08.10.2014.

Septembra inflācijas dati nāk ar pārsteigumiem

2014. gada septembra inflācijas tendence Latvijā bija atšķirīga no tās, kādu to varēja gaidīt tādu faktoru kā pasaules naftas un pārtikas cenas, lēnā izaugsme un zemā inflācija eiro zonas valstīs, kā arī Krievijas tirdzniecības ierobežojumu kopējās ietekmes rezultātā. Latvijas patēriņa cenu tendence bija pretēja arī lēnākas izaugsmes gaidām un sarūkošām inflācijas gaidām. Mēneša cenu kāpums sasniedza 0.5%, kas nebūtu netipiski sezonai, taču ir lielāks nekā gaidīts atbilstoši ekonomikas apstākļiem, un tādējādi gada inflācijas lielums sasniedza 1.0%.

Septembrī gada inflācijas attīstībā ārējo faktoru  samazinošā ietekme nebija pilnībā jūtama, un kopējā gada inflācija nedaudz pieauga (līdz 1.0%).

Pasaules naftas cenas septembrī pakāpeniski saruka un mēneša otrajā pusē turējās zem 100 ASV dolāru par barelu līmeņa, un, lai gan dolāra nostiprināšanās mazināja naftas cenu samazinošo ietekmi uz inflāciju, degvielas cenas nedaudz saruka. Tomēr uz kopējā naftas cenu attīstības fona degvielas cenu kritums ir visai kūtrs. Oktobra sākums uzrāda tālāku naftas cenu sarukumu, un tas varētu atspoguļoties oktobra inflācijā. Lai gan kopš janvāra naftas cena eiro izteiksmē sarukusi par gandrīz 9% (septembrī tā bija sarukusi par gandrīz 6%), degvielas cena septembrī bija tikai par 1.3% zemāka nekā janvārī.

Arī pārtikas cenu līmenis septembrī Latvijā saruka pavisam nedaudz. Lai gan piena produktu cenas saruka par 7.3% (cenu kritumu varētu būt veicinājusi Krievijas tirdzniecības ierobežojumu ietekme), vairāku citu pārtikas preču cenas attīstījās pretēji pasaules tendencei un parastajai sezonas tendencei. Piemēram, graudaugu un to izstrādājumu cenas pieauga. Šāda cenu tendence gluži neatbilst Pasaules pārtikas organizācijas (FAO) septembrī uzlabotajam redzējumam par sezonas gaidāmo krājumu un patēriņa līmeņa attiecību pasaulē. Savukārt dārzeņu cenu kāpums (pretstatā bieži vērotajam sezonālajam kritumam) sasniedza mēneša kāpuma tempa rekordu (+20.8%) datu publicēšanas periodā kopš 1998. gada. Arī augļu cenas pretēji ierastajam cenu samazinājumam septembrī auga. Iespējams, ka dažos gadījumos cenu kritumu kavē izmaksu kāpums, kas uzņēmumiem rodas, samazinot ražošanas apjomu Krievijas tirdzniecības ierobežojumu dēļ. Tomēr nevar izslēgt arī noturīga pieprasījuma ietekmi, jo tirdzniecības uzņēmumi var nebūt ieinteresēti samazināt cenu, ja pieprasījums nerūk.

Septembrī tirdzniecībā sāka dominēt jaunās sezonas apģērbu un apavu cenas. Lai gan septembrī ir raksturīga sezonas apģērba un apavu sadārdzināšanās, taču galveno tirdzniecības partnervalstu zemās inflācijas ietekmē tā bija gaidāma nedaudz mazāka nekā parasti sezonā. Un atkal - pretēji gaidītajam apģērbu un apavu cenas auga straujāk nekā vidēji sezonas dēļ septembrī (it īpaši straujāk nekā periodos ar līdzīgu ekonomiskās izaugsmes tempu), t.i., par 7.3%: apģērbu cenu pieaugums sasniedza 5.2% bet apavu cenas auga par 13.9%,kas ir straujākais pieaugums kopš t.s. treknajiem gadiem. Uz šī fona vērā ņemams izskatās arī personīgās aprūpes preču cenu kāpums (par 2.8% mēneša laikā), kas nav ne tipisks, ne arī atbilstošs tam, ka šajā preču grupā ir ievērojams importa preču īpatsvars, tostarp no eiro zonas valstīm, kur pašlaik ir zema inflācija).

Tūrisma aktīvās sezonas izskaņā saruka izmitināšanas pakalpojumu cenas (un tas nav netipiski), taču turpināja augt (par 0.7% mēneša laikā) ēdināšanas pakalpojumu cenas, kas arī varētu norādīt uz stabilu pieprasījuma līmeni.

Inflācijas gaidas būtiski saruka augustā, kad tika gaidīta Krievijas tirdzniecības ierobežojumu ietekme uz pārtikas cenām. Lai gan tā neīstenojās, respondentu atbilžu bilance par gaidāmo cenu dinamiku turpināja nedaudz sarukt arī septembrī.

Neraugoties uz atsevišķu faktoru netipisku izpausmi un nedaudz lielāku nekā gaidīts cenu kāpumu septembrī, 2014. gada vidējā inflācija būs zema, bet 2015. gada inflācija kopumā gaidāma augstāka nekā 2014. gadā, un lielākā to paaugstinošā loma būs enerģijas cenu devumam, liberalizējot elektroenerģijas tirgu.

APA: Paula, D. (2019, 21. nov.). Septembra inflācijas dati nāk ar pārsteigumiem . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/962
MLA: Paula, Daina. "Septembra inflācijas dati nāk ar pārsteigumiem " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/962>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up