17.02.2022.

Vai Latvija varētu sekot Igaunijas piemēram un ļaut priekšlaicīgi izņemt pensiju uzkrājumu?

"  "
Foto: Shutterstock

Komentārs portālam “Apollo”

Nu jau vairākus mēnešus sabiedrībā tiek diskutēts par Igaunijas lēmumu nodrošināt iespēju iedzīvotājiem priekšlaicīgi izņemt no pensiju fondiem savus pensiju 2.līmeņa uzkrājumus. Manuprāt, šis nu būtu viens no tiem relatīvi retajiem gadījumiem, kad Latvijai nav jāseko Igaunijas piemēram. Šīs izmaiņas Igaunijas likumos saņēmušas pamatotu kritiku gan no Igaunijas ekonomistu puses (piemēram, Igaunijas Bankas), gan no starptautiskajām finanšu institūcijām (piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda).

Kāpēc ekonomikas eksperti nebūt nav sajūsmā par šādu soli? 

Divu līmeņu pensiju sistēmas pastāvēšana ļauj mazināt ilgtermiņa riskus, jo katrs no šiem līmeņiem tiek pakļauts konkrētam riska veidam. Pirmā pensiju līmeņa ienesīgums ir atkarīgs no Latvijas ekonomikas, tās attīstības un Latvijas iedzīvotāju skaita dinamikas. Otrā pensiju līmeņa ienesīgums ir atkarīgs no norisēm starptautiskajos finanšu tirgos, jo otrajā līmenī uzkrātais kapitāls pārsvarā tiek ieguldīts ārzemēs. Diemžēl drīzumā demogrāfiskās problēmas Latvijā kļūs izteiktākas un pensiju otrajam līmenim būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāti. 

Ļaujot priekšlaicīgi izņemt otrajā līmenī uzkrāto kapitālu vai to novirzīt pirmajam līmenim, faktiski tiktu apdraudēti pašu nākotnes pensionāru nākotnes ienākumi. Turklāt ir jāsaprot, ka šādu iespēju, visticamāk, izmantotu iedzīvotāji ar zemāku ienākumu līmeni. Līdz ar to šādu cilvēku nākotnes pensijas būtu vēl mazākas, un tas padziļinātu ienākumu plaisu un veicinātu nabadzību. Lai nākotnē nodrošinātu iztikas minimumu pensionāriem ar ļoti zemiem ienākumiem (pensijām), nāksies celt nodokļus. Pēc būtības pensiju kapitāla priekšlaicīga izņemšana ir nekas cits kā valdības izmaksātais vienreizējais pabalsts uz valdības parāda netiešā palielinājuma rēķina, jo valstij uzņemtās saistības nākotnē tāpat būs jāsedz. 

Problēmas ir sagaidāmas arī īstermiņā. Šobrīd piedzīvojam augstas inflācijas periodu. Iedzīvotāju vienreizējā ienākuma kāpums veicinātu lielāku pieprasījumu, kā rezultātā vēl straujāk augtu preču, pakalpojumu un nekustamā īpašuma cenas. Tā vietā, lai inflācijas tempus mazinātu un virzītos uz sabalansētāku izaugsmi, šīs iniciatīvas realizācijas gadījumā Latvijas ekonomika tiktu destabilizēta, un ierasti no šādas tautsaimniecības turbulences visvairāk cieš nabadzīgākie iedzīvotāji. 

Protams, pārmaiņas pensiju jomā ir tikai viens no iemesliem augstajai inflācijai Igaunijā, taču kaimiņvalsts diemžēl ieņem 1. vietu starp eiro zonas valstīm ar augstāko inflāciju, un Latvija atpaliek diezgan būtiski (2021. gada decembrī 12% gada inflācija Igaunijā salīdzinājumā ar 7.7% Latvijas rādītāju). 

Kādi būtu ieguvumi un zaudējumi, ja ļautu izņemt pensijas līdzekļus priekšlaicīgi?

No šīs iniciatīvas varētu iegūt tie cilvēki, kuri izņemtos līdzekļus ieguldītu akciju tirgos un ieguldījumu fondos ar augstāku ienesīgumu, salīdzinot ar to, kuru nodrošina pensiju fondi. Taču ir jāapzinās, ka tie būtu cilvēki ar ļoti augstu finanšu pratības līmeni, kuru skaits Latvijas ir niecīgs uz kopējā fona un kuri, visticamāk, veido pārtikušāko sabiedrības daļu. Statistika liecina, ka ap 97% no uzkrātiem finanšu līdzekļiem Latvijas mājsaimniecības patur depozītos ar nulles ienesīgumu. Šos uzkrājumus lēnām "noēd" inflācija, tiem zaudējot savu vērtību. 

Jāpiebilst, ka pēdējos gados ir samazinātas pensiju fondu administratīvās izmaksas un atcelti vairāki ierobežojumi attiecībā uz pensiju kapitāla ieguldīšanas veidiem, kas ļaus vidējā termiņā uzlabot pensiju fondu darbību un nodrošināt augstāku ienesīgumu nekā līdz šim. Tāpat jāatzīmē tas, ka pensiju kapitāla priekšlaicīga izņemšana var notikt neizdevīgā laikā, kad akciju tirgus cenas krīt (piemēram, kā tas bija vērojams 2022. gada janvāra beigās un februāra sākumā, kad tapa šis komentārs). No šāda scenārija otrā pensiju līmeņa kapitāla īpašniekam ļauj izvairīties pensiju fondu pārvaldītāju piedāvātie pensiju plāni, kas, cilvēka vecumam tuvojoties pensionēšanas vecumam, pakāpeniski un vairāku gadu garumā pārceļ personas ieguldījumus no riskantākajiem aktīviem, tos aizvietojot ar zemāka riska ieguldījumiem. Tādējādi pensionējoties cilvēka uzkrātais kapitāls tiek mazāk pakļauts īstermiņa norisēm finanšu tirgos. 

Rezumējot – saskatām vairākus riskus no šāda potenciālā soļa – gan īstermiņā (inflācija), gan ilgtermiņā (apdraudēti nākotnes pensionāru ienākumi, it īpaši tiem, kuriem jau tā ir risks saņemt nelielu pensiju). Latvijas pensiju sistēma ir starptautiski atzīta kā viena no progresīvākajām pasaulē, un mūsu aicinājums būtu strādāt pie esošās sistēmas uzlabošanas, nevis salauzt to ar nepārdomātiem lēmumiem. 

APA: Tkačevs, O. (2022, 28. sep.). Vai Latvija varētu sekot Igaunijas piemēram un ļaut priekšlaicīgi izņemt pensiju uzkrājumu? . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5494
MLA: Tkačevs, Oļegs. "Vai Latvija varētu sekot Igaunijas piemēram un ļaut priekšlaicīgi izņemt pensiju uzkrājumu? " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 28.09.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5494>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up