18.10.2022.

Algu, inflācijas un pirktspējas karuselis Latvijā

Ilustratīvs attēls karuselis
Foto: Shutterstock

Inflācija Latvijā ir sasniegusi tempu, kas ir augstāks nekā 2008. gada finanšu krīzes laikā pieredzētais. Drīzumā gaidāma ziema ar augstākiem apkures tarifiem, salīdzinoši dārgu elektroenerģiju un augošām pārtikas cenām. Vissāpīgākā situācija ar pirktspējas kritumu ir cilvēkiem ar fiksētiem un zemiem ienākumiem, kuriem ienākumi neaug tik ātri kā inflācija. Savukārt nodarbinātajiem, lai gan daļai atalgojums pieaug, tomēr algu pieaugums šogad paredzams zemāks nekā inflācija. 

Īsumā

  • Finanšu krīzes laikā algu pieaugums bija nozīmīgākais inflāciju veicinošais faktors, bet pašlaik – inflācija ceļas galvenokārt augot energoresursu un pārtikas cenām;

  • Latvijā nav ieviesta sistēma automātiskai algu indeksācijai atbilstoši inflācijas pieaugumam, tomēr salīdzinot ar eiro zonu vidēji un valstīm, kur šāda indeksācija darbojas, nodarbināto reālais atalgojums Latvija kopš 2019. gada ir pieaudzis straujāk;

  • Darba tirgus nosacījumi pašlaik ir labvēlīgāki darbiniekiem, tomēr algu kāpumam jābūt balstītam produktivitātes pieaugumā, ne tikai prasībās “kompensēt inflāciju”, jo tas varētu raisīt cenu-algu spirāli, taču tas neveicinātu nodarbināto reālās pirktspējas pieaugumu.

Algas un inflācija Latvijā mēdz iet soli solī

Vidējās bruto algas un inflācijas pieaugumam Latvijā ir zināmas līdzības (sk. 1. attēlu). Tādēļ vidējā alga tiek izmantota kā inflācijas pieaugumu izskaidrojošs faktors Latvijas Bankas inflācijas prognozē [1], vērtējot, ka algu pieaugums par 10% patēriņa cenas Latvijā triju gadu laikā palielina par 3%, lielāko ietekmi atstājot uz pakalpojumu cenu pieaugumu [2]. Tas saistīts gan ar to, ka algu pieaugums sadārdzina ražošanas izmaksas, gan to, ka tas stimulē papildu pieprasījumu, kas var veicināt papildu cenu pieaugumu. Tomēr algas ir tikai viens no inflāciju ietekmējošajiem faktoriem.

1.attēls. Patērētāju cenu inflācija un vidējās algas izmaiņas pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Patērētāju cenu inflācija un vidējās algas izmaiņas pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu
Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Algas iepriekš augušas strauji, šogad mērenāk

Latvijā straujš algu pieaugums bija vērojams laikā no 2006. līdz 2008. gadam, kad tas nebija pamatots ar atbilstošu produktivitātes kāpumu, tāpēc pastiprinājās spiediens celties inflācijai. Arī 2021. gadā Latvijā bija salīdzinoši straujš algu pieaugums kā privātajā, tā arī publiskajā sektorā (tomēr nesniedzoties līdz 20-30% pieaugumam kā finanšu krīzes laikā, 2021. gadā pieaugums bija vidēji ap +12%). Straujākais atalgojuma pieaugums bija vērojams veselības aprūpes sektorā, tā darbiniekiem cīnoties ar pandēmiju, kā arī izglītības sektorā, kur gan algu pieaugums lielā mērā bija saistīts arī ar darba slodzes nosacījumu izmaiņām. Tomēr arī privātais sektors nesnauda, un pat pandēmijas apstākļos augstais pieprasījums pēc darbiniekiem veicināja algu pieaugumu. Lai gan 2022. gads iesākās ar mērenākiem algu pieaugumiem, tas iezīmēja vien to, ka atguvās pandēmijā noplakušie ekonomikas sektori – ēdināšana un izmitināšanas pakalpojumu sniegšana, kur vidējais algu līmenis ir zemāks, bet, mazinoties pandēmijas ierobežojumiem, varēja atsākties lielāka aktivitāte, un bija nepieciešams nodarbināt vairāk cilvēku. Nodarbinot vairāk darbinieku par salīdzinoši zemāku algu, arī vidējais atalgojums valstī šā gada pirmajā pusgadā auga samērīgāk. 


Šogad inflācijas pamatu neveido straujš algu pieaugums, bet gan dažādi piedāvājuma faktori. Robi naftas un pārtikas piedāvājumā un nenoteiktība palielinājusi globālās enerģijas un pārtikas cenas. Lai gan arī algu pieaugums veicina pieprasījumu un dažādu cenu pieaugumu, it īpaši pakalpojumiem, šoreiz jūtamāks ir citu faktoru, ne atalgojuma devums inflācijas pieaugumā

Latvijā algas netiek indeksētas atbilstoši inflācijai

Vairākās eiro zonas valstīs (piemēram, Beļģijā, Kiprā, Maltā un Luksemburgā) darbojas atšķirīga algu noteikšanas sistēma, proti, noslēgtie darba līgumi paredz atalgojuma automātisku palielināšanu atbilstoši [3]. Latvijā šāda veida darba līgumi nav plaši izplatīti. Atalgojuma pārskatīšanas politika atstāta katra uzņēmuma pārziņā, gan darba devējam iespēju robežās cenšoties nodrošināt konkurētspējīgus darba apstākļus, lai nezaudētu darbiniekus, gan darbiniekiem ar savu iniciatīvu ierosinot pārrunas par iespējamo atalgojuma celšanu. 


Bankas “Citadele” aptaujas dati liecina, ka visās Baltijas valstīs aptuveni sestā daļa nodarbināto šogad ir saņēmuši algas pieaugumu, daļa kā iemeslu prasīt algas pielikumu min augsto inflāciju. Pat darba sludinājumos reizēm parādās punkts par darba devēja piedāvāto bonusu – piemaksu saistībā ar inflāciju. Tomēr šī nav bieži sastopama tendence un, ņemot vērā augstos inflācijas rādītājus, varam teikt, ka cenu pieauguma ietekme uz atalgojuma pieaugumu pašlaik nav būtiska. No darbinieku viedokļa tas nav nekas iepriecinošs - pirktspēja samazinās. Valsts līmenī bīstamību varētu radīt tieši tas, ja šī inflācijas ietekme uz algām būtu spēcīgāka un veidotos algu-inflācijas spirāle, proti, inflācijas ietekmē celtos algas, kas veicinātu vēl straujāku inflācijas pieaugumu.


Lai gan reālā darba samaksa uz vienu nodarbināto straujas inflācijas apstākļos samazinās, Latvijā tā joprojām ir augstāka nekā 2019. gadā – laikā pirms pandēmijas un energoresursu cenu krīzes [4]. Eiro zonā vidēji tā ir nedaudz zem atbilstošā 2019. gada līmeņa (sk. 2. attēlu). Turklāt reālais algu kāpums Latvijā (arī Lietuvā un Igaunijā) pēdējo gadu laikā ir bijis straujāks nekā valstīs, kurās inflācija tiek izmantota algu indeksēšanā. Šajā gadā piedzīvojam nodarbināto pirktspējas kritumu, tomēr ilgākā termiņā nodarbināto situācija pie mums ir relatīvi uzlabojusies.

 
2.attēls. Reālā darba samaksa uz vienu nodarbināto, sezonāli izlīdzināti dati, indekss 2019=100.

Reālā darba samaksa uz vienu nodarbināto, sezonāli izlīdzināti dati
Avots: Eurostat, Eiropas Centrālā banka, autores aprēķini.

 


Darba tirgus nosacījumi – labvēlīgāki darbiniekiem 


Lai gan priekšā ir laiks ar zemāku tautsaimniecības ekonomiskās aktivitātes līmeni, kad arī bezdarba pieaugums, joprojām uzņēmēju aptaujas liecina, ka ir izteikts darbinieku trūkums dažādās nozarēs. Bezdarba līmenis otrajā ceturksnī ir ievērojami samazinājies, arī operatīvie dati par reģistrēto bezdarbu septembrī liecina, ka šīs tendences vēl nav mainījušās. Joprojām ir augsts brīvo vakanču skaits, liecinot, ka Latvijā darba tirgus nosacījumi ir darbiniekiem labvēlīgāki. Jāatzīst, ka situācija krietni atšķiras Rīgā vai, piemēram, no Latgales puses raugoties (tur arī saspringta darba tirgus apstākļos bezdarba līmenis saglabājas salīdzinoši augsts), bet atšķirības nodarbinātības iespējās pa reģioniem ir ieilgusi problēma, tās risināšanai nepieciešama gan potenciālo darbinieku prasmju pilnveide, gan nodarbināto reģionālas mobilitātes un reģionālās uzņēmējdarbības veicināšana. 


Ilgtermiņā algu kāpums jābalsta produktivitātes pieaugumā 


Protams, darba devēji var rūpēties par darbiniekiem, ceļot algas, tomēr atklāts paliek  jautājums - vai tam par pamatu ir produktivitātes pieaugums un līdz ar to uzņēmumu peļņa  vai šo pieaugumu ieceno kā papildu izmaksas pārdodamo preču un pakalpojumu cenās. Ja algu pieaugums tiek finansēts, piemēram, paaugstinot cenas saražotajai produkcijai, tas turpina kurināt inflāciju – tādā veidā nesasniedzot cerēto efektu, kas ir nodarbināto pirktspējas uzlabošana. Algu pieaugums, ekonomikai attīstoties, ir tikai dabisks process, tomēr tam jābūt balstītam uz produktivitātes, nevis inflācijas pieaugumu.
 

[1] Sīkāk skatīt Bessonovs A., Krasnopjorovs O. Inflācijas īstermiņa prognozēšanas modelis un tās novērtējums Latvijai, Pētījums 1/2020

[2] Sīkāk skatīt Krasnopjorovs O., Bessonovs A. Algu kāpums nozīmē arī inflācijas palielināšanos: ekonometriskās analīzes rezultāti.

[3] https://www.makroekonomika.lv/ecb-ekonomisti-privato-algu-indeksacija-inflacijas-uzplaiksnijumu-nepagarinas

[4] Kopējais reālais darba samaksas fonds Latvijā ir samazinājies zem 2019. gada līmeņa – tas saistīts ar nodarbināto skaita sarukumu.

APA: Opmane, I. (2022, 05. dec.). Algu, inflācijas un pirktspējas karuselis Latvijā . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5718
MLA: Opmane, Ieva. "Algu, inflācijas un pirktspējas karuselis Latvijā " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 05.12.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5718>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up