04.12.2013.

Trīs ceturkšņu vidējais tekošā konta deficīts – 1.4% no prognozētā IKP

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā 2013. gada 3. ceturksnī veidojās deficīts 127.1 milj. latu (3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta - IKP). Lai gan šāds tekošā konta deficīts var šķist liels, svarīgi vērot tendences ilgākā laika periodā. Trīs ceturkšņu vidējais tekošā konta deficīts šogad bijis vien 1.4% no prognozētā IKP.

Attēls. Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP

Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP

*aprēķinā izmantota Latvijas Bankas IKP prognoze.

Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts 3. ceturksnī pieauga līdz 122.2 milj. latu (2.9% no prognozētā IKP). Preču tirdzniecības negatīvais saldo pieauga, jo preču eksports saruka straujāk nekā preču imports, ko veicināja investīciju aktivitātes atjaunošanās. Savukārt pakalpojumu gada pieauguma temps spējis ne tikai noturēties plusos, bet pat pieaugt līdz 6.5%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums vērojams plašam pakalpojumu eksporta klāstam – pieaudzis būvniecības, apdrošināšanas, finanšu, informācijas un datorpakalpojumu, kā arī individuālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu eksports.

Interesants šķiet braucienu pakalpojumu eksporta pieaugums 3. ceturksnī. Lai gan varētu likties, ka tas noticis "vasaras ietekmē", kad sezonāli palielinās tūrisma apjomi, tomēr, arī salīdzinot ar atbilstošo periodu iepriekšējā gadā, braucienu eksports pieaudzis par vairāk nekā 15%. Pieauguši darījumu braucieni no Krievijas, Baltkrievijas un Uzbekistānas. Pieauguši arī personīgie braucieni no Īrijas, Lielbritānijas, Vācijas. Aptauju aplēses liecina, ka Latviju gada laikā apmeklē daudz ārvalstīs dzīvojošo tautiešu, tāpēc, iespējams, personisko braucienu statistiku stiprināja arī šie cilvēki, kas dažādu motīvu vadīti (Dziesmu un deju svētki, veselības aprūpe vai vienkārši ģimenes apmeklēšana u.c.) ciemojās Latvijā.

Savukārt pārvadājumu eksports 3. ceturksnī ir samazinājies, jo vērojams sarukums jūras un dzelzceļa transportā. Gada nogalē auto pārvadājumu apjomu, iespējams, ietekmēs Krievijas veiktās izmaiņas muitas noteikumos, kas apgrūtina kravu pārvadājumus uz šo valsti. Tomēr jāņem vērā, ka auto pārvadājumi uz Krieviju, lai gan veido gandrīz piekto daļu no visa Latvijas auto pārvadājumiem, ir tikai aptuveni 5% no kopējā pakalpojumu eksporta, līdz ar to izaugsme citās pakalpojumu nozarēs var mazināt šo notikumu negatīvo ietekmi.

No Eiropas Savienības fondiem 3. ceturksnī tika saņemti 195.2 milj. latu, lielākā daļa no tiem bija maksājumi, kas paredzēti kā investīcijas. Maksājumu bilances finanšu kontā šajā ceturksnī veidojās pārpalikums 60.8 milj. latu (1.4% no prognozētā IKP). Savukārt ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā palielinājās par 47.2 milj. latu (1.1% no prognozētā IKP).

Ņemot vērā ārējās tirdzniecības, ienākumu un kārtējo pārvedumu plūsmu tendences, krasas izmaiņas gada nogalē nav gaidāmas, tāpēc, visticamāk, arī 2013. gadā kopumā tekošā konta deficīts būs neliels.

APA: Opmane, I. (2021, 24. oct.). Trīs ceturkšņu vidējais tekošā konta deficīts – 1.4% no prognozētā IKP . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1024
MLA: Opmane, Ieva. "Trīs ceturkšņu vidējais tekošā konta deficīts – 1.4% no prognozētā IKP " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 24.10.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/1024>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:
  • Login via Draugiem

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up