka izmaksu kritumam iekšzemē, spiediens uz cenu mazināšanos saglabāsies arī turpmāk, īpaši vietējā tirgū.

Kaut arī ražotāju cenu deflācija pēdējo mēnešu laikā mazinājusies, ražotāju cenas pagājušajā gadā Latvijā samazinājušās straujāk nekā mūsu tirdzniecības partnervalstīs, tādējādi turpinot uzlabot ražotāju konkurētspēju ārējos tirgos. Lata reālais efektīvais kurss*, kura aprēķinā izmanto ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā, novembrī gada laikā bija mazinājies par 1.9%, bet kopš 2009. gada janvāra, kad tas sasniedza savu augstāko punktu, jau par 8.0%.

* Reālais efektīvais valūtas kurss ir viens no rādītājiem, kas raksturo Latvijas ražotāju cenu konkurētspēju ārējos eksporta tirgos. Tas ir balstīts uz lata nominālā apmaiņas kursa pret galvenajām tirdzniecības partnervalstīm izmaiņām, kā arī inflācijas izmaiņām Latvijā un tirdzniecības partnervalstīs. Kursam pieaugot, tas signalizē par cenu konkurētspējas mazināšanos. Tas tomēr nav vienīgais rādītājs, jo bez cenas eksistē arī citi faktori, kas nosaka konkurētspēju (kvalitāte, zīmola atpazīstamība utt.).