29.04.2016.

Vai mazumtirdzniecības izaugsmi bremzē nespēja patērēt vairāk degvielas?

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2016. gada 1. ceturksnī mazumtirdzniecības apgrozījuma gada pieaugums salīdzināmās cenās saruka un bija 1.8% (tostarp martā vien 0.3%). Lai gan šī nozare bija viena no galvenajām ekonomisko izaugsmi veidojošajām 2015. gadā, tomēr tās gada pieauguma temps palēninājās jau 2015. gada laikā un turpināja palēnināties arī 2016. gada pirmajā ceturksnī.

Lielāko negatīvo pienesumu nozares attīstībā veidoja degvielas mazumtirdzniecības sarukums reālā izteiksmē. Degvielas cenām janvārī – februārī turpinot sarukt (naftas cenu ietekmē tās samazinājās, lai gan akcīzes ietekme bija cenu paaugstinoša), bet martā tikai nedaudz pieaugot, arvien skaidrāk iezīmējās sabiedrības nespēja vai nevēlēšanās patērēt vairāk degvielas. Patlaban cenu kāpuma tendence iezīmējas jau skaidrāka, un arī tā tuvākajā laikā neveicinās degvielas patēriņu. Tāpat jāatzīmē, ka no jauna reģistrēto auto daudzums sarūk, bet jaunie iegādātie auto, kas ir ekonomiskāki degvielas patēriņā, ir papildu faktors, kas bremzē degvielas pārdošanas kāpumu.

Mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecības gada kāpums apsīka jau 2015. gada nogalē, un šā gada sākumā tas saglabājās vājš. Tas, iespējams, reprezentē kūtro kreditēšanu, kas neveicina ne īpašumu iegādi, ne to remontu vai apdares veikšanu, ne arī labiekārtošanu.

Tikmēr šā gada sākumā visai strauji auga apģērbu un apavu, kā arī farmācijas produktu tirdzniecība. To daļēji varētu skaidrot ar sniegainajiem un aukstajiem laikapstākļiem salīdzinājumā ar pērno ziemu, kas lika vairāk pievērsties apģērbu sezonas izpārdošanām, kā arī agrāku gripas sezonas sākumu. 2015. gada nogalē izmaksātās prēmijas, kuras saskaņā ar CSP datiem bija krietni lielākas nekā 2014. gadā, varētu būt viens no iemesliem, kāpēc janvārī – februārī strauji auga informācijas un komunikācijas tehnoloģiju preču mazumtirdzniecība, kas jau martā samazinājās.

Pārtikas preču tirdzniecība, kā arī tirdzniecība interneta vidē mazumtirdzniecības izaugsmē saglabā pozitīvu pienesumu. Pārtikas tirdzniecību no vienas puses varētu ietekmēt piesātinājuma efekts, tomēr atšķirībā no degvielas tirgus ir daudz plašākas iespējas variēt ar augstākas kvalitātes sortimenta preču iegādi. Savukārt stabilā interneta tirdzniecības izaugsme turpina atspoguļot pircēju kopsoli ar laiku.

Šajā gadā mazumtirdzniecības pienesums ekonomiskajā izaugsmē tomēr varētu būt mērenāks nekā pērn vairāku faktoru dēļ. Atalgojuma kāpums gaidāms lēnāks, jo to daudz mazāk veicina likumdošanas pārmaiņas. Jūtams arī neliels uzkrājumu kāpums. Tas norāda vai nu uz patērētāju piesardzību vai uzkrāšanu lielākiem tēriņiem, piemēram, mājokļa iegādei: šajā segmentā kreditēšana joprojām attīstās kūtri. Arī cenu kāpuma atsākšanās degvielai atbilstoši pasaules resursu cenu tendencēm pamazām varētu kļūt par papildu faktoru, kas kavē tirdzniecības pieaugumu šajā konkrētajā jomā. Tomēr šī cenu un patēriņa sakarība gan drīzāk darbojas tajās patēriņa daļās, kurās ikdienas patēriņu iespējams taupīt vai ierobežot. Citās preču grupās cenu pieauguma gaidas (ja tās tik tiešām pieaugtu), patēriņu varētu, tieši otrādi, pat stimulēt. Tas rosinātu pirkumus neatlikt uz laiku, kad cenas būs pieaugušas vēl vairāk. Tomēr pašlaik inflācijas gaidas saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem Latvijā neaug.

APA: Paula, D. (2019, 16. nov.). Vai mazumtirdzniecības izaugsmi bremzē nespēja patērēt vairāk degvielas?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/850
MLA: Paula, Daina. "Vai mazumtirdzniecības izaugsmi bremzē nespēja patērēt vairāk degvielas?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 16.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/850>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up