31.05.2022.

Vētra pirms klusuma – tā raksturojama 1. ceturkšņa augstā ekonomiskā aktivitāte

Ilustratīvs attēls sieviete vētrā
Foto: Shutterstock

Pandēmijas ierobežojumu žņaugiem krītot, ekonomiskā aktivitāte 1. ceturksnī ir krietni pieaugusi. Arī Krievijas iebrukums Ukrainā ir provocējis lielāku rosību, mudinot iegādāties izejmateriālus, komponentes un gatavās preces, bažās par to pieejamību un cenu nākotnē. Nerunājot par atbalsta pasākumiem Ukrainai un kara bēgļiem, kas arī kuplinājuši tēriņus.

Visbiežāk augstas nenoteiktības situācijās dominē vēlme veidot drošības spilvenu, ierobežot tēriņus un atlikt investīciju plānus, taču šoreiz izpausmes ir drīzāk pretējas. Tas gan nenozīmē, ka šāda augsta aktivitāte saglabāsies ilgstoši, visticamāk, jau gada otrajā pusē strauji cenu kāpumi bremzēs gan iekšējo, gan ārējo pieprasījumu.

Privātais patēriņš bija galvenais vilcējspēks 1. ceturksnī. Veikalu un dažādu pakalpojumu pieejamība, līdz ar pandēmijas ierobežojumu mazināšanos, veicināja tēriņu kāpumu. Izdevumus palielināja arī atbalsta Ukrainai un kara bēgļiem aktivitātes. Tomēr situācija ir neviendabīga, iedzīvotāji savos lēmumos ir kā starp dzirnakmeņiem — vai tērēt inflācijas drupinātos uzkrājumus vai piesardzības dēļ uzkrāt vēl? Kara fons un cenu ietekme uz maksātspēju tomēr rada raizes par nākotni. "Tērēju krīzes laikā uzkrāto" kļūst arvien populārāka atbilde uz Latvijas Faktu pēc Latvijas Bankas pasūtījuma veiktajā "Omnibuss" aptaujā. Vienlaikus atbilde "piesardzības dēļ veidošu papildu uzkrājumus" saglabā visbiežākās atbildes statusu. Arī Eiropas Komisijas dati rāda, ka martā un maijā patērētāju noskaņojums krietni pasliktinājās. Un tas radīs konsekvences, ja ne šodien, tad rīt.

1. attēls. Kāda situācija krīzes laikā ir ar Jūsu uzkrājumiem?

Kāda situācija krīzes laikā ir ar Jūsu uzkrājumiem? 
Avots: Latvijas Fakti, Latvijas Bankas aptauja "Omnibuss'.

Arvien pieaugošo būvdarbu izmaksu dēļ strauju investīciju kāpumu, visticamāk, 2022. gadā nesagaidīsim. Lai gan, vēl nesen aktuāla bija potenciāla pārkaršana būvniecības nozarē 2022. gadā, kad paredzēja būtiskas valsts sektora investīcijas būvniecībā. Pagaidām šajā nozarē vērojams vien straujš izmaksu pieaugums. 1. ceturksnī gan ceturkšņa izaugsmes temps ir samērā augsts, bet tas tikai salīdzinājumā ar sniegoto un būvniecībai nelabvēlīgo 2021. gada 4. ceturksni.

Izaugsmi preču un pakalpojumu eksporta apgrozījumā galvenokārt noteica cenu kāpums, reālajiem apjomiem palielinoties mēreni. Straujāka izaugsme vērojama pakalpojumiem, kuru pieejamība, apsīkstot pandēmijas ierobežojumiem, palielinājās arī ārvalstīs.

Preču un pakalpojumu reālais imports 2021. gadā strauji auga, ko provocēja pandēmijas periodā radušos piegāžu ķēzu traucējumu provocētā rezervju veidošana. Arī 1. ceturksnī importa plūdums neapsīka, jo līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā piegāžu ķēžu traucējumiem tika prognozēta saasināšanās, tādējādi ražotāji steidza atjaunot jau tā pilno izejmateriālu noliktavu plauktus.

Iekšzemes kopprodukta noteiktā augstā latiņa 1. ceturksnim liek pārskatīt prognozes, kuras, neraugoties uz kara fonu un pasliktinātu redzējumu 2. pusgadam, 2022. gadam būs jālabo uz augšu. Bet precīzāk par prognozēm un to grozījumu noteicošajiem faktoriem varēs uzzināt jūnija vidū.

APA: Rutkovska, A. (2022, 04. jul.). Vētra pirms klusuma – tā raksturojama 1. ceturkšņa augstā ekonomiskā aktivitāte . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5596
MLA: Rutkovska, Agnese. "Vētra pirms klusuma – tā raksturojama 1. ceturkšņa augstā ekonomiskā aktivitāte " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 04.07.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5596>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up