Septembrī Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā veidojās pārpalikums

Septembrī preču eksporta pieaugums un līdzekļu ieplūde kārtējo pārvedumu kontā nodrošināja to, ka Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā veidojās 28.0 milj. latu pārpalikums.

Septembrī preču ārējās tirdzniecības deficīts saruka līdz 90.1 milj. latu un to gandrīz pilnībā spēja kompensēt pakalpojumu tirdzniecības pozitīvais saldo (86.3 milj. latu). Joprojām iepriecinoši bija eksporta pieauguma rādītāji (pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, eksporta gada pieaugums septembrī bija 16.5%), to nodrošināja eksporta diversificētā struktūra.

Pakalpojumu tirdzniecības saldo septembrī būtiski nemainījās, jo nedaudz samazinājās gan ārvalstniekiem sniegto, gan saņemto pakalpojumu vērtība. Septembrī turpināja palielināties sniegto brauciena pakalpojumu apjoms. Arī CSP dati par viesnīcu un gultas vietu noslogojumu liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tūrisma nozarē vērojams neliels pieaugums, lai gan vēl pāragri spriest, cik tas būs noturīgs. Joprojām stabils pieaugums ir arī informācijas un datorpakalpojumu eksportam, šī ir viena no nelielajām nozarēm, kas pamazām ieņem arvien nozīmīgāku lomu Latvijas pakalpojumu eksporta struktūrā. Savukārt pārvadājumu eksports septembrī nedaudz samazinājās, jo saruka sniegto jūras un dzelzceļa pakalpojumu vērtība, bet pieaugums bija vērojams autotransporta pārvadājumiem.

Ienākumu kontā saglabājās iepriekšējo mēnešu tendences un septembrī tajā veidojās neliels deficīts (10.6 milj. latu). Kopumā no Eiropas Savienības fondiem septembrī tika saņemti 71.8 milj. latu, tas ietekmēja kārtējo pārvedumu konta pozitīvā saldo pieaugumu (līdz 42.3 milj. latu) un pārpalikumu kapitāla kontā (36.3 milj. latu).

Finanšu kontā arī veidojās neliels pārpalikums (14.2 milj. latu). Septembrī samazinājās finanšu konta citu ieguldījumu pasīvi, jo valdība atdeva būtisku daļu no Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma (kopumā 206 milj. latu, tostarp 150 milj. latu pirms termiņa, kas dod iespēju samazināt procentu maksājumus par šo aizdevumu).

Pēc straujā tiešo investīciju pieauguma iepriekšējā gadā, šā gada pirmajos trīs ceturkšņos to ieplūde bija mērenāka. Tomēr pēdējo mēnešu dati liecina, ka ārvalstu investori ir saglabājuši savu interesi par Latviju, un septembrī tiešās investīcijas Latvijā pieauga par 31.3 milj. latu.

Kopumā mēnešu dati liecina, ka šā gada 3. ceturksnī tekošajā kontā, kā iepriekš tika prognozēts, veidojās neliels deficīts. Lai arī pēdējos mēnešos eksporta straujais pieaugums krietni samazinājis preču ārējās tirdzniecības deficītu, ilgākā perspektīvā Latvijas importa pieaugumu būtiski ietekmēs vairāku uzņēmumu nesen izsludinātie iepirkumi (sabiedriskā transporta līdzekļi, lidmašīnas). Savukārt tas, ka pagājušajā nedēļā kredītreitingu aģentūra "Standard & Poor's" paziņoja par Latvijas kredītreitinga paaugstināšanu, liecina, ka tuvākajos mēnešos, visticamāk, Latvijā varētu turpināt palielināties ārvalstu tiešo investīciju plūsmas. Sagaidāms, ka arī 2012. gadā kopumā tekošā konta deficīts būs neliels. 

Latvijas maksājumu bilances mēneša dati