Iekšzemes kopprodukts turpina savu izaugsmes periodu

Igors Kasjanovs
Igors Kasjanovs
Latvijas Bankas ekonomists
11.02.2013.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskoto ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts (IKP) 2012. gada 4. ceturksnī ir audzis par 1.3% (salīdzinājumā ar 2012. gada 3. ceturksni, neņemot vērā sezonālo ietekmi). Gada pieauguma temps bijis vēl augstāks – 5.1%. Tādējādi 2012. gadā kopumā IKP ir audzis par aptuveni 5.5%.

Par IKP turpmāku izaugsmi jau iepriekš liecināja pieejamie nozaru dati. Nepiepildījās iepriekš paustās bažas, ka gada nogale varētu būt neveiksmīgāka rūpniecībā. Apstrādes rūpniecībā saražotās produkcijas apjoms 4. ceturksnī pieauga par 1.8%. Arī mazumtirdzniecības apgrozījums, ņemot vērā automobiļu tirdzniecību, gada nogalē ir audzis par 1.8%. Tāpat uz tālāku tautsaimniecības izaugsmi norādīja arī noskaņojuma rādītāju uzlabošanās.

Pagaidām nav pilnībā skaidrs, kurās nozarēs izaugsmes rādītāji ir bijuši zemāki un "vilkuši" IKP ciparu uz leju. Kandidāte faktiski ir viena - transporta nozarē novembra datos bija būtisks kritums dzelzceļā pārvadāto kravu apjomos, ko noteica dzelzceļa sliežu remontdarbi Krievijas pusē – tam vajadzētu atstāt negatīvu ietekmi uz nozares radīto pievienoto vērtību. Tikmēr pārējās nozarēs operatīvie rādītāji liecina par pozitīvām norisēm 2012. gada 4. ceturksnī. Graudu iepirkuma apjomi liecina par labu ceturksni lauksaimniecībā. Nemetālisko minerālu, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanas apjomi norāda uz to, ka būvniecībā varētu arī nebūt būtiska krituma vai pat varētu būt neliels pieaugums. Pagaidām neskaidra paliek situācija vien privāto un sabiedrisko pakalpojumu nozarēs. Tomēr pilnu bildi nozaru dalījumā redzēsim vien pēc mēneša, kad CSP publicēs pilno IKP izvērsumu.

Eiropas Komisijas publicētie noskaņojuma rādītāji par janvāra mēnesi un 2013. gada 1. ceturksni liecina, ka arī 2013. gada sākumā Latvijas ekonomikas izaugsme turpinās savu izaugsmi. Nozaru noskaņojuma rādītāji ir augstā līmenī, arī paredzamā ražošanas jaudu noslodze turpina pakāpeniski pieaugt. Turklāt pēdējos mēnešos pakāpeniski turpina uzlaboties dažāda veida konjunktūras rādītāji arī eiro zonā, kas ļauj cerēt, ka ļaunākais saistībā ar eiro zonas valstu parādu krīzi ir aiz muguras. Tomēr jāpatur prātā, ka problēmas Eiropā nav atrisinātas pilnībā – reālās ekonomikas dati par 2012. gada nogali joprojām liecina par recesiju – eiro zonas valstu apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjomi turpina sarukt, arī mazumtirdzniecības apjomi sarūk. Tādēļ šajā jomā nevajadzētu būt pārāk optimistiskiem, bet gan vairāk paļauties uz pašu uzņēmumu spēkiem – turpināt strādāt pie jaunu realizācijas tirgu meklējumiem un jaunu produktu radīšanas.

Jāatgādina, ka IKP ātrais novērtējums balstās uz operatīvo statistisko informāciju par atsevišķām nozarēm (rūpniecība, būvniecība, tirdzniecība, kā arī produktu nodokļi). Pilno IKP izvērsumu CSP publicēs 2013. gada 11. martā. Tad arī būs lielāka skaidrība par komponentiem, kas nosaka IKP izaugsmi. Iespējams, ka tā būs viena no retajām reizēm, kad ātrā novērtējuma revīzija būs lejupvērsta, jo CSP, rēķinot IKP, ņems vērā arī negatīvos transporta nozares datus.

Citēt

Atsauksmes

Vai tiešām eirozonas parādu problēmas "nav atrisinātas pilnībā"? Kas ir tas, kas Jums ļauj cerēt, ka ļaunākais saistībā ar eiro zonas valstu parādu krīzi ir aiz muguras? Nesamaksājamu parādu palielināšana, tos nosedzot ar papildus aizdevumiem? Vai tad platīna kredītkartes piešķiršana bezcerīgam zelta kredītkartes parādniekam nav viens elegants risinājums?

Paldies par komentāru.

Šajā gadījumā es nerunāju par eiro zonas fiskālo situāciju, bet gan reālo ekonomiku. Dažāda veida apsteidzošie rādītāji (EK konfidences apsekojumi, ZEW, SENTIX, PMI) norāda uz pakāpenisku konjunktūras uzlabošanos. Protams, problēmas ir - Itālijas vēlēšanas, Francijas vājie reālās ekonomikas dati, bet kopumā situācija ir stabilizējusies un ir pirmās Eiropas ekonomikas atdzīvošanās pazīmes.

Par fiskālo situāciju - manuprāt, tur nav viena un nesāpīga risinājuma. Parādi nekur nepazudīs. Ir vai nu jābūt ļoti stingrai fiskālai disciplīnai, lai šos parādus mazinātu (neizskatās gan, ka Eiropa uz to ir spējīga), vai arī būtiski jāpalielina izaugsmes potenciāls. Es esmu reālās ekonomikas atbalstītājs - mans uzskats ir tāds, ka viss sākas no tā cik tiek saražots, cik tiek realizēts, cik un kādi pakalpojumi sniegti. Fiskālā situācija un finanšu tirgi tikai atspoguļo reālās ekonomikas veiksmes vai neveiksmes - turklāt bieži ar palielināmā stikla efektu. Tādēļ pastiprinātu uzmanību gan šajā relīzē, gan citos savos darbos pievēršu tieši reālās ekonomikas analīzei.

Pievienot jaunu atsauksmi

Šī lauka saturs tiks saglabāts privāts un nebūs pieejams publiski.
Nolūkā veidot lietišķu un konstruktīvu diskusiju par makroekonomikas jautājumiem:
  • atsauksmju autorus aicinām reģistrēties;
  • nereģistrētu lietotāju atsauksmes pirms to publicēšanas caurskata un apstiprina vietnes redaktors;
  • nepublicējam vai dzēšam atsauksmes, kas nav saistītas ar publicētajā materiālā aplūkotajiem jautājumiem, aizskar cilvēka godu un cieņu, satur rasu un nāciju naidu veicinošus elementus, satur rupjības, neievēro morāles un pieklājības normas un kuru autori slēpjas aiz cita cilvēka vārda.