27.02.2015.

Tautsaimniecība atdziest, bet ledus laikmets nav gaidāms

Šodien tika publicēti 2014. gada 4. ceturkšņa izvērstie iekšzemes kopprodukta (IKP) dati, tāpēc varam atskatīties uz gadu kopumā.

Latvijas IKP 2014. gadā palielinājās par 2.4% (pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem 2.5%), pieauguma temps salīdzinājumā ar 2013. gadu samazinājās gandrīz uz pusi. Gada pieauguma tempu kritums vērojams arī gada laikā, 4. ceturksnī tuvojoties 2% atzīmei. Iepriekšējais 4. ceturkšņa IKP novērtējums ir nedaudz labots uz augšu (no 1.9% un 2.1% g/g; no 0.4% uz 0.6% c/c).

Privātais patēriņš 2014. gadā bija galvenais izaugsmes noteicējs. Tas palielinājās par 2.3% un veidoja 1.4 p.p. devumu IKP izaugsmē. Iedzīvotāju pirktspējas uzlabojumu sekmēja straujš rīcībā esošo ienākumu pieaugums - reālās neto darba samaksas gada pieauguma tempi saglabājās augstā (7-9%) līmenī visu gadu. Daļēji gan šis augstais kāpums varētu būt skaidrojams arī ar ēnu ekonomikas mazināšanos.

Otrs nozīmīgākais IKP izaugsmes veicinātājs 2014. gadā bija eksports. Neraugoties uz pieprasījuma kritumu Krievijā un vājo Eiropas valstu tautsaimniecību attīstību, reālais preču un pakalpojumu eksports auga par 1.9% (1.1 p.p. devums IKP pieaugumā). Uzturēt ražošanas un eksporta apjomus palīdzēja jaunu noieta tirgu meklēšana.

Ģeopolitiskā fona dēļ investori bija piesardzīgi, ko vēl vairāk pastiprināja likumdošanas (Imigrācijas un Maksātnespējas likumu) grozījumi, kas 2. pusgadā samazināja būvniecības un nekustamo īpašuma nozares aktivitāti. Kopējā pamatkapitāla veidošana 2014. gadā kopumā saglabāja pieaugumu (par 1.6%; 0.4 p.p. devums IKP pieaugumā), tomēr to galvenokārt nodrošināja kāpums 1. pusgadā, 3. ceturksnī pat noslīdot negatīvā pārmaiņu zonā. Zemais investīciju līmenis patlaban ir galvenais straujākas tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanās drauds, tomēr pozitīvi, ka ieguldījumi apstrādes rūpniecībā turpināja palielināties.

Reālais preču un pakalpojumu imports 2014. gadā palielinājās par 1.5% (0.9 p.p negatīvais devums IKP pieaugumā). Mērenais importa kāpums skaidrojams gan ar vājo investīciju dinamiku, gan eksporta (t.sk. reeksporta) un patēriņa izaugsmes palēnināšanos, gan arī ar to, ka atsevišķos preču segmentos imports tiek aizvietots ar pašmāju ražojumiem.

No nozaru puses izaugsmi 2014. gadā aptuveni vienādās daļās veidoja tirdzniecības (nozares radītās pievienotās vērtības gada pieaugums 2014. gadā – 2.2%), būvniecības (8.1%), transporta un uzglabāšanas (3.2%), kā arī valsts pārvaldes un aizsardzības (4.5%) nozares. Tikmēr negatīvu devumu izaugsmē veidoja apstrādes rūpniecības (-0.3%), enerģētikas un ieguves rūpniecības (-2.5%) un nekustamā īpašuma operāciju nozare (-0.7%). 

Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozi 2015. gadā IKP varētu augt par 2%, ceturkšņu griezumā atsākot augt arī kāpuma tempiem. Lai gan 2% būs zemākais izaugsmes temps pēdējo četru gadu laikā, tomēr, ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko notikumu fonu, arī šāda izaugsme nav peļama.

Tomēr nākotnes izaicinājumi saistāmi ar mūsu spēju veikt jau sen nepieciešamās reformas izglītībā un veselībā. Ir jādomā, kā ar ekonomisko politiku veicināt uzņēmumu augšanu, kas palielinās arī darba ražīgumu, kā arī jāatceras par jaunām investīcijām un inovācijas līmeņa celšanu. Tautsaimniecībai pilnīgu sasalumu pāragri zīlēt, tomēr, atstājot šīs jomas novārtā, mēs patiešām varam "nokavēt vilcienu" uz augstāku labklājību.

APA: Rutkovska, A. (2019, 21. nov.). Tautsaimniecība atdziest, bet ledus laikmets nav gaidāms. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/933
MLA: Rutkovska, Agnese. "Tautsaimniecība atdziest, bet ledus laikmets nav gaidāms" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/933>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up