Atalgojuma kāpums saglabājies mērens

Vidējās algas gada kāpums 4. ceturksnī saglabājies mērens (4.8%), atspēkojot bažas par konkurētspējas pasliktinājumu un neradot nozīmīgu spiedienu uz inflāciju.

Latvijas tautsaimniecība pašlaik atrodas makroekonomiskā līdzsvara situācijā, par ko liecina vairāki faktori: faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība (output gap) ir tuva nullei, bezdarbs ir līdzīgs tā dabiskajam līmenim, vidējais atalgojums atbilst darba ražīgumam (sk. attēlu).

Makroekonomiskās politikas galvenie mērķi ir, pirmkārt, straujāk virzīties pa līdzsvara trajektoriju (algas-produktivitātes koordinātēs tas nozīmē, ka gan darba ražīgums, gan atalgojums pieaug straujāk), otrkārt, minimizēt cikliskās novirzes no makroekonomiskā līdzsvara (lai atalgojuma novirze no darba ražīgumam atbilstoša līmeņa katrā laika momentā būtu minimāla).

Tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstības tempu var paaugstināt ar fundamentāliem faktoriem – piemēram, investīcijām jaudīgākās ražošanas iekārtās, labāku infrastruktūru, kvalitatīvāku izglītību un veselības aprūpi, modernākām tehnoloģijām un efektīvāko darba organizāciju.

Arī otrā makroekonomikas politikas mērķa sasniegšana nav apdraudēta: sagaidāms, ka arī turpmāk Latvijas tautsaimniecības situācija saglabāsies tuvu makroekonomiskajam līdzsvaram, tajā skaitā reālās algas kāpums būs galvenokārt balstīts uz darba ražīguma pieaugumu, tādējādi neapdraudot konkurētspēju un neradot būtisku spiedienu uz inflāciju.

Attēls. Darba ražīguma uz nostrādāto stundu un reālās algas indekss (vēsturiski vidējais=100; sezonāli izlīdzināti dati)

Avots: CSP dati, autora aprēķini

*2013.g. 4.cet.: darba ražīguma provizoriskie dati.