26.02.2015.

Šogad atalgojuma kāpums varētu būt lēnāks nekā pērn

Pērn pieauga atalgojuma kāpuma temps, tomēr šogad, ņemot vērā norises ekonomikā, tas varētu atgriezties ierastajās sliedēs – zem 5%. Lai arī atalgojuma kāpums joprojām nedaudz pārsniedz darba ražīguma dinamiku, pašlaik tas nav uzskatāms par problēmu Latvijas konkurētspējas saglabāšanā.

Vidējā mēneša bruto alga par pilnu slodzi 2014. gadā pieauga par 6.8% (4. ceturksnī gada kāpuma temps bija 6.6%), kas ir būtisks paātrinājums, salīdzinot ar iepriekšējos trijos gados ierastajiem 4-5%. Ņemot vērā zemu inflāciju un darbaspēka nodokļu sloga pakāpenisko samazinājumu, neto reālā alga jeb "uz rokas" saņemtā atalgojuma pirktspēja pieauga par 8.0%, kas balstīja privātā patēriņa pieaugumu vāja ārējā pieprasījuma apstākļos.

Tomēr atalgojuma paātrinājums nebūs ilgstošs – sagaidāms, ka jau šogad atalgojuma gada kāpuma temps varētu atgriezties zem 5%. Piemēram, lai arī minimālās algas kāpums šogad ir līdzīgs kā pērn (par 12.5%), tās ietekme uz vidējo algu varētu būt mazāka, jo atkārtotās straujas minimālās algas kāpuma un lēnākas ekonomikas izaugsmes apstākļos uzņēmējiem varētu pieaugt motivācija apiet atalgojuma kāpumu zemāk atalgotajiem darbiniekiem. Inflācijai saglabājoties zemai un par vienu procentpunktu sarūkot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei, neto reālā alga, kas jau pērn pārsniedza pirmskrīzes līmeni, turpinās pieaugt.

Šogad atalgojuma kāpums joprojām nedaudz pārsniegs darba ražīguma dinamiku. Ņemot vērā Latvijas salīdzinoši zemo atalgojuma īpatsvaru kopējā pievienotajā vērtībā (salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju), kā arī noturīgus rentabilitātes rādītājus un pozitīvas norises Latvijas eksporta daļās citu valstu importā, pašlaik tas nav uzskatāms par konkurētspējas problēmu.

Privātajā sektorā atalgojuma kāpums pērn bijis nedaudz straujāks. Sagaidāms, ka šogad starpība ar valsts sektoru nebūs tik liela. Privātā sektora algas dinamiku varētu vairāk ietekmēt tautsaimniecības attīstības tempu bremzēšanās, turklāt pērn tieši uz privātā sektora algām bija lielāka vienreizējo faktoru (lēnāks nodarbinātības kāpums, algu noapaļošana uz augšu eiro ieviešanas dēļ u.c.) ietekme. 

APA: Krasnopjorovs, O. (2019, 12. nov.). Šogad atalgojuma kāpums varētu būt lēnāks nekā pērn. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/935
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Šogad atalgojuma kāpums varētu būt lēnāks nekā pērn" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 12.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/935>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up