09.11.2015.

Sāk bremzēties resursu cenu samazinošā ietekme uz inflāciju

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem patēriņa cenu līmenis arī oktobrī bija zemāks nekā pirms gada (gada inflācija oktobrī bija -0.2%). Inflāciju turpināja ierobežot pasaules resursu cenas, tomēr resursu cenu krituma ietekme uz inflāciju Latvijā tuvākajos mēnešos varētu nedaudz sarukt. Iedzīvotāju noskaņojums par mājsaimniecību finansiālo situāciju, uzkrājumiem un lieliem pirkumiem ir nedaudz uzlabojies, un sarukušas ir arī augstāku cenu gaidas.

Naftas cenas pasaules tirgū arī oktobrī saglabājās samērā stabilas, un degvielas cenu mēneša kritums saruka līdz 1.8%. Pasaules energoresursu cenām stabilizējoties, nav arī signālu par tuvākajos mēnešos gaidāmo, piemēram, dabasgāzes vai siltumenerģijas tarifu tālāku samazināšanos iekšzemes tirgū.

Taču pasaules pārtikas tirgū parādās arvien jauni signāli par Dienvidu puslodē valdošajiem laika apstākļiem: tie dažus mēnešus jau negatīvi ietekmējuši lopkopību un varētu nelabvēlīgi ietekmēt arī gaidāmo ražu. Šo iemeslu dēļ oktobrī (salīdzinot ar septembri) bija vairāk to pārtikas preču grupu, kurās cenas auga. Jāatzīmē, ka saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pēc 2011. gadā sasniegtā maksimuma, pārtikas cenas pasaules tirgū līdz šā gada augustam turpināja pakāpeniski sarukt, sasniedzot līmeni, kāds iepriekšējo reizi bija vērojams 2009. gada 2. ceturksnī. Tādējādi šajā tirgū cenām izveidojies samērā zems bāzes līmenis. Pasaules ekonomikai mēreni augot un izzūdot lokālāku faktoru pazeminošai ietekmei (Eiropas Savienības (ES) piena ražošanas kvotas, tirdzniecības sankcijas starp ES un Krieviju u.tml.), pārtikas cenām drīzāk varētu būt raksturīgs kāpums.

Oktobrī pārtikas patēriņa cenas Latvijā jau sāka pieaugt, būtiskāk augot labības produktu, zivju izstrādājumu un olu cenām. Tādējādi labāka graudaugu raža iekšzemē nav veicinājusi cenu kritumu. Citiem vārdiem sakot, reaģējot vai nu uz globālajiem faktoriem vai iedzīvotāju pirktspēju, pārtikas cenas nedaudz pieaugušas. 

Oktobrī kā ierasts sākās jaunā apkures sezona, kas nereti nes līdzi iedzīvotāju pesimismu par cenu līmeņa attīstību. Taču pēc septembrī aktuālās netiešo nodokļu paaugstināšanas diskusijas 2016. gada budžeta kontekstā oktobrī aktualitāti ieguva, piemēram, AS "Rīgas siltums" atgādinājumi par to, ar cik zemām siltumenerģijas cenām (salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo laika periodu) sākas šā gada apkures sezona. Tas varētu būt ietekmējis iedzīvotāju noskaņojumu aptaujās par mājsaimniecības ekonomiskās situācijas, gaidāmo pirkumu un cenu līmeņa attīstības novērtējumu. Līdzīgā virzienā darbojas arī jaunie elektroenerģijas cenu piedāvājumi 2016. gadam ar nedaudz zemāku tirgus komponentu. Pēc Eiropas Komisijas datiem oktobrī iedzīvotāji nedaudz cerīgāk raudzījās gan uz iespējām uzkrāt, gan veikt lielākus pirkumus, kā arī cerīgāk vērtēja mājsaimniecības finansiālās situācijas nākotnes attīstību. Mazāk bija arī to, kas tuvākajos 12 mēnešos gaidītu strauju cenu kāpumu.

Protams, viena mēneša noskaņojuma rādītājus nevajadzētu burtiski saistīt ne ar tirdzniecības, ne pakalpojumu nozaru attīstības rādītājiem un cenu tendencēm šajos segmentos. Tomēr stabilais preču cenu līmenis vai pat cenu gada kritums daudzām ikdienas precēm (pārtika, degviela) vēl arvien ierindojami starp tiem iemesliem, kādēļ pakalpojumu cenu gada pieaugums ir straujāks. Neraugoties uz iedzīvotāju optimismu un, iespējams, gatavību tērēt vairāk, kā arī septembrī un oktobrī raksturīgo sezonas apģērbu un apavu cenu kāpumu, apģērbu cenas kopš pērnā rudens sezonas bija piedzīvojošas tik lielu samazināšanos, ka pat nedaudz straujāks, nekā iepriekšējos gados, sezonālais cenu pieaugums šajā grupā neveido pozitīvu cenu gada kāpumu. Gada pamatinflāciju oktobrī uzturēja dažādu tirgojamo nepārtikas preču un atsevišķu pakalpojumu (piemēram, tehnoloģiju preču, ar mājokļa iekārtošanu saistīto preču un pakalpojumu, kā arī ar atpūtu un kultūru saistītu preču, grāmatu un kancelejas piederumu) cenu pieaugums. Arī 2016. gadā gaidāms, ka inflācijas lielāko daļu veidos pamatinflācijas komponenti: neregulējamo pakalpojumu un rūpniecības preču cenu tendence, kā arī pakāpeniski mazināsies zemo globālo resursu cenu ietekme.

APA: Paula, D. (2019, 21. nov.). Sāk bremzēties resursu cenu samazinošā ietekme uz inflāciju. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/884
MLA: Paula, Daina. "Sāk bremzēties resursu cenu samazinošā ietekme uz inflāciju" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/884>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up