28.02.2022.

4. ceturkšņa iekšzemes kopprodukts – stāsts par dažādiem burlakiem*

"  "
Foto: Shutterstock

Ja pirms gada iekšzemes kopprodukts (IKP) spītēja prognozētāju pesimismam, uzrādot labāku izaugsmi pandēmijas apstākļos, tad tagad tas apstiprina pesimistiskās prognozes, pat pārspēj tās. Kas pie vājākas izaugsmes 2021. gadā vainīgs? Faktoru saraksts varētu būt garš, un daļai no tiem jau ir sena vēsture, bet te pieminēsim aktualitātes tieši 4. ceturksnī. 

Turklāt jāņem vērā, ka runa ir par 2021. gada nogali. Domāju, ka, klausoties Jaunā gada uzrunas, neviens pat iedomāties nevarēja, ka Covid-19 novārdzinātie gandrīz 2 gadi vēl būs salīdzinoši jauks mūsu dzīves posms un 2022. gada februāris (garīgi nelīdzsvarota un agresīva kaimiņa personā) atnesīs ģeopolitisko katastrofu. Līdz ar to ne šajos datos, ne aktuālajās prognozēs nav ierēķināti Krievijas iebrukuma Ukrainā efekti, un tādi noteikti būs.

Atgriežoties atmiņās par 2021. gada 4. ceturksni, ekonomikas dinamiku raksturo teiciens – ko taupa taupītājs, to laupa laupītājs vārdā "inflācija" – tā var raksturot ierobežojumu laikā veidoto uzkrājumu tālāko nākotni – uzkrājumu tērēšana dārgākām precēm reālā patēriņa izaugsmi dara mērenāku, kā varēja iepriekš prognozēt.

Izmaksu sadārdzinājumi izlaupa arī investīcijām plānotos budžetus, atsevišķus projektus padarot neizpildāmus. Tāpēc arī investīcijas aug vājāk, kā gribētos – naudas izteiksmē ir krietns pieaugums, bet reālie projekti tiek iedzīvināti mērenāk.

Inflācija lielā mērā ir globāls kaitnieks, kas pie mums galvenokārt ienācis caur enerģijas cenām. Tomēr ir pāris zari, kuros sēžam un zāģējam mēs paši savām rokām. Proti, šādi faktori, kas bremzē Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un dod iespējas citu valstu tautsaimniecībām augt straujāk:

  • Tēriņu pieaugums ārzemēs, bēgot no pandēmijas uz saules un brīvības (cik ļoti citādāk šo vārdu tagad uztveram!) labāk apspīdētām zemēm, ko apliecina Latvijas Bankas maksājumu karšu statistika;
  • Grūti nepamanīt pamatīgo šķēri apstrādes rūpniecībā ar augošiem ieņēmumiem eksportētajai produkcijai un nīkulīgo vietējo tirdzniecību. Par šo faktu mestu akmeni divos dārziņos – a) jau minētajiem ierobežojumiem novembrī), b) rudenī tirdzniecības tīklu saimei Latvijā pievienojās "Lidl", tajā var nopirkt vietējos zivju konservus un olas, bet nevar nopirkt piena un vēl daudzus citus vietējos produktus, attiecīgi pieprasījums pēc pašmāju ražojumiem samazinās.

Piebilde par "Lidl". Lai gan pašmāju produktu vājā pārstāvniecība manas patriotiskās jūtas dziļi aizskar, tomēr es saprotu arī objektīvos tirgotāja apsvērumus un ceru, ka tas būs pamudinājums pašmāju ražotājiem rosīties konkurētspējas uzlabošanas virzienā un ilgtermiņā rezultēsies ar spēcīgāku attīstību.

Diemžēl inflācijas "lielceļa laupītāju" izdarības tuvākajā laikā nerimsies, bet tas šobrīd ir zaudējis galvenā neģēļa statusu, īstens burlaks ir agresors Krievija un tās līdzskrējēja Baltkrievija un nākotne šobrīd zīmējas neskaidra un jauniem izaicinājumiem tautsaimniecībai pilna.

Komentārs veidots balstoties uz Centrālās Statistikas pārvaldes jaunākajiem datiem

*tezarus.lv /vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa/ Laupītājs, slepkava; brutāls, varmācīgs cilvēks.

APA: Rutkovska, A. (2022, 07. dec.). 4. ceturkšņa iekšzemes kopprodukts – stāsts par dažādiem burlakiem* . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5507
MLA: Rutkovska, Agnese. "4. ceturkšņa iekšzemes kopprodukts – stāsts par dažādiem burlakiem* " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 07.12.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5507>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up