30.05.2013.

Tirdzniecība joprojām aug labi, bet iezīmē pirktspējas kāpuma bremzēšanos

Pēc kāpuma martā mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī sarucis par 2.0% (salīdzināmās cenās, sezonāli izlīdzināti). Kritumu galvenokārt noteicis pārtikas preču tirdzniecības sarukums (par 3.9%).Nepārtikas preču pieprasījums samazinājās mērenāk (par 0.8%).

Salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli tirdzniecība augusi par 6.2% – tātad pieaugums gada griezumā bija mazāks nekā martā. Tas tuvojās izaugsmes līmenim, kādu uzrāda arī iedzīvotāju ienākumu attīstība.

Pērn oficiālā darba samaksa un nodarbinātība krietni atpalika no pārdošanas apjomu straujā kāpuma. Tas liek uzdot jautājumu, kādēļ šāda atšķirība veidojās? Viens no iemesliem ir tas, ka uzņēmumiem ir nozīmīgi auguši peļņas rādītāji, uzlabojušies arī pašnodarbināto ienākumi, un tie veicina tirdzniecības apjomu pieaugumu. Tomēr ar šo skaidrojumu nepietiek, jo pārdomas rosina arī tirdzniecības struktūras pārmaiņas.

Aplūkosim vienu no patlaban visstraujāk augošajiem tirgoto preču segmentiem – auto degvielu. Degvielas pārdošana jau kopš 2012. gada vidus veido vidēji 2.0-2.5 procentu punktus mazumtirdzniecības gada pieaugumā., Tātad tās ietekme uz tirdzniecības kopējo palielinājumu ir ļoti nozīmīga. Degvielas tirdzniecības pieaugumu veicina ne tikai objektīvs spēkratu skaita kāpums, bet arī ēnu ekonomikas samazinājums –  iedzīvotāji un uzņēmēji biežāk izvēlas iepirkties oficiālajās degvielas tirdzniecības vietās. Iemesli, kādēļ ēnu ekonomika šajā segmentā sarūk, ir vairāki:

  • kopējā tautsaimniecības izaugsme, kas uzlabojusi iedzīvotāju rocību, mazinot vēlmi "ietaupīt" uz nelegālu iegāžu rēķina un izvēlēties alternatīvus pārvietošanās līdzekļus;
  • VID un citu iestāžu aktivitātes – turklāt kopš 2012. gada sākuma ir noteikti stingrāki nosacījumi akcīzes preču, tajā skaitā degvielas, ievešanai Latvijā (raksts par šo tēmu);
  • degvielas eksporta ierobežojumi no Baltkrievijas puses (daži raksti par šo tēmu Delfi, BNN un Diena.lv). Šīs aktivitātes aizsākās jau 2011. gada beigās, bet nozīmīgāka to ietekme vērojama kopš 2012. gada vidus.

Ēnu ekonomikas pārmaiņas statistiķi cenšas novērtēt un iekļaut kopējās tautsaimniecības attīstības novērtējumā. Tas ir sarežģīts darbs un nekad neļaus reālo situāciju atspoguļot pilnīgi precīzi. Šā iemesla dēļ kāda daļa no izaugsmes noteikti ir skaidrojama ne vien ar ienākumu kāpumu, bet arī legālās ekonomikas palielinājumu. Tieši tāpat, kā krīzes periodā IKP un tirdzniecības apjomu kritumu pēc oficiālajiem datiem padziļināja nelegālo aktivitāšu kāpums. Tātad iekšzemes patēriņš patlaban, kad eksports strauji bremzējas, uztur izaugsmi, bet mazāk kā uzrāda oficiālie dati.

Ēnu ekonomikas samazināšanās tempi pakāpeniski apsīks, tomēr tas nav galvenais iemesls, kāpēc patlaban runājam par izaugsmes tempu samazināšanos., Galvenais iemesls tam ir joprojām vājais ārējais pieprasījums. Lai arī tirdzniecību kādu laika periodu spēj uzturēt iekšzemes pieprasījums, izšķiroša nozīme ir norisēm ārējos tirgos un mūsu uzņēmēju un valsts kā komercdarbības vides spējai paaugstināt konkurētspēju.

Konkurētspējas kontekstā gribētos pieminēt kādu par kārtējiem tirdzniecības datiem krietni svarīgāku ziņu – šodien Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Ministru padomes sēdē pieņemts lēmums uzaicināt Latviju sākt pievienošanās sarunas organizācijai. Pievienošanās 34 attīstītāko valstu klubam Latvijai patiesi ir svarīgs sasniegto rezultātu apliecinājums un ļauj optimistiskāk raudzīties uz nākotni. Labumu no tā gan negaidām jau nākamajā dienā pēc iestājas OECD, bet ilgtermiņā arī šim notikumam būs nozīme, ko tiešā un netiešā veidā jutīs arī ikviens patērētājs un tirgotājs.

APA: Rutkovska, A. (2019, 17. nov.). Tirdzniecība joprojām aug labi, bet iezīmē pirktspējas kāpuma bremzēšanos. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1072
MLA: Rutkovska, Agnese. "Tirdzniecība joprojām aug labi, bet iezīmē pirktspējas kāpuma bremzēšanos" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1072>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up