Vai dīzeļdegvielas cenu kāpuma un cenu krituma efekti ir simetriski?

2026. gada pavasarī strauji auga dīzeļdegvielas cenas [1]. To izraisīja 28. februārī uzsāktā karadarbība Tuvajos Austrumos – reģionā, kur atrodas gan būtiskas naftas ieguves un pārstrādes jaudas, gan arī Hormuza šaurums, kura blokāde kavē naftas produktu eksportu uz pārējo pasauli. Dažiem novērotājiem šķita, ka dīzeļdegvielas cenas Latvijas DUS auga ievērojami straujāk nekā jēlnaftas cenas pasaulē. Sabiedrībā tas aktualizēja uzskatu, ka dīzeļdegvielas cenas DUS uz globālo cenu kāpumiem reaģē spēcīgāk un ātrāk nekā uz kritumiem. Cik pamatots ir šis uzskats?

Dīzeļdegvielas cenas DUS nosaka ne tikai pasaules jēlnaftas cenas, bet arī vairāki citi faktori:

• naftas pārstrādes izmaksas un naftas pārstrādes uzņēmumu uzcenojums; 
• transporta izmaksas (ko nosaka gan naftas ceļš no tās ieguves vietas līdz naftas pārstrādes uzņēmumiem, gan turpmākais degvielas ceļš no naftas pārstrādes uzņēmumiem līdz Latvijas DUS); 
• ASV dolāra un eiro valūtas maiņas kursa svārstības (jēlnaftas cena biržā izteikta ASV dolāros, bet degvielas cena DUS – eiro); 
• dīzeļdegvielas nodokļu (akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa), kā arī naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma maksas pārmaiņas;
• biopiejaukuma prasības un biodegvielas cenas;
• pieprasījums un piedāvājums Eiropas degvielas tirgos, kā arī degvielas krājumu apjoms; 
• konkurence degvielas tirgū un uzcenojuma politika. 

Nevienu no šiem faktoriem, izņemot pēdējo, uzņēmumi, kuriem pieder DUS, nevar ietekmēt. 

Sakarība starp dīzeļdegvielas cenām Latvijas DUS un dīzeļdegvielas iegādes cenām Eiropā [2] ir ļoti cieša. Kopumā dīzeļdegvielas cenas DUS uz iegādes cenu pieaugumiem reaģē līdzīgi kā uz kritumiem (1. attēls). 

Cenu pārnese [3] no dīzeļdegvielas iegādes cenām uz cenām DUS ir pilnīga un ļoti ātra. Gāzeļļas cenām Eiropā pieaugot par 10 centiem par litru, dīzeļdegvielas cenas Latvijas DUS 25–30 darbdienu laikā pieaug par 10 centiem, t.i., cenu pārnese ir pilna (ilgtermiņa koeficients ir viens 2a. attēlā). Puse no šīs ietekmes tiek sasniegta piektajā–sestajā darbdienā. Tas nozīmē, ka jau nedēļas laikā, ļoti ātri, dīzeļdegviela Latvijas DUS sadārdzinās par 5 centiem par litru (koeficients 0.5 pēc piecām-sešām darbdienām 2a.attēlā).

Mēs identificējām nelielu īstermiņa asimetriju: cenu pārnese no dīzeļdegvielas iegādes cenām uz DUS cenām ir ātrāka cenu kāpumos un lēnāka cenu kritumos. Šī cenu asimetrija ir īstermiņa parādība, kas galvenokārt vērojama tikai pirmo nedēļu pēc dīzeļdegvielas iegādes cenu šoka un pilnībā izzūd 25–30 darbdienu laikā.  Asimetriskā dīzeļdegvielas cenu uzvedība zinātniskajā literatūrā pazīstama kā "raķetes un spalvas" efekts (Rockets and Feathers[4]): degvielas iegādes cenu pieauguma laikā degvielas cena DUS mēdz celties strauji kā raķete, savukārt degvielas iegādes cenu samazinājuma laikā degvielas cena DUS krīt pakāpeniski kā spalviņa.

Šī asimetrija ir nesena parādība – iepriekš tā netika novērota, bet izteiktāk parādās datos pēc 2017. gada (2.b un 2.c attēls). Iespējams, šī asimetrija saistīta ar diviem faktiem:

• Latvijas degvielas tirgus pirms aptuveni 10 gadiem sasniedzis piesātinājuma punktu – kopš tā laika realizētās degvielas apjomi vairs nepieaug (3. attēls). Tas nozīmē, ka DUS vairs nevar palielināt savu peļņu vienkārši uz lielāka tirgus rēķina; DUS var palielināt peļņu, tikai iekarojot tirgus daļu, paplašinot DUS pārdoto preču klāstu (piemēram, uz pārtikas un našķu rēķina) vai arī stratēģiski mainot degvielas cenas;
• zinātniskā literatūra saista degvielas cenu pārmaiņu asimetriju ar lielākām naftas produktu cenu svārstībām. Un tiešām pēdējo gadu laikā cenu svārstības ir pieaugušas. Ne velti degvielas cenu asimetriskā uzvedība pirmo reizi tika konstatēta Konkurences padomes 2022. gada ziņojumā [5] – pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai, kuram sekoja straujš naftas produktu cenu kāpums. 

Mēs identificējām arī dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības uzcenojuma pieaugumu pēdējo gadu laikā. Tas norāda uz pieaugušo atšķirību starp DUS dīzeļdegvielas cenām bez nodokļiem un dīzeļdegvielas iegādes cenām Eiropā. Lai arī dīzeļdegvielas uzcenojuma dienu dati ir ļoti svārstīgi un kādā brīdī var likties, ka DUS tirgo dīzeļdegvielu ar līdzīgu uzcenojumu kā laikā pirms Covid, gadu vidējie dati rāda augšupejošo tendenci. Dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības uzcenojums, kas iepriekšējos desmit gados bija 9-13 centi par litru, pēdējos četros gados pieauga līdz 15-20 centiem par litru (4. attēls). Turklāt mazumtirdzniecības uzcenojuma pieaugums raksturīgs visiem lielajiem DUS īpašniekiem, piemēram, Neste, Cirkle K, Virši-A un Viada. 

Dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības uzcenojuma pieaugums pēdējos desmit gados vērojams arī kaimiņvalstīs un lielākajās Ziemeļrietumeiropas valstīs – Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Vācijā, Francijā, Beļģijā un Nīderlandē. Turklāt Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības uzcenojums nav ne lielākais, ne straujāk pieaugušais (5. attēls). 

Vai dīzeļdegvielas uzcenojuma pieaugums Latvijā un DUS lēnāka reakcija uz dīzeļdegvielas iegādes cenu kritumiem nozīmē, ka DUS tagad pelna vairāk? Ne obligāti. Cenu asimetrija varētu būt saistīta ar dīzeļdegvielas pieprasījuma ikdienas svārstībām vai DUS cenošanas stratēģijas maiņu pēdējo gadu laikā – būtisku dīzeļdegvielas cenu pārmaiņu apstākļos. Piemēram, brīžos, kad naftas cenas pasaulē strauji pieaug, autovadītāji steidz iegādāties dīzeļdegvielu par iepriekšējām (zemākām) cenām, tāpēc dīzeļdegvielas cena DUS var palielināties ātrāk nekā iegādes cena – augstāka pieprasījuma dēļ. 

Savukārt dīzeļdegvielas uzcenojuma pieaugums var atspoguļot vairākus faktorus:

• lielākas atlaides pastāvīgajiem klientiem vai lielāku cenu diferencēšanu starp atsevišķām DUS viena uzņēmuma tīklā. Šie faktori palielina starpību starp Latvijas vidējo dīzeļdegvielas cenu dienā, kuru izmantojam savā analīzē, un dīzeļdegvielas cenu, kuru tajā pašā dienā dīzeļdegvielas pircējs reāli samaksā DUS kasē;
• līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā būtiski kāpušas globālās pārtikas cenas, kas sadārdzināja biodegvielu; 
• aizliegums Eiropas Savienībā importēt naftas produktus no Krievijas (tajā skaitā dīzeļdegvielu) kopš 2023. gada februāra; 
• nestabilos laikos mēdz pieaugt cenu atšķirība starp Platts dīzeļdegvielas cenām, par kurām DUS uzņēmumi Latvijā iegādājas dīzeļdegvielu, un gāzeļļas cenām Eiropā, kuras izmantojām savos aprēķinos; 
• darba samaksas pieaugums. Salīdzinot ar laiku pirms Covid, vidējā alga Latvijā pieaugusi par 70 %, bet minimālā alga – par 80 %. Jau iepriekš analizējām, ka darba samaksas pieaugums palielina dīzeļdegvielas izplatīšanas izmaksas un tādējādi arī dīzeļdegvielas cenas DUS.

[1] Mēs analizējam dīzeļdegvielu, jo tā ir populārākā transporta degviela Latvijā (81 % no kopējā transporta degvielas patēriņa 2025. gadā, CSP dati).

[2] Savā aprēķinā izmantojam Ziemeļrietumu Eiropas gāzeļļas (North West Europe gasoil, NWE) cenas, kas tiek uzskatītas par dīzeļdegvielas cenu etalonu. Faktiskās dīzeļdegvielas cenas, par kurām DUS uzņēmumi Latvijā iegādājas dīzeļdegvielu ārvalstīs (Platts NWE dīzeļdegvielas cenas, Platts kods AAVBG00), parasti ir augstākas. Šo divu cenu atšķirība svārstās atkarībā no dīzeļdegvielas "tīrības" pakāpes (sēras satura), piegādes reģiona un Eiropas dīzeļdegvielas tirgus nosacījumiem. Normālos laikos cenu atšķirība mēdz būt 1-2 eiro centi par litru (piemēram, tik liela prēmija Platts cenām bija 2026. gada janvārī un februārī). Savukārt naftas produktu cenu svārstību periodos cenu atšķirība var pieaugt (piemēram, 2026. gada martā Platts cenas bija lielākas par ap 7 eiro centiem par litru (saskaņā ar Platts European marketscan April 30, 2026 datiem un autoru aprēķiniem).

[3] Lai novērtētu cenu pārnesi no dīzeļdegvielas iegādes cenām uz cenām Latvijas DUS stacijās, mēs izmantojam ARDL modeli (Pesaran et al. 2001, Shin et al., 2014).

[4] Bacon (1991), Borenstein et al. (1997).

[5] Konkurences padome (2022). Degvielas mazumtirdzniecības tirgus uzraudzība, noslēgums ziņojums.