23.01.2023.

Vai satricinājumi ekonomikā ir ietekmējuši tās mugurkaulu?

Kā pēdējos gados mainījies finansiāli veselīgu uzņēmumu skaits, pelnītspēja un noturība?

  • Andrejs Semjonovs
    Latvijas Bankas ekonomists, Finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas pārvalde
  • Jekaterina Petkeviča
    Latvijas Bankas ekonomiste, Finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas pārvalde
Ilustratīvs attēls karuselis
Foto: Shutterstock

Īsumā

  • Neskatoties uz satricinājumiem ekonomikā, 2020. un 2021. gadā finansiāli veselīgu uzņēmumu skaits un īpatsvars Latvijā turpināja pieaugt. To pelnītspēja un finansiālā noturība kopumā kļuva labāka.

  • Veselīgo uzņēmumu skaita pieaugumu un to finanšu rezultātu uzlabojumu veicināja labās uzņēmumu pielāgošanās prasmes un valsts atbalsta pasākumi, daļai uzņēmumu – arī noturīgs vai pat augošs pieprasījums. Pozitīvu artavu uzņēmumu kapitalizācijas pieaugumā iespējams sniegusi arī uzņēmuma ienākuma nodokļa (turpmāk tekstā – UIN) reforma.

  • Veselīgo uzņēmumu īpatsvars ar aizņēmumiem kredītiestādēs 2020. un 2021. gadā turpināja mazināties. Satricinājumi un augstā nenoteiktība ekonomikā slāpēja vēlmi un/vai nepieciešamību aizņemties investīcijām un attīstībai.

  • Stingrāki uzņēmumu kredītu standarti 2020. gada pirmajā pusē daļai uzņēmumu palielināja grūtības aizņemties.

Pagājušajos trīs gados lielai daļai uzņēmumu nācies manevrēt cauri grubuļainiem amerikāņu kalniņiem ar vairākiem baisiem kritumiem.

Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020. gada pavasara mēnešos vairums uzņēmumu bija burtiski spiesti iepauzēt – rezultātā to apgrozījums, peļņa un finansiālā noturība krasi pasliktinājās [1]. Tomēr labās pielāgošanās prasmes, atelpas brīži Covid-19 saslimstības cikliskuma dēļ, kā arī apjomīgs valsts atbalsts un Covid-19 krīzes pārvarēšanas pasākumi (daļai uzņēmumu valsts atbalsta pasākumu ietekmē likviditāte kļuva pat vēl labāka nekā pirms pandēmijas) [2]tautsaimniecību pasargāja no nozīmīga maksātnespēju skaita pieauguma [3].

Pandēmijai vēl nebeidzoties, 2021. gada otrajā pusē radās jauns izaicinājums - energoresursu sadārdzinājums un piegādes ķēžu problēmas. Tas būtiski palielināja uzņēmumu ražošanas un materiālu izmaksas, pasliktinot to likviditāti un rentabilitāti [4]. Turklāt Krievijas iebrukums Ukrainā atsevišķu nozaru uzņēmumiem pērn saasināja izejmateriālu izmaksu un pieejamības problēmas [5].

Šajā rakstā noskaidrosim, vai satricinājumi atstājuši paliekošu ietekmi, –mazinot finansiāli veselīgu, tādu, kas potenciāli arī var aizņemties un investēt, uzņēmumu skaitu pēdējo gadu laikā. Rakstā papildus aplūkots, kā mainījies to finansiāli veselīgo uzņēmumu īpatsvars ar saistībām kredītiestādēs. Tādējādi papildus novērtēts vai pēdējo gadu laikā nav mazinājusies uzņēmumu vēlme, nepieciešamība un iespējas investēt un attīstīties, piesaistot finansējumu no kredītiestādēm.

Finansiāli veselīgs uzņēmums

Šā raksta ietvaros par finansiāli veselīgu tiek uzskatīts tāds uzņēmums, kuram izpildās šie nosacījumi:

  • uzņēmumam pārskata gadā bija pozitīvs apgrozījums, pašu kapitāls,  ilgtermiņa un kopējie aktīvi [6],
  • uzņēmuma pārskata gada peļņa pirms nodokļiem, procentu maksājumiem, pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojuma un vērtības norakstīšanas ir pozitīva [7],
  • uzņēmuma pašu kapitāla attiecība pret kopējiem aktīviem attiecība ir vismaz 0.25 [8].

Finansiāli veselīgu uzņēmumu skaits un īpatsvars

Neskatoties uz pēdējo gadu izaicinājumiem, veselīgu uzņēmumu skaits un īpatsvars periodā no 2017. līdz 2021. gadam ir pakāpeniski pieaudzis (skatīt 1. tabulu, a) paneli). Turklāt mēreni labāka kļuvusi gan šo uzņēmumu pelnītspēja, gan kapitalizācija jeb noturība pret turpmākiem satricinājumiem (skatīt 1. tabulu, b) paneli). Tam varētu būt vairāki iemesli.

  • Uzteicama uzņēmumu pielāgošanās prasme mainīgajiem apstākļiem – piemēram, pandēmijas laikā spējot nodrošināt darbības nepārtrauktību, daļu pakalpojumu sniedzot attālināti. 
  • Apjomīgi valsts atbalsta pasākumi, kas mīkstināja gan pandēmijas, gan energoresursu sadārdzināšanās negatīvo ietekmi. 
  • Pandēmijas ietekmē daļai uzņēmumu pieprasījums varētu būt pat palielinājies – piemēram, daļai higiēnas / medicīnas preču ražotāju vai IT pakalpojumu sniedzēju.
  • Artavu uzņēmumu kapitalizācijas pieaugumā varētu būt sniegusi arī UIN reforma jeb nodokļa piemērošana peļņas sadales, nevis peļņas rašanās brīdī – piemēram, izmaksājot dividendes, tādējādi stimulējot peļņas reinvestēšanu [9].

1. tabula. Gada pārskatus iesniegušo uzņēmumu skaits, veselīgu uzņēmumu skaits, veselīgo uzņēmumu pelnītspēja un pašu kapitāla rādītājs.

Gada pārskatus iesniegušo:

2017

2018

2019 2020 2021

uzņēmumu skaits

134545

134980

134866 133699 126550

uzņēmumu ar veselīgām finansēm skaits

24251

27049

28614 29512 31671

uzņēmumu ar veselīgām finansēm īpatsvars

18%

20%

21.2% 22.1% 25%

Uzņēmumu ar veselīgām finansēm:

2017

2018

2019 2020 2021

vidējais kapitāla rādītājs (pašu kapitāls/aktīviem)

59.2%

58.6%

57.3% 59.1% 60.2%

vidējā rentabilitāte (EBITDA/apgrozījums)

15.2%

14.8%

15.4% 15.4% 17.2%

Avots: Atvērtie gada pārskatu finanšu dati, informācija apkopota: 09.11.2022.

Piezīme: Gada pārskatus iesniegušo uzņēmumu skaits 2021. gadā ir mazāks arī tādēļ, ka uz datu atlases brīdi analīzei (09.11.2022.) visi uzņēmumi vēl nebija iesnieguši gada pārskatus. Neskatoties uz to, uzņēmumu ar veselīgām finansēm skaits 2021. gadā bija vēsturiski augstā līmenī. Atvērto gada pārskatu finanšu datos 16.12.2022. jau bija pieejami gada pārskati par 128054 uzņēmumiem.

Finansiāli veselīgu uzņēmumu ar saistībām kredītiestādēs skaits un īpatsvars

Saskaņā ar Kredītu reģistra informāciju, veselīgu uzņēmumu īpatsvars, kam attiecīgajā gadā bijušas saistības kādā no Latvijas bankām vai to grupas līzinga uzņēmumos, periodā no 2017. līdz 2021. gadam ir pakāpeniski samazinājies no 40.7% līdz 36.4% (skatīt 1.attēlu). Tas nozīmē gan to, ka veselīgie uzņēmumi kopumā veiksmīgi veic savu parādsaistību atmaksu, gan arī to, ka veselīgu uzņēmumu kreditēšanas aktivitāte ir kļuvusi gausāka.

Par ilgstoši vājas uzņēmumu kreditēšanas un investīciju iemesliem, kā arī nepieciešamību tos risināt, Latvijas Banka norādījusi vairakkārt [10]. Veselīgu uzņēmumu kreditēšanas aktivitāti 2020.-2021. gadā papildus varētu būt iegrožojusi gan mazāka uzņēmumu vēlme, gan mazāka nepieciešamība, gan arī lielākas grūtības uzņemties saistības investīcijām un attīstībai.

Uzņēmumu vēlmi aizņemties investīcijām un attīstībai varētu būt slāpējusi ļoti augstā nenoteiktība ekonomikā. Arī nepieciešamība investēt 2020. un 2021. gadā, vairākiem uzņēmumiem varētu būt bijusi mazāka, jo tie bija spiesti nodarboties ar pamatdarbības saglabāšanu, ne izaugsmes veicināšanu – piemēram, pieprasījums transporta un izmitināšanas nozarē 2020.-2021. gadā bija būtiski zemāks nekā pirms pandēmijas. Grūtības iegūt finansējumu 2020. gada pirmajā pusē daļai uzņēmumu varētu būt palielinājuši stingrāki kredītu standarti [11], t.sk. uzņēmumu nespēja izpildīt stingrākas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku novēršanu saistītās prasības, piemēram, sniegt detalizētu informāciju par sadarbības partneriem [12] [13]

 

Secinājumi

Četri faktori, kas veicināja veselīgu uzņēmumu skaita pieaugumu 2020. un 2021. gadā: uzteicamas uzņēmumu pielāgošanās prasmes, apjomīgi valsts atbalsta pasākumi, daļai uzņēmumu pieaugošs pieprasījums pēc to sniegtajām precēm un pakalpojumiem, kā arī UIN. Turklāt veselīgo uzņēmumu kopējais finansiālais stāvoklis šajā laika periodā turpināja uzlaboties. Tomēr to kreditēšanas aktivitāte kopumā turpināja mazināties, norādot gan uz jau ilgstoši vājās kreditēšanas un investīciju aktivitātes problēmām, gan papildus liecinot par uzņēmumu mazāku vēlmi, mazāku nepieciešamību un daļai uzņēmumu arī lielākām grūtībām uzņemties saistības investīcijām un attīstībai 2020. un 2021. gadā.

[2] Skatīt analīzi par uzņēmumu finanšu stāvokli, t.sk., to noguldījumiem bankās 2021. gada vidū

[3] Juridisko personu maksātnespējas lietu skaits 2020.-2022. gadā vidēji bija zemāks nekā pirms pandēmijas. Jāņem vērā, ka 2020. gada 21. martā tika noteikts liegums kreditoriem līdz 2020. gada 1. septembrim iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus, t.sk. lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, Tas tika atkārtoti pagarināts līdz 2021. gada 1. septembrim.

[4] Skatīt analīzi par ražošanas un materiālu straujā kāpuma ietekmi uz uzņēmumu pelnītspēju, likviditāti un maksātspēju Finanšu Stabilitātes pārskatā 2022

[5] Piemēram, daļai būvniecības nozares uzņēmumu metāla piegāžu problēmu dēļ. Analīze gan neiekļauj 2022. gadu, jo lauvas tiesai uzņēmumu par 2022. gadu vēl nav pieejami gada pārskati.

[6] Šie kritēriji kopumā vairāk apliecina to, ka uzņēmums vispār ir aktīvs un spēj radīt pievienotu vērtību. Uzņēmumu skaita īpatsvars, kas neatbilst šiem kritērijiem pēdējos gados pakāpeniski mazinājies no 70.4% 2017. gadā līdz 65.0% 2021. gadā. Šāds rezultāts arī daļēji skaidrojams ar uzņēmumu reģistra kopš 2018. gada aktīvāk īstenoto neaktīvo komersantu jeb “tukšo čaulu” izslēgšanu no reģistra.

[7] Negatīva vai nulles peļņa ar augstu varbūtību norāda uz uzņēmuma grūtībām pelnīt un tādējādi arī aizņemties līdzekļus investīcijām kredītiestādēs. Tā kā dati par uzņēmumu pamatlīdzekļu nolietojumu atvērto gada pārskatu finanšu datos nav pieejami, uzņēmumu pamatlīdzekļu nolietojums attiecīgajā gadā tiek pieņemts 10% apmērā no visiem ilgtermiņa aktīviem.

[8] Šāds pašu kapitāla līmeņa slieksnis izvēlēts saskaņā ar banku vēsturiski norādīto vidējo pašu kapitāla līmeni, lai kvalificētos kredīta izskatīšanai.

[9] Saskaņā ar sākotnējo uzņēmumu bilanču datu analīzi UIN reforma Latvijā varētu būt pozitīvi ietekmējusi uzņēmumu kapitalizāciju, tādējādi palielinot to noturību pret uzņēmējdarbības un ārējiem šokiem 

[10] Citu starpā skatīt Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatus.

[11] Saskaņā ar Eiro zonas banku kreditēšanas apsekojumu aptaujātās bankas Latvijā kopumā periodā no 2019. gada 4.ceturkšņa līdz 2020. gada 2. ceturksnim noteica stingrākus standartus aizdevumiem uzņēmumiem. Stingrāki standarti, cita starpā, tika noteikti saistībā ar klientu izpēti un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu 

[12] Saskaņā ar sabiedriskās domas pētījumu, ko veica SKDS pēc Tiesību zinātņu pētniecības institūta iniciatīvas, 48% 2020. gada sākumā aptaujāto uzņēmumu uzskatīja, ka banku kreditēšanas noteikumi ir kļuvuši daudz stingrāki un 53% aptaujāto uzņēmēju uzskatīja, ka bankas pieprasījumi pēc darījumu apstiprinošas dokumentācijas vai pēc informācijas par sadarbības partneriem aizņem pārāk daudz laika un neļauj veltīt laiku ar biznesu saistītām nodarbēm

[13] Veselīgiem uzņēmumiem grūtības sniegt detalizētu informāciju par sadarbības partneriem varēja sagādāt, piemēram, nepatiekami cilvēkresursi. 73% no veselīgajiem uzņēmumiem bez saistībām kredītiestādēs 2020. gadā vidējais darbinieku skaits bija mazāks par 5. Lai arī mazs darbinieku skaits viennozīmīgi nenozīmē, ka cilvēkresursi informācijas sagatavošanai ir nepietiekami (uzņēmums var izmantot arī ārpakalpojumus), iespējams, ka tādēļ daļai no uzņēmumiem papildu slogs informācijas sagatavošanā varētu būt bijis apgrūtinošs

APA: Semjonovs, A., , J. (2023, 09. feb.). Vai satricinājumi ekonomikā ir ietekmējuši tās mugurkaulu?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5817
MLA: Semjonovs, Andrejs. , Jekaterina. "Vai satricinājumi ekonomikā ir ietekmējuši tās mugurkaulu?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 09.02.2023. <https://www.makroekonomika.lv/node/5817>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up