16.02.2024.

Saules stari pēc negaisa: pensiju plāni 2023. gadā

Ilustratīvs attēls saule aiz mākoņiem
Foto: Shutterstock

Īsumā

  • Pēc 2022. gada lielā aktīvu vērtības krituma pagājušogad valsts fondēto pensiju shēma (VFPS) uzrādīja augstāko ienesīgumu kopš 2009. gada: 12.3 %.

  • Visienesīgākie bija aktīvie 100 % jeb akciju plāni, kas kļūst aizvien populārāki.

  • Ņemot vērā indeksu replikācijas stratēģiju, ko izmanto lielākā daļa pārvaldnieku, varam sagaidīt finanšu tirgiem tuvu VFPS ienesīgumu arī nākotnē.

  • Pasīva pārvaldīšana un augoša VFPS aktīvu vērtība liek uzskatīt, ka pārvaldīšanas izmaksām vajadzētu turpināt mazināties. Tāpat dalībniekiem jāpārliecinās, ka izvēlētais plāns atbilst vecumam un vēlamajam riska un ienesīguma līmenim. Tas nāks par labu visas sistēmas sniegumam.

Finanšu tirgiem 2022. gads bija viens no sliktākajiem kopš gadsimta sākuma. Karš Ukrainā, straujš inflācijas kāpums un vadošo centrālo banku pasākumi cenu kāpuma ierobežošanai – augstākas procentu likmes – sekmēja zemākas obligāciju un uzņēmumu akciju cenas. Kā rakstīju pirms gada, šīs norises tiešā veidā ietekmēja VFPS plānus. Vidējā plāna daļas vērtība tajā gadā samazinājās par 13.8 % (1. attēls).

Šajā rakstā apskatīšu, kā pensiju plāniem veicās 2023. gadā, kas to noteica, un kā VFPS rezultātus var turpināt uzlabot.

Inflācija uz leju, noskaņojums uz augšu

Neskatoties uz nepatīkamām sajūtām, ko plānu dalībniekiem varēja radīt 2022. gada sniegums, pirms gada aicināju nesteigties ar domām par pensiju plāna maiņu, jo vēsturiski pēc visiem tirgus kritumiem ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt sākotnējos zaudējumus. Lai gan neviens nevar perfekti prognozēt finanšu tirgu attīstību, jau līdz 2023. gada beigām lielākā daļa vērtības krituma “vidējā” plāna dalībniekam nomināla izteiksmē ir tikusi kompensēta (1. attēls).

 

Pagājušā gada pozitīvais rezultāts atspoguļo kāpumu starptautiskajos finanšu tirgos, ko izraisīja inflācijas strauja samazināšanās. 2023. gada janvārī gada patēriņa cenu inflācija eirozonā bija 8.6 % un ASV – 6.4 %. Gada beigās, decembrī, šis rādītājs bija samazinājies līdz 2.9 % un 3.4 %. Tik būtisks progress cīņā pret inflāciju un tuvošanās vadošo centrālo banku 2 % inflācijas mērķim uzlaboja finanšu tirgu dalībnieku noskaņojumu. Apziņa, ka procentu likmes varētu būt sasniegušas šī monetārā cikla augstāko punktu un 2024. gadā varētu jau tikt mazinātas, pozitīvi ietekmēja aktīvu cenas.

Finanšu tirgus dalībnieku gaidas par zemākām procentu likmēm nozīmē lētāku aizņemšanos un straujāku tautsaimniecības izaugsmi. Mehāniski tas atspoguļojas augstākās obligāciju cenās, kā arī augstākās uzņēmumu akciju cenās, jo peļņas izredzes uzlabojas un nākotnes ieņēmumi kļūst vērtīgāki šodienas izteiksmē.

Šo norišu rezultātā pasaules akciju indekss eiro izteiksmē [1] 2023. gadā pieauga par 18.1 % un Eiropas obligāciju indekss – par 7.2 %.[2]

Akciju plāni – ienesīgākie

Līdzīgi kā 2022. gadā, arī 2023. gadā globālie indeksi ļoti labi raksturoja izmaiņas VFPS plānu daļas vērtībā. Vidējais plāns, sverot pēc aktīviem pārvaldībā, savam dalībniekam ienesa 12.3 %, kas ir otrais labākais rezultāts VFPS vēsturē un labākais pēdējo piecu gadu laikā (1. attēls). Aktīvie plāni 100 % jeb akciju plāni, kas gandrīz visu dalībnieku naudu investē uzņēmumu akcijās, uzrādīja 18.1 % daļas vērtības pieaugumu, savukārt konservatīvie jeb obligāciju plāni – 7.3 % pieaugumu. Pārējie plānu tipi, kas paredz investēt akcijās un obligācijās dažādās proporcijās, lai regulētu risku, nodrošināja ienesīgumu pa vidu starp aktīvajiem plāniem 100 % un konservatīvajiem plāniem (2. attēls).

 

Jāpiezīmē, ka šāds ienesīguma sadalījums nav pārsteidzošs. Gluži pretēji, tas atspoguļo normālu tirgus situāciju, kad investors no akcijām sagaida augstāku ienesīgumu nekā no obligācijām, bet par to ir gatavs uzņemties lielāku risku jeb ienesīguma svārstīgumu.

VFPS plāni 2023. gadā ir ļoti labs šādas situācijas piemērs. 3. attēlā uz y ass es attēloju katra pensiju plāna gada ienesīgumu un uz x ass – ienesīguma svārstīgumu (standartnovirzi), un ar dažādām krāsām iezīmēju plānus, kas pieder pie viena plānu tipa. Kā redzams, aktīvie plāni 100 %, kas gandrīz visus aktīvus iegulda akcijās, nodrošināja visaugstāko ienesīgumu un arī vislielāko risku. Savukārt konservatīvo plānu ienesīgums un svārstīgums bija vismazākie. Pārējo plānu abi rādītāji ierindojās pa vidu atbilstoši akciju īpatsvaram – jo tas lielāks, jo lielāks ir arī ienesīgums un risks.

 

Akciju plāni kļūst populārāki

Likumdošanas ierobežojumu dēļ vēsturiski VFPS ir bijusi ļoti konservatīva. Līdz pat 2018. gada sākumam kopējais akciju īpatsvars plānā nedrīkstēja pārsniegt 50 %, un par populārāko plānu tipu kļuva aktīvie plāni 50 %. 2008. gada sākumā šādus plānus izvēlējās trīs no četriem dalībniekiem (4. attēls). Salīdzinoši populāri bija arī konservatīvie (obligāciju) plāni, ko daļēji noteica tas, ka šiem plāniem automātiski tika pievienoti visi, kas uzsāka darba gaitas un pēc tam paši neizvēlējās citu plānu.

2018. gadā limits akciju ieguldījumiem tika pacelts līdz 75 % un 2021. gadā atcelts pavisam. Rezultātā pakāpeniski izveidojās plāni, kas akcijās iegulda līdz pat 100 % no aktīviem. Kopš šo plānu ieviešanas, to popularitāte ir strauji augusi. Šobrīd tos izvēlas gandrīz 29 % dalībnieku.

 

Kā redzams 4. attēlā, 100 % plāni popularitāti pārņem pamatā no 50 % plāniem, kā arī no sabalansētajiem un konservatīvajiem plāniem. Ir pamats uzskatīt, ka šī tendence turpināsies. Savā komunikācijā daudzi pārvaldnieki iesaka līdz 50-55 gadu vecumam izvēlēties visaktīvākos plānus. Arī šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi par VFPS darbību paredz, ka jaunos dalībniekus līdz 55 gadu vecumam izlozes kārtībā pievieno kādam no 100 % plāniem.

Domājams, ka pāreju uz aktīvākajiem plāniem sekmēs arī 2023. gada nogalē pieņemtie grozījumi, kas paredz, ka pārvaldniekiem savu plānu dalībniekiem būs individuāli jāsniedz informācija par to, vai tie ir izvēlējušies “savam vecumam un vajadzībām” piemērotāko plānu.

Latvijā aptuveni 74 % no visiem nodarbinātajiem ir vecumā līdz 55 gadiem, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz šī brīža aktīvo 100 % plānu dalībnieku īpatsvaru VFPS. Tas liek domāt, ka aktīvo 100 % plānu tirgus daļas potenciāls ne tuvu nav izsmelts.

Pieņemot, ka arī nākotnē akcijām būtu jāpaliek ienesīgākām par obligācijām, lielāks dalībnieku īpatsvars akciju plānos varētu būtiski uzlabot VFPS kopējo ienesīgumu. Piemēram, ja trīs no četriem dalībniekiem būtu izvēlējušies kādu no aktīvajiem 100 % plāniem un pārējie būtu pievienojušies sabalansētajiem plāniem, 2023. gadā ienesīgums būtu bijis ap 15.5 % faktisko 12.3 % vietā.

Jāatceras, ka šie ir teorētiskie aprēķini un finanšu tirgu nākotnes attīstība nekad nav droši zināma iepriekš. Lielāks akciju ieguldījumu īpatsvars, protams, nozīmē arī lielākus potenciālos zaudējumus tirgus lejupslīdes laikā.

Ienesīgumu var uzlabot arī zemākas komisijas

Gan 2022. gada zaudējumi, gan 2023. gada vērtības pieaugums nav pensiju plānu pārvaldnieku īpaši oriģinālās rīcības sekas. Plāni lielākoties tiek pārvaldīti ļoti pasīvi, tas ir, pārvaldnieki atkārto jeb replicē globālos indeksus.

 

To, cik labi indeksi spēj skaidrot pensiju plānu daļas vērtības izmaiņas, var redzēt 5. attēlā. Konservatīvie plāni acīmredzami atkārto Eiropas obligāciju indeksa svārstības, savukārt aktīvie 100 % plāni ir gandrīz perfekta pasaules akciju indeksa kopija. Šo vizuālo līdzību apstiprina korelācijas koeficients, kas skaitliski mērāms no 0 līdz 1. Konservatīvo plānu gadījumā vērtības izmaiņu korelācija ir 0.84, akciju plāniem tā ir 0.95. [3] Pārējiem plānu tipiem var veikt līdzīgu salīdzinājumu, taču to apgrūtina tas, ka akciju īpatsvars katrā plānā var svārstīties 25 procentpunktu intervālā.

Ko šī ciešā korelācija nozīmē vidējam VFPS dalībniekam? Ir vismaz divi aspekti – viens pozitīvais un viens negatīvais, kā arī viena piebilde.

Negatīvais aspekts ir tāds, ka par pensiju pārvaldnieku salīdzinoši mazu piepūli arī samaksai (komisijai) ir jābūt vien minimālai. Ilgu laiku VFPS komisijas bija nesamērīgi augstas – līdz pat 1.56 % no vidējiem aktīviem gadā (6. attēls).

2018. gada sākumā stājās spēkā grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas uzlika stingrākus griestus maksājumam par plāna pārvaldi un samazināja to līdz 0.4-0.6 %. Tomēr līdz ar nepārtraukti augošo aktīvu vērtību (tātad lielāku bāzi, no kuras tiek rēķināta atlīdzība), dalībnieki – topošie pensionāri – varētu sagaidīt arī turpmāku samazinājumu, nevis komisijas maksas stabilizēšanos ap likumā noteikto robežu. Potenciālais papildu ietaupījums (piemēram, sīvākas konkurences vai vēl stingrāku ierobežojumu dēļ), balstoties uz citu valstu pieredzi, varētu veidot līdz 0.2 procentpunktiem gadā. Salikto procentu dēļ tāda atšķirība var pamanāmi ietekmēt uzkrājuma vērtību ilgtermiņā.

 

Pozitīvais aspekts savukārt ir tāds, ka indeksu stratēģija vēsturiski ir uzrādījusi ļoti labu sniegumu, un to “pārsist” ir patiešām grūts uzdevums – tas arī izskaidro šādas pieejas plašu popularitāti pārvaldnieku vidū visā pasaulē. Kopš 2001. gada pasaules akciju indeksa ienesīgums ir bijis vidēji 5.3 % gadā, ASV akciju tirgus kopš 1928. gada – vidēji 7.3 % gadā. Kā jebkurai investīcijai, indeksu stratēģijai noteikts ienesīgums nav garantēts, tomēr tās paredzētā diversifikācija un vēsturiskie rezultāti padara to par ļoti prātīgu izvēli.

Jāpiebilst, ka korelācija starp indeksiem un pensiju plāniem ir cieša, tomēr ne absolūta. Daļēji tas ir tāpēc, ka pārvaldītāji veic investīcijas vietējā kapitāla tirgū un alternatīvajos investīciju fondos. Lai gan šādas investīcijas veido ļoti mazu daļu no visām investīcijām, tām ir pozitīva ietekme uz Latvijas finanšu tirgu attīstību, no kā ilgtermiņā iegūst valsts tautsaimniecība. Pat ņemot vērā šo pozitīvo blakusefektu, pie esošām komisijām plānu dalībniekiem vajadzētu pieprasīt vai nu būtiski aktīvāku darbību un rezultātā augstāku ienesīgumu, vai nu zemākas komisijas par pasīvu pārvaldīšanu.

Noslēgumā

Pēc aizpagājušā gada finanšu negaisa 2023. gadā atkal redzējām saules starus, kas patīkami “uzsildīja” pensiju plānus. Jau esošā konfigurācijā VFPS spēj nodrošināt finanšu tirgiem tuvus rezultātus, kas ilgtermiņā būtiski balstīs demogrāfiskās krīzes ietekmēto pensiju pirmo līmeni un veidos aizvien lielāku daļu no ikmēneša pensijas. Vienlaikus ir svarīgi turpināt to pilnveidot. Ātri jūtamo uzlabojumu katram un visai sistēmai kopumā varētu sniegt pašu dalībnieku – nākotnes pensionāru – interese. Tāpēc aicinu pārliecināties, ka jūsu izvēlētais plāns atbilst jūsu vecumam un vēlamajam riska līmenim.

[1] Rakstā tiek lietoti vienkāršotie tirgus indeksu nosaukumi: Pasaules akcijas (EUR) – MSCI ACWI Net Total Return EUR; Eiropas obligācijas (EUR) – Bloomberg EuroAgg Net Total Return Index Value Unhedged EUR; ASV akcijas (USD) – S&P 500 Index Net Total Return USD

[2] Šajā rakstā ar ienesīgumu es saprotu nominālu ienesīgumu, tātad ienesīgumu pirms inflācijas ietekmes. Tāpat es pieņemu dividenžu reinvestīciju pēc nodokļu samaksas (net total return).

[3] Korelācija rēķināta, izmantojot indeksa izmaiņas ar divu dienu nobīdi un 7 dienu slīdošo vidējo.

APA: Štaermans, D. (2024, 17. apr.). Saules stari pēc negaisa: pensiju plāni 2023. gadā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6267
MLA: Štaermans, Dans. "Saules stari pēc negaisa: pensiju plāni 2023. gadā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6267>.

Līdzīgi raksti

Up