10.05.2022.

Vai inflācija ekonomiku padara “mazāk zaļu”?

"  "
Foto: Leta

Aprīlī cenas turpināja kāpt gandrīz visām preču un pakalpojumu grupām, inflācijai, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, sasniedzot 13.0%. Inflācijas stāsts aprīlī ir līdzīgs kā iepriekšējā mēnesī – kara izraisīto globālo pārtikas un enerģijas cenu pieaugumu dēļ arī Latvijā regulāri tiek nomainītas cenu zīmes veikalu plauktos ķā arī dažādu rēķinu summas par pakalpojumiem. Lai gan tas neiepriecina, arī tik ļoti vairs nepārsteidz.

Pandēmijas laikā Eiropas Savienība padarīja elastīgākus fiskālos nosacījumus par budžeta deficīta pieļaujamo apjomu. Savukārt, saskaroties ar augtāku inflāciju, gan no ES, gan dalībvalstu puses izskan varianti, kā to piebremzēt uz “zaļās ekonomikas” attīstības rēķina, tiesa, neatsakoties no ilgtermiņa mērķiem, bet īstermiņā cenšoties samazināt izmaksas. Piemēram, aprīlī Latvijā daļu no svārstībām dīzeļdegvielas cenās varēja skaidrot ar prasību pēc lielāka biopiejaukuma  īpatsvara tajā. Savukārt no jūlija, cerot mazināt dīzeļdegvielas cenu, Latvijā šos noteikumus par biopiejaukumu plānots uz laiku atcelt. Šajā gadījumā bez tiešās ietekmes uz dīzeļdegvielas cenām tiek minēts papildu pozitīvs efekts – iespēja lauksaimniecības zemes izmantot pārtikas produktu audzēšanā un tā, iespējams, kaut nedaudz mazināt spiedienu arī uz pārtikas cenām.

Jāņem vērā, ka pārtikas cenu pieaugums pēdējo mēnešu laikā ir bijis straujš un, sekojot globālajām tendencēm, dažādām neapstrādātās pārtikas grupām tuvākajā laikā tas solās saglabāties. Visvairāk to izjūt iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, jo viņu patēriņa grozā izdevumi pārtikai veido lielāku daļu nekā bagātākiem iedzīvotājiem. Tomēr izmaiņas patēriņa paradumos iespējamas arī turīgajā galā – tā iedzīvotāju daļa, kas agrāk deva priekšroku bioloģiski audzētai pārtikai, iespējams, saskaroties ar tās augošajām cenām, apsvērs iespēju ikdienā vairāk iegādāties tradicionālos produktus, bet eko izvēles atstāt labākiem laikiem.

Tomēr situācija nav viennozīmīga un “zaļa ekonomika” ne vienmēr nozīmē lielākas izmaksas. Augstās enerģijas cenas un vēlme atteikties no Krievijas energoresursu importa ir veicinājušas atjaunojamo energoresursu popularizēšanu un atbalstu to plašākai ieviešanai un izmantošanai, tas ir saskaņā ar ilgtspējas mērķiem. Lai gan sākotnēji šie centieni prasa ievērojamas investīcijas, ilgtermiņā atjaunojamo energoresursu izmantošana var būt gan finansiāli izdevīga, gan stiprināt energoneatkarību un veicināt dabai draudzīgāku ekonomikas attīstību.

APA: Opmane, I. (2022, 23. may.). Vai inflācija ekonomiku padara “mazāk zaļu”?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5575
MLA: Opmane, Ieva. "Vai inflācija ekonomiku padara “mazāk zaļu”?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.05.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5575>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up