29.01.2020.

Vai mazumtirdzniecības attīstību sāks diktēt pieticība?

Vai mazumtirdzniecības attīstību sāks diktēt pieticība?
Foto: Shutterstock

2019. gadā, turpinoties stabilam vidējā atalgojuma kāpumam un augot mazumtirdzniecības kapacitātei, nozare mēnešu dalījumā tomēr piedzīvoja visai nevienmērīgu izaugsmi, kā arī kopumā mērenāku gada vidējo izaugsmi nekā 2018. gadā. Tomēr 4.ceturksnī bija vērojama atgriešanās pie nedaudz straujākas attīstības, bet gada kāpums decembrī sasniedza 3.2%. 

Kā liecina pēdējo gadu dati, tirdzniecības platībai uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir tendence palielināties un, ņemot vērā 2019. gadā ekspluatācijā nodotos tirdzniecības centrus vai to paplašinājumus, nākamajā pārskatā, visticamāk, šī tendence saglabāsies. No piedāvājuma puses tas ir signāls, kas apliecina faktisko pirktspējas pieaugumu un norāda uz tās prognozēm – par spīti nelabvēlīgām demogrāfiskajām pārmaiņām tiek gaidīts pieprasījuma pieaugums. Turklāt aktivitāte saglabājas augsta un top arvien jaunas, plašas mazumtirdzniecības vietas, ienāk jauni tirgus dalībnieki. 

Vidējā atalgojuma stabils kāpums pērn turpināja labvēlīgi ietekmēt mazumtirdzniecības attīstību, taču preču grupu dalījumā jau gada vidū bija vērojamas arī piesardzības pazīmes. Gada vidū strauji saruka un kļuva negatīvs ar mājokļa labiekārtošanu saistīto preču mazumtirgotāju devums kopējā mazumtirdzniecības izaugsmē. Tempa sarukumu daļēji skaidrotu straujais kāpums iepriekš, 2017. un 2018. gadā, taču līmeņa kritums drīzāk ieskicē zināmu piesardzību, iespējams, izsvērtāku patēriņu, ko varētu skaidrot ar augstas nenoteiktības saglabāšanos ārējā ekonomiskajā vidē un Latvijas tautsaimniecības faktiskās izaugsmes palēnināšanos. 

Pēc visai pieticīgajiem septembra un oktobra izaugsmes rādītājiem mazumtirdzniecība novembrī sasparojās, taču decembrī gada pieauguma temps palielinājās galvenokārt tādēļ, ka netika piedzīvots tik apjomīgs mēneša kritums kā 2018. gada atbilstošajā periodā (pēc izlīdzinātiem datiem). Lai gan katru gadu nevaram vērot nedēļas nogali tuvu trim svētku dienām, tomēr šāda "mākslīgā atvaļinājuma" ietekme var izpausties ļoti dažādi: no pastiprinātas iepirkšanas drudža līdz ceļojumiem ārpus valsts vai nelielu uzņēmumu īslaicīgai slēgšanai. Iespējams, braucienu aktivitāte nedaudz atspoguļojas decembra auto degvielas pārdošanas pieaugumā.

Šogad vēl arvien būs vērojama gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana, gan esošo un jaunu tirdzniecības centru būvniecība un paplašināšana. Domājams, ka tas drīzāk ietekmēs konkurences līmeni, nevis viennozīmīgi novedīs pie straujāka nozares pievienotās vērtības kāpuma. Turklāt šogad nav gaidāma straujas tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanās, vidējais atalgojums augs lēnāk, un tas padarīs mērenāku pirktspējas dinamiku.

Dinamiskums mazumtirdzniecības nozarē saglabāsies, un tā pamazām sastapsies ar jauniem izaicinājumiem, tostarp klimata pārmaiņu problēmu risinājumiem un aprites ekonomikas principu iedzīvināšanu: tie arvien vairāk ienāk gan institūciju dienaskārtībā, gan katras mājsaimniecības ikdienā. Tie var padarīt patērētāju gan prasīgāku kvalitātes ziņā, gan pieticīgāku apjoma izvēlē.
 

APA: Paula, D. (2024, 28. mar.). Vai mazumtirdzniecības attīstību sāks diktēt pieticība?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4735
MLA: Paula, Daina. "Vai mazumtirdzniecības attīstību sāks diktēt pieticība?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 28.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/4735>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up