31.05.2018.

Tautsaimniecība aug, tomēr ceļā celmu netrūkst

Foto: Shutterstock

Šā gada 1. ceturkšņa ekonomiskās izaugsmes temps rada iespaidu, ka "karavāna dodas tālāk", tomēr izaugsmes iemeslus gluži nevarētu uzskatīt par inerci saglabājošiem, un gadā kopumā izaugsme gaidāma nedaudz lēnāka nekā pērn. To ietekmēs gan vairākās jomās sasniegtie pērnā gada augstie rādītāji, gan šā gada pirmajos mēnešos piepulcējušies faktori, kas līdzīgi kā senajā pastāstā par gulbi, vēzi un līdaku neļauj vezumu gana sparīgi vilkt vēlamajā virzienā. Piemēram, starptautiskās tirdzniecības politika, finanšu sektora problēmas. Tādējādi Centrālās statistikas pārvaldes publicētie 1.6% varētu arī palikt straujākais iekšzemes kopprodukta (IKP) ceturkšņa pieaugums šogad.

Globālās izaugsmes temps pēdējā laikā saglabājās augsts, un tā novērtējums ir pat ticis uzlabots, tādējādi ārējā pieprasījuma attīstība vēl arvien izskatās labvēlīga Latvijas eksportam. Tomēr pārmaiņas starpvalstu tirdzniecības politikā, piemēram, tarifu un sankciju veidā,  kā arī neskaidrības ģeopolitiskajā vidē padara eksporta nākotnes attīstības vērtējumu piesardzīgāku. Eksporta attīstību no pakalpojumu puses nelabvēlīgi ietekmē finanšu sektora problēmas. Šie faktori papildu iepriekšējā ceturkšņa komentārā minētajam investīciju trūkumam tādos ieguldījumu veidos kā mašīnas un iekārtas, kas vairāku gadu laikā ir ierobežojis produktivitātes pieaugumu, neļauj eksporta ienākumiem un IKP kopumā augt straujāk. Jau šā gada pirmajos mēnešos eksports ir attīstījies pa samērā celmainu taku.

1. ceturksnī būtisks izaugsmes vilcējspēks bija investīcijas, un tas nav pārsteigums, ņemot vērā pirmo mēnešu būvniecības attīstības datus. Gan iepriekš plānotie infrastruktūras projekti (to attīstību sekmē Eiropas Savienības fondu apguve), gan arī daudzi liela mēroga privātā sektora projekti, piemēram, tirdzniecības nozarē turpina savu plānoto gaitu.

Privātais patēriņš saglabā nozīmīga vilcējspēka lomu IKP no izlietojuma puses. Ienākumu kāpums vērtējams kā augsts, un jaunākie patērētāju noskaņojuma rādītāji ir optimistiskāki nekā pirms pāris mēnešiem. Lai gan finanšu sektora problēmu saasināšanās varētu pasliktināt noskaņojumu, to, iespējams, līdzsvarojuši darba ņēmējam kopumā labvēlīgie darba tirgus nosacījumi. Tomēr neliela piesardzība patēriņa pusē īslaicīgi varētu veidoties, visticamāk gan otrajā pusgadā.

No nozaru puses lielākais pozitīvais devums 1. ceturkšņa izaugsmē bija būvniecības un nekustamā īpašuma sektoriem. Kā bija gaidāms, finanšu nozares devums 1. ceturksnī bijis negatīvs. Nedaudz vājāku sniegumu apstrādes rūpniecībā "uz augšu vilka" pārējā rūpniecība. Auksto laikapstākļu veicināta siltumapgādes apakšnozare strauji kāpināja ražošanas apjomu, un būvniecības nozares attīstība palīdzēja kāpināt karjeru izstrādes izlaidi. Transporta nozares operatīvie dati jau liecināja par sliktāku attīstību nekā pērn, jo, lai gan lidostā pasažieru skaits auga, kritās gan kravu apjoms ostās un dzelzceļā gan arī kopējais transporta pakalpojumu eksports. Tādēļ arī nozarē pievienotā vērtība gada sākumā stagnējusi.

Kopumā, lai gan ekonomiskā izaugsme Latvijā saglabā vērā ņemamu tempu, investīciju nepieciešamība un pievilcīgāku uzņēmējdarbības vidi veidojošas reformas, kas sekmētu darba ražīguma kāpumu, saglabā savu aktualitāti tāpat kā līdz šim.

APA: Paula, D. (2018, 10. dec.). Tautsaimniecība aug, tomēr ceļā celmu netrūkst. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4142
MLA: Paula, Daina. "Tautsaimniecība aug, tomēr ceļā celmu netrūkst" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 10.12.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/4142>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up