03.06.2020.

Vai apstrādes rūpniecības izlaide jau sasniegusi bedres dibenu?

Foto: Shutterstock

Šodien ir publicēti ar nepacietību gaidītie dati par apstrādes rūpniecības izlaidi aprīlī, bez šaubām, tajos tika lēsts prāvs kritums, jautājums vien, cik dziļš. Un Covid-19 izrakstītais rēķins apstrādes rūpniecībai ir šāds: - 5.9% salīdzinājumā ar martu (sezonāli izlīdzinātie dati) un -9.0% salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli.

Neapšaubāmi, šāds kritums nav nekāds nieks un ar plāksteri vien nepietiks. Valdība ir sniegusi dažādus atbalsta pasākumus (piemēram, dīkstāvju pabalsti, nodokļu atmaksas, pievienotās vērtības nodokļa ātrākas atmaksas, kredītu garantijas u.c.), tomēr galvenais smagums bija jāiznes pašiem rūpniekiem un šo uzņēmumu darbiniekiem, pielāgojot produkcijas sortimentu, noieta tirgus, meklējot kompromisus izdevumu samazināšanā, cīnoties par tirgus daļām iekšzemē vai vēl niknākos konkurences apstākļos arī eksporta tirgos. Sekmes dažādām nozarēm un uzņēmumiem ir atšķirīgas.

Gandrīz visās apstrādes apakšnozarēs ir vērojami nozīmīgi ražošanas apjomu kritumi, izņemot ķīmiskos produktus, kas kā šampanieša zalve uzšāvusi debesīs, visticamāk, pateicoties citu šķidrumu, proti, dezinfekcijas līdzekļu, pieprasījumam. Kāpums ir arī poligrāfijas nozarē un elektrisko iekārtu ražošanā.

Izlaides kritumi teju visām nozarēm jau bija prognozējami, to uzrādīja arī jaudu noslodžu dinamika rūpnieku noskaņojuma aptaujās, kur 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni ir samazinājušās jaudas it visās apakšnozarēs (1. attēls), izņemot farmāciju (nozare, kura konfidencialitātes jeb lielo uzņēmumu dominances dēļ netiek atsevišķi atšifrēta). Nozīmīgākais jaudu sarukums ir vērojams auto detaļu ražošanā. Par to pārsteigumu nav, jo bija jau saņemtas ziņas par dīkstāvēm Latvijas uzņēmumos lielo Eiropas autobūvju rūpnīcu ražošanas pārtraukumu dēļ.

1. attēls. Jaudu noslodze 2020.g.2.cet. (c/c, pp) un to variācija kopš 2004.g (2019.g. svari)

Jaudu noslodze 2020.g.2.cet. (c/c, pp) un to variācija kopš 2004.g (2019.g. svari)
Avots: Eiropas Komisija, Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Maijā salīdzinājumā ar aprīli apstrādes rūpniecības izlaide varētu jau uzrādīt nelielu uzlabošanos, kas gan saglabās joprojām zemu līmeni salīdzinājumā ar pērno gadu. Par to liecina rūpnieku noskaņojuma rādītāja pārmaiņas ( 2. attēls), kas arī saskan ar nozaru asociāciju pārstāvju novērtējumu par pakāpenisku ierobežojumu atcelšanu eksporta tirgos un ražošanas atsākšanu Eiropas rūpnīcās, tajā skaitā, jau iepriekš minētajā autobūvē. Ja vasarā situācija atgriezīsies kaut nedaudz tuvāk "vecajiem-labajiem" laikiem, tad atcerēsimies arī daudzus citus attīstības šķēršļus bez patlaban dominējošā Covid-19. Piemēram, kokrūpniecības un mežistrādes problēmu radītāju – mizgrauzi, kurš pēc siltās ziemas snaudas būs spēku pilns uzsākt savus nedarbus mežos. Tiksimies maijā! Precīzāk jūlijā, aplūkojot maija datus.

2. attēls. Rūpniecības uzņēmumu noskaņojuma rādītājs un atsevišķi tā jautājumi, %

Rūpniecības uzņēmumu noskaņojuma rādītājs un atsevišķi tā jautājumi, %.
Avots: Eiropas Komisija

 

APA: Rutkovska, A. (2020, 14. jul.). Vai apstrādes rūpniecības izlaide jau sasniegusi bedres dibenu?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4825
MLA: Rutkovska, Agnese. "Vai apstrādes rūpniecības izlaide jau sasniegusi bedres dibenu?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 14.07.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/4825>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up