25.06.2020.

Vai Covid-19 krīze palielinās emigrāciju no Latvijas?

Foto: Oļegs Krasnopjorovs

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

1. attēls. Emigrācija no Latvijas (tūkst. iedzīvotāju)

Emigrācija no Latvijas (tūkst. iedzīvotāju)
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

2. attēls. Emigrācija no Latvijas un bezdarba atšķirības ar attīstītajām Eiropas valstīm
 

Emigrācija no Latvijas un bezdarba atšķirība ar attīstītajām Eiropas valstīm
Avots: Eurostat dati; autora aprēķins

Piezīmes. E4 ir četras Eiropas valstis ir valstis, kurās vēsturiski bijusi liela emigrācija no Latvijas, tās ir: Lielbritānija, Īrija, Vācija, Norvēģija.

Cik lielam jābūt bezdarba pieaugumam Latvijā, lai sāktu uztraukties par masveida iedzīvotāju aizbraukšanu? [1] Bezdarbs, kas rakstāms ar viencipara skaitli, vēsturiski neizraisa būtisku emigrācijas pieaugumu; tomēr emigrācija strauji palielinās, bezdarbam pārsniedzot 15% (3. attēls).

3. attēls. Bezdarbs un emigrācija

Bezdarbs un emigrācija
Avots: CSP dati; autora aprēķins

Piezīmes. Skaitļi pie punktiem norāda gadu.

Cik lielā mērā bezdarbs Latvijā pieaugs Covid-19 krīzes iespaidā? Latvijas Bankas prognozes norāda uz aptuveni 10% gan šogad, gan nākamgad (prognozes publicētas šī gada 5. jūnijā). Citi ekonomisti Latvijai prognozē visai līdzīgu bezdarba līmeni, piemēram, Eiropas Komisija ap 8-9% ( AMECO datubāze , skatīta 15. jūnijā), un Latvijas Stabilitātes programma 2020. – 2023. gadam ap 10-11% (30. aprīļa publikācija). Tādējādi – bezdarba pieaugums (pateicoties arī valsts atbalsta pasākumiem) šoreiz būs mazāks par rādītāju, kas iepriekš izraisīja masveida emigrāciju.

Atšķirībā no 2009. gada krīzes šoreiz Latvijā nav gaidāms straujāks ienākumu kritums un bezdarba pieaugums nekā citās Eiropas valstīs. Gluži pretēji Latvija ir viena no vismazāk Covid-19 krīzes skartajām valstīm. Latvijā bijis mazāks gan ar saslimšanu saistīto, gan nāves gadījumu skaits, attiecīgi arī Covid-19 ierobežošanas pasākumi Latvijā bijuši maigāki un mazāk traucējuši tautsaimniecības asinsritei. Piemēram, darbavietu, mazumtirdzniecības centru un sabiedriskā transporta mezglu apmeklējums Latvijā krities mazāk nekā citās Eiropas Savienības valstīs (4. attēls).

Operatīvie dati liecina, ka bezdarba pieaugums nu jau ir būtiski piebremzējies. Martā un aprīlī no darba atbrīvošanas intensitāte bija strauja un salīdzināma ar 2009. gada krīzē piedzīvoto. Tomēr acīmredzami ir arī tas, ka šoreiz atlaišanu vilnis bija ievērojami īsāks – bezdarbnieka statusa ieguvušo skaits pārsniedza 1% (no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) slieksni vien 2 mēnešus (5. attēls) [2]. Salīdzinājumam – 2009. gada krīzes laikā 1% slieksnis tika pārsniegts 33 mēnešus pēc kārtas – no 2008. gada oktobra līdz 2011. gada jūnijam.

Ikviens interesents Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) mājas lapā var iepazīties bezdarbnieku skaita dinamiku pat pa dienām – arī jūnija pirmajā pusē bezdarba pieaugums bijis lēns (6. attēls).

4. attēls. Iedzīvotāju pārvietošanās rādītāji (%; salīdzinājumā ar 2020. gada 3. janvāri – 6. februāri; centrēts septiņu dienu slīdošais vidējais)

Iedzīvotāju pārvietošanās rādītāji

Iedzīvotāju pārvietošanās rādītāji
Avots: Google COVID-19 Community Mobility Reports, autora aprēķins.

Piezīmes. Sabiedriskā transporta mezgli ietver autobusu un dzelzceļa stacijas, ostas, taksometra un mašīnu nomas centrus u.tml. Mazumtirdzniecības un atpūtas centri ietver tādas vietas kā restorāni, kafejnīcas, iepirkšanas centri, atrakciju parki, muzeji, bibliotēkas un kinoteātri.

5. attēls. Piešķirtais bezdarbnieka statuss (sezonāli izlīdzināti dati)
 

Piešķirtais bezdarbnieka statuss (sezonāli izlīdzināti dati)
Avots: NVA dati, autora aprēķins

6. attēls. Reģistrēto bezdarbnieku izmaiņas 2020. gada martā – jūnijā

Reģistrēto bezdarbnieku izmaiņas 2020. gada martā – jūnijā

Avots: https://www.nva.gov.lv/index.php?cid=6

Arī uzņēmēju gaidas attiecībā uz nodarbinātību šoreiz nav tik drūmas kā 2009. gada krīzē. Tiesa, nodarbinātības gaidas Covid-19 krīzes sākumā strauji nokritās mazumtirdzniecības jomā un pakalpojumos kritums ir salīdzināms ar to, kas tika piedzīvots 2009. gada krīzes zemākajā punktā, savukārt apstrādes rūpniecībā un būvniecība kritums šoreiz bijis mazāks. Tomēr jau maijā uzlabojums bija vērojams visās nozarēs [3], īpaši krīzes smagāk skartajās: mazumtirdzniecībā un pakalpojumos (7. attēls).

7. attēls. Uzņēmēju nodarbinātības gaidas tuvāko mēnešu laikā (atbilžu bilance)

Uzņēmēju nodarbinātības gaidas tuvāko mēnešu laikā (atbilžu bilance)

Uzņēmēju nodarbinātības gaidas tuvāko mēnešu laikā (atbilžu bilance)
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes un Eiropas Komisijas dati

Jāpiebilst, ka Covid-19 krīze tikai daļēji līdzinās iepriekšējām ekonomikas krīzēm – atšķirības nosaka gan būtiska epidemioloģiskā sastāvdaļa, gan nevienmērīga ietekme uz tautsaimniecības nozarēm. Ir pamats uzskatīt, ka Covid-19 krīzes laikā ekonomisko faktoru ietekme uz migrācijas lēmumiem būs mazāka, nekā tas bija 2009. gadā. Piemēram, Covid-19 krīze mazināja ceļojumu drošību un pieejamību, kā arī padarīja pašu ceļošanu mazāk patīkamu. Ierobežotās iespējas atgriezties Latvijā pie pirmās vēlmes, kā arī apgrūtinātās iespējas apciemot radus Jāņos vai Ziemassvētkos nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāju vēlme strādāt ārzemēs (pie citiem nemainīgiem apstākļiem) būs mazāka.

Secinājums

Emigrāciju būtiski ietekmē ekonomiskie faktori – jo augstāks ir bezdarbs un zemāki ienākumi salīdzinājumā ar attīstītām Eiropas valstīm, jo lielāka ir emigrācija. Atšķirībā no 2009. gada krīzes šoreiz Latvijā nav gaidāms straujāks bezdarba pieaugums un ienākumu kritums nekā citās Eiropas valstīs.

Gluži pretēji, Latvija tiktāl ir viena no vismazāk Covid-19 krīzes skartajām valstīm, attiecīgi arī Covid-19 ierobežošanas pasākumi Latvijā bijuši maigāki un mazāk traucējuši tautsaimniecības asinsritei.

Pie pašreizējām bezdarba prognozēm (ap 10% šogad un nākamgad) emigrācija būtiski nepieaugs; turklāt, Covid-19 krīzes īpatnības emigrāciju var mazināt vēl vairāk.

 

[1] No šobrīd pieejamajiem īstermiņa bezdarba statistikas datiem nevar objektīvi spriest, cik atšķirīgi Covid-19 krīze ietekmē dažādu valstu darba tirgus. Piemēram, ASV “bezdarbs” pieauga no 3.5% februārī līdz 14.1% aprīlī; tikmēr Itālijā pa šo laiku “bezdarbs” nokrita no 9.1% līdz rekordzemiem 6.3% [ Eurostat, skatīts 2020. gada 13. jūnijā]). Ilgāka perioda bezdarba dati (kas būtu starptautiski salīdzināmi), kā arī darba ienākumu dati vēl nav pieejami. Atšķirības īstermiņa bezdarba statistikas metodoloģijā starp valstīm veidojas, piemēram no tā, vai un cik liela mērā dīkstāves pabalsta vai sabiedrisko darbu u.tml. programmās iesaistītos pieskaita pie bezdarbniekiem.

[2] Tas nenozīmē, ka atlaišanas no darba ir beigušās. Paredzu, ka vēl vairākus mēnešus piešķirto bezdarbnieka statusu skaits svārstīsies ap 0.9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas būtu līdzīgs 2013. - 2016. gada līmenim un vairāk nekā piedzīvots 2017. - 2019. gadā.

[3] Jāņem vērā, ka uzņēmēju aptauja notiek galvenokārt mēneša pirmajā pusē.

APA: Krasnopjorovs, O. (2020, 20. oct.). Vai Covid-19 krīze palielinās emigrāciju no Latvijas? . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4841
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Vai Covid-19 krīze palielinās emigrāciju no Latvijas? " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 20.10.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/4841>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up