05.11.2012.

Apstrādes rūpniecības diversifikācijas pieaugums mazina nākotnes riskus

  • Igors Kasjanovs
    Igors Kasjanovs
    Latvijas Bankas ekonomists

Apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms septembrī samazinājās par 3.1% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Arī gada pieauguma temps tādējādi samazinājās līdz 4.5%. Neskatoties uz vājākiem septembra rādītājiem, apstrādes rūpniecības šā gada 3. ceturkšņa veikums ir uzskatāms par veiksmīgu. Tā 2012. gada 3. ceturksnī saražotās produkcijas apmērs salīdzinājumā ar 2. ceturksni pieauga par 1.6% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Apstrādes rūpniecības dati kombinācijā ar mazumtirdzniecības labajiem rādītājiem, labo lauksaimniecības ražu un noturīgajiem transporta datiem ļauj cerēt šajā nedēļas nogalē sagaidīt labu iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu.

Apstrādes rūpniecības samazinājumu septembrī noteica būtisks saražotās produkcijas apjoma kritums ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (mīnus 47.4%, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, pret iepriekšējo mēnesi). Ķīmijas apakšnozares izlaide vēsturiski ir bijusi izteikti svārstīga, turklāt šāda mēroga svārstības ir ļoti būtiskas un ietekmē arī kopējo apstrādes rūpniecības nozares izlaidi. Šādi apakšnozares dati skaidrojami ar raksturīgo svārstīgumu biodegvielas ražošanas tirgū (šoreiz vainojams izejvielu trūkums), tāpēc ir visai ticams, ka nākamajā mēnesī datos būs līdzīgs cipars tikai jau ar plus zīmi.

Tāpat būtiski samazinājās saražotās produkcijas apjoms citu transportlīdzekļu ražošanā, kas gan bija gaidāms, jo arī šajā apakšnozarē ir augsts datu svārstīgums un apakšnozares dati atkarīgi no atsevišķu projektu realizēšanas (pagājušajā mēnesī bija būtisks saražotās produkcijas apjoma pieaugums). Tomēr nevarētu teikt, ka tikai šīs divas apakšnozares veidoja visu negatīvo devumu. Ražošanas apjomi saruka arī tekstilizstrādājumu, gatavo metālizstrādājumu, būvmateriālu, datoru un elektronisko iekārtu, kā arī mēbeļu ražošanā. Pagaidām ir pāragri spriest par to, vai šādi apstrādes rūpniecības dati liecina par nopietnākām problēmām ar nepietiekamu pieprasījumu. Pozitīvi vērtējams tas, ka septembrī pieaugumu uzrādījusi farmācijas nozare (plus 14.4%) un metālu ražošana (plus 6.2%), neliels pieaugums vērojams arī kokmateriālu un pārtikas apakšnozarēs.

Pozitīvi ir arī tas, ka ar katru nākamo mēnesi iezīmējas jauni pavērsieni apstrādes rūpniecības nozares saražotās produkcijas struktūrā - vienu mēnesi pieaug elektroierīces un transportlīdzekļi, citu - farmācija un ķīmija, bet vēl citu - kokmateriāli un būvmateriāli. Šāda izlaides diversificēšana mazina riskus nākotnei. Pēdējā laikā gan nedaudz pieklususi investīciju aktivitāte. Ja 2011. gada nogalē un 2012. gada sākumā bija dzirdams par vairākiem nopietniem investīciju projektiem nozarē, kas vēlāk arī materializējās nefinanšu investīciju statistikā, tad 2012. gada nogalē šāda informācija ir pieejama mazāk - acīmredzot rūpnieki patlaban ieņem nogaidošu pozīciju, vērtējot norises gan globālajā, gan vietējā tirgū.

Oktobra beigās kļuva zināmi jaunākie Eiropas Komisijas dati par noskaņojumu rūpniecībā. Rūpniecības noskaņojuma rādītājs oktobrī samazinājās vien par 0.2 punktiem, kas liecina par noturīgu rūpnieku noskaņojumu. Tādējādi kopš gada sākuma rūpnieku noskaņojums nav būtiski mainījies, ir bijušas nelielas svārstības, tomēr kopumā tas ir stabili turējies "pozitīvās teritorijas" tuvumā un pastāvīgi ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā. Ceturkšņa aptaujas dati gan mazliet raisa bažas - būtiski ir pasliktinājies jauno pasūtījumu apmēra novērtējums nākamajiem mēnešiem. Tāpat nedaudz samazinājusies prognozējamā ražošanas jaudu noslodze šā gada 4. ceturksnim – līdz 71.6% (3. ceturksnī – 72.0%). Visbūtiskāk ražošanas jaudu noslodze samazinājusies dzērienu, tekstilizstrādājumu ražošanā, poligrāfijā, kā arī būvmateriālu ražošanā, bet pieaugusi farmācijā, ķīmisko vielu ražošanā, metālu ražošanā un automobiļu un citu transportlīdzekļu ražošanā. Kā galvenais turpmāku attīstību ierobežojošs faktors saglabājas nepietiekams pieprasījums (37.7% no visiem respondentiem to minēja kā galveno faktoru), taču joprojām augsts (27.3%) ir to rūpnieku īpatsvars, kuri atzīst, ka nekādu būtisku ierobežojošu faktoru šobrīd nav.

Šā gada 9 mēnešos apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā ir pieaudzis par 10.0%. Ar visai lielu ticamības pakāpi ir sagaidāms, ka arī gadā kopumā šis cipars nebūs būtiski zemāks. Tas nozīmē, ka apstrādes rūpniecība dos vienu no lielākajiem devumiem IKP pieaugumā un turpinās palielināt savu īpatsvaru kopējās pievienotās vērtības struktūrā. 

Apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoma indeksa dinamika, (2005=100)

Apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoma indeksa dinamika, (2005=100)

APA: Kasjanovs, I. (2024, 28. mar.). Apstrādes rūpniecības diversifikācijas pieaugums mazina nākotnes riskus. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1129
MLA: Kasjanovs, Igors. "Apstrādes rūpniecības diversifikācijas pieaugums mazina nākotnes riskus" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 28.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/1129>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up