08.09.2010.

Zemais pieprasījums ir un saglabāsies kā nozīmīgs faktors cenu attīstībā

Augustā patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0.7%. Kaut arī tradicionāli augustā novērojams sezonāls cenu kritums dārzeņu un apģērbu cenām, šogad, ņemot vērā joprojām zemo pieprasījumu un augsto bezdarba līmeni, šo sezonālo kritumu papildinājis cenu kritums arī daudzās citās preču grupās. Kaut arī mēneša izteiksmē vērojams nozīmīgs kritums, bāzes efekta ietekmē, t.i., salīdzinot ar aizvien zemāku cenu līmeni pagājušajā gadā, gada deflācija turpināja mazināties un patēriņa cenu līmenis bija tikai par 0.3% zemāks nekā 2009. gada augustā.

Papildus sezonālam cenu samazinājumam mēneša kritumu noteica zemākas degvielas cenas, kas seko pasaules naftas cenu stabilizācijas tendencēm. Lētāka kļuva arī transportlīdzekļu iegāde. Samazinājās cenas arī atsevišķiem pārtikas produktiem, īpaši maizei un gaļas izstrādājumiem. Cenu kritums vērojams arī ar mājsaimniecību saistītām precēm, mēbelēm un sadzīves aprīkojumam. Kritumu mazinājis kāpums regulējamo pakalpojumu cenās, sadārdzinoties ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumiem; turpināja pieaugt kompensējamo medikamentu cenas. Kopumā 46.3% no kopējā patēriņa groza augustā tika novērots kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un 17.6% patēriņa grozā ietilpstošo preču un pakalpojumu cenas nemainījās.

Joprojām 63.5% no kopējā patēriņa groza cenas ir zem pagājušā gada līmeņa. Ievērojami mazinājušās cenas pakalpojumiem, kopumā to cenas ir 4.4% zem iepriekšējā gada līmeņa. Tāpat cenas mazinājušās arī daudzām precēm, īpaši apģērbam, transportlīdzekļiem, kā arī atsevišķiem pārtikas produktiem, piemēram, gaļai, kā cenas ir par 5.4% zemākas nekā pirms gada.

Gaidāms, ka tuvākajā nākotnē turpināsies neskaidrība par cenu attīstību. Ārēji faktori kā pasaules energoresursu un pārtikas cenu pārmaiņas rada spiedienu uz cenu kāpumu, bet zems pieprasījums iekšzemē ir ar pretēju ietekmi. Tādējādi kopējo efektu uz cenu pārmaiņām ir grūti novērtēt.

Pašlaik skaidrs, ka pasaules pārtikas cenu kāpuma ietekme turpināsies. Energoresursu cenu kāpums pasaulē gan stabilizējas, tādējādi var gaidīt, ka kādu laiku tās cenu dinamiku Latvijā iespaidos mazāk. Zemais iekšzemes pieprasījuma līmenis neuzrāda nozīmīgu atkopšanos. Šī gada sākumā novērotā patērētāju un uzņēmumu nākotnes vērtējuma uzlabošanās ir apstājusies, liecinot, ka tuvākajā laikā strauja situācijas maiņa nav gaidāma. Tātad straujai cenu kāpināšanai no uzņēmēju puses nav pamata, un šī tendence atspoguļojas arī augusta datos. Turklāt, sākoties apkures sezonai un ar to saistītām izmaksām, pieprasījums pēc citām precēm un pakalpojumiem varētu vēl mazināties. Tādējādi arī ražošanas izmaksu kāpums, īpaši pārtikas nozarē, konkurences un zemā pieprasījuma dēļ neļaus uzņēmumiem nozīmīgi celt cenas.

APA: Kalnbērziņa, K. (2019, 17. nov.). Zemais pieprasījums ir un saglabāsies kā nozīmīgs faktors cenu attīstībā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1369
MLA: Kalnbērziņa, Krista. "Zemais pieprasījums ir un saglabāsies kā nozīmīgs faktors cenu attīstībā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1369>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up