21.08.2019.

Algu kāpums nozīmē arī inflācijas palielināšanos: ekonometriskās analīzes rezultāti

Darbaspēka izmaksu dinamika ir viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē pakalpojumu, rūpniecisko preču un pārtikas preču cenas, liecina mūsu pētījuma rezultāti*. Vidējai algai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par vairāk nekā 3%, turklāt trīs ceturtdaļas no transmisijas notiek pirmā gada laikā.

Šajā rakstā turpinām analizēt Latvijas Bankas inflācijas īstermiņa prognozēšanas modeļa (STIP) īpašības – šoreiz darbaspēka izmaksu ietekmi uz patēriņa cenām (pirmo daļu par globālo pārtikas izejvielu cenu ietekmi lasiet šeit).

Darbinieku atalgojums ir būtiska ražošanas izmaksu sastāvdaļa katrā uzņēmumā. Tāpēc, ja pieaug atalgojums, pēc kāda laika pieaug arī cenas. Tomēr atkarībā no saražotās preces un sniegtā pakalpojuma darbaspēka izmaksu ietekme uz cenām atšķiras gan laika ziņā, gan arī pēc lieluma (P1. tabula).

Pakalpojumi

Darbaspēka izmaksu pieaugums visvairāk ietekmē pakalpojumu cenas, jo pakalpojumu sniegšana parasti ir darbietilpīgāka nekā preču ražošana. Vidējai darba samaksai valstī pieaugot par 10%, pakalpojumu cenas vidējā termiņā pieaug par vairāk nekā 5%, un puse no šīs ietekmes redzama pēc sešiem mēnešiem (1. attēls). 

Latvijā 2005. – 2008. gadā līdz ar strauju ekonomikas izaugsmi un atalgojuma kāpumu arī pakalpojumu cenas auga visvairāk. Cieša sakarība starp ekonomiskās aktivitātes rādītājiem un patēriņa cenu pieaugumu pastāv arī Eiropas Savienības (ES) mērogā. Pēdējo 20 gadu laikā pakalpojumi visvairāk sadārdzinājās tajās ES valstīs, kas piedzīvoja straujāko ekonomikas izaugsmi (2. attēls). 

Dažādu pakalpojumu cenas atšķirīgi reaģē uz darbaspēka izmaksu pārmaiņām. Vairākiem pakalpojumiem darbaspēka izmaksas tiešām ir vissvarīgākā izmaksu komponente. Piemēram, finanšu pakalpojumu vai kafijas tasītes restorānā cenu elastība pret darbaspēka izmaksām ir tuva 1. Ļoti augsta elastība pret darbaspēka izmaksām ir arī peldbaseina apmeklējumu un kino biļešu cenām, kā arī zobārstniecības un matu griešanas pakalpojumiem, iekārtu remontam vai autovadītāju kursiem (P1. attēls). Dažu pakalpojumu cenas būtiski ietekmē arī citi faktori. Piemēram, autovadītāju kursu praktisko nodarbību cenas reaģē arī uz degvielas cenām – 2008. un 2017. gadā autovadītāju kursu cenas pieauga vairāk, nekā to būtu noteikusi ilgtermiņa sakarība ar darbaspēka izmaksām (tieši tajos gados strauji pieauga naftas un tādējādi arī degvielas cena). Ir arī pakalpojumi, kas ievērojami vājāk reaģē uz iekšzemes darbaspēka izmaksām… Tādējādi modelēšanas labad visus pakalpojumus[1] sadalījām septiņās kategorijās: ēdināšanas pakalpojumi, komunikācija, izmitināšana, gaisa transports, izglītība, kompleksie atpūtas pakalpojumi un pārējie tirgus pakalpojumi (turpmāk īsi – darbietilpīgie pakalpojumi).

Darbietilpīgie pakalpojumi ir vislielākā pakalpojumu grupa (P2. tabula; īpatsvars kopējos pakalpojumos virs 40%), un tiem ir raksturīga līdzīga cenu uzvedība un ļoti augsta cenu elastība pret darbaspēka izmaksām. Vidējai darba samaksai valstī pieaugot par 10%, darbietilpīgo pakalpojumu cenas pēc gada pieaug par 7.5%. Līdzīgi augsta elastība pret darbaspēka izmaksām ir arī ēdināšanas pakalpojumiem (īpatsvars kopējos pakalpojumos gandrīz 20%), tomēr cenrāžus kafejnīcās un restorānos papildus nosaka arī pārtikas cenu dinamika.

1. attēls. Darbaspēka izmaksu 10% pieauguma ietekme uz pakalpojumu patēriņa cenām Latvijā (%)

Darbaspēka izmaksu pieauguma ietekme uz pakalpojumu patēriņa cenām Latvijā
Avots: autoru aprēķins, izmantojot CSP datus

Piezīmes: ekonometrisko modeļu izveidē izmantojām mēneša datus no 2005. līdz 2018. gadam; simulācijā pieņemts, ka vidējā alga  2019. gada janvārī pieaug par 10%. Attēlā parādīts punkta novērtējums ar 68% ticamības intervālu.

2. attēls. Sakarība starp iekšzemes ekonomiskās aktivitātes rādītājiem un pakalpojumu cenu inflāciju

Sakarība starp iekšzemes ekonomiskās aktivitātes rādītājiem un pakalpojumu cenu inflāciju
Avots: Eurostat dati; autoru aprēķins

Piezīmes: attēls pa kreisi neietver Īriju, jo tai ir izlecošā vērtība; attēls pa labi neietver 2009.-2010. gadu.

Pārējo pakalpojumu cenas mazāk reaģē uz darbaspēka izmaksu sadārdzinājumu. Piemēram, izmitināšanas pakalpojumu cenas izteikti reaģē uz šī pakalpojuma pieprasījuma un piedāvājuma bilanci, kas tiek atspoguļota viesnīcu numuru noslodzes līmenī. Pieaugot tūristu skaitam, viesnīcu pakalpojumi sadārdzinās; savukārt arvien vairāk numuriem paliekot neaizpildītiem, konkurence viesnīcu starpā saasinās un dzen cenas uz leju. Gaisa transporta pakalpojumu cenas reaģē uz degvielas cenu pārmaiņām. Degviela caur gaisa transporta pakalpojumu cenām ietekmē arī komplekso atpūtas pakalpojumu cenas.

Savukārt komunikācijas pakalpojumu cenas būtiski ietekmē tehnisko jauninājumu ieviešana un klientu loka paplašināšana. Pēdējo 15 gadu laikā komunikācijas pakalpojumu cenas būtiski samazinājās, un šajā laikā vairākkārt pieauga interneta lietotāju skaits (P2. attēls). Cēloņu - seku sakarība šeit visdrīzāk ir abpusējā – no vienas puses, pieaugot interneta lietotāju skaitam, samazinās komunikācijas pakalpojumu infrastruktūras uzturēšanas izmaksas uz klientu un internets kļūst pieejams par zemāku cenu; no otras puses – zemāka interneta cena vēl vairāk palielina interneta lietotāju skaitu.

Rūpnieciskās preces 

Dažādām rūpnieciskām precēm piemīt ļoti atšķirīga patēriņa cenu dinamika. Ilglietošanas precēm (automobiļi, ledusskapji utt.) patēriņa cenas laika gaitā samazinās (P3. attēls; P4. attēls). Lielākā daļa no šīm precēm tiek importētas[2], un to cenas ir atkarīgas galvenokārt no eiro valūtas kursa svārstībām un tādiem grūti izmērāmiem faktoriem kā pasaules tehniskais progress vai Ķīnas un citu valstu ar zemām darbaspēka izmaksām arvien pieaugošā integrācija starptautiskajās vērtību ķēdēs. Turklāt valūtas kursa svārstību pārnese uz cenām nav viennozīmīga un ir atkarīga no produkta pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbības, kā arī importētāja cenu veidošanas stratēģijas konkrētā valstī (piemēram, vai importētājs nosaka preču cenas savas valsts valūtā vai vietējā tirgus valūtā). Tādējādi ilglietošanas rūpniecisko preču cenas tipiski lēni reaģē uz noteicošajiem faktoriem un to ietekme bieži vien tiek "noēsta" garajās starptautisko vērtību ķēdēs.

Vidēja termiņa lietošanas rūpniecisko preču (apģērbs, apavi utt.) patēriņa cenām raksturīga ievērojama sezonalitāte, tomēr vairāku gadu garumā cenu līmenis saglabājas gandrīz nemainīgs. Lai gan augošo darbaspēka izmaksu dēļ apģērbu ražošana Latvijā pakāpeniski sadārdzinās, šo ietekmi uz apģērba patēriņa cenām atsver lēta importa pieejamība. 

Savukārt īstermiņa lietošanas rūpniecisko preču (ziepes, laikraksti, medikamenti utt.) patēriņa cenas ir ar augšupvērstu tendenci. Importēto preču daļa šeit ir ievērojami mazāka, un tā ir vienīgā rūpniecisko preču grupa, kas gan Latvijā, gan ES mērogā nozīmīgi reaģē uz iekšzemes ekonomiskās aktivitātes rādītājiem (3. attēls).

3. attēls. Sakarība starp ekonomiskās aktivitātes rādītājiem un rūpniecisko preču cenu inflāciju

Sakarība starp ekonomiskās aktivitātes rādītājiem un rūpniecisko preču cenu inflāciju
Avots: CSP un Eurostat dati; autoru aprēķins

Piezīmes: attēls pa kreisi neietver Īriju, jo tai ir izlecošā vērtība; attēls pa labi neietver 2009.-2010. gadu.

Ar faktoru analīzi no visām rūpnieciskajām precēm mēs atlasījām tās, kuru patēriņa cenas reaģē uz iekšzemes darbaspēka izmaksu pārmaiņām (tālāk tekstā – rūpnieciskās preces ar iekšzemes pievienoto vērtību[3]; P3. tabula). Rēķinot pēc patēriņa izdevumu struktūras, tā ir vairāk nekā puse no rūpnieciskajām precēm. Vidējai darba samaksai valstī pieaugot par 10%, rūpniecisko preču ar iekšzemes pievienoto vērtību cenas pieaug par gandrīz 3% (4. attēls). Rūpniecisko preču cenu elastība pret darbaspēka izmaksām ir ievērojami mazāka nekā pakalpojumiem, jo lielāku daļu no to ražošanas izmaksām veido materiāli (un salīdzinoši mazāku – darbs). Darbaspēka izmaksu šoka transmisija uz rūpniecisko preču ar ievērojamu iekšzemes pievienoto vērtību cenām ir diezgan ilga – puse no ietekmes redzama pēc viena gada –, atspoguļojot salīdzinoši ilgu rūpniecisko preču glabāšanas termiņu.

4. attēls. Darbaspēka izmaksu 10% pieauguma ietekme uz rūpniecisko preču ar ievērojamu iekšzemes pievienoto vērtību patēriņa cenām Latvijā (%)

Darbaspēka izmaksu pieauguma ietekme uz rūpniecisko preču ar ievērojamu iekšzemes pievienoto vērtību patēriņa cenām Latvijā
Avots: autoru aprēķins, izmantojot CSP datus

Piezīmes: ekonometrisko modeļu izveidē izmantojām mēneša datus no 2005. līdz 2018. gadam; simulācijā pieņemts, ka vidējā alga 2019. gada janvārī pieaug par 10%. Attēlā parādīts punkta novērtējums ar 68% ticamības intervālu.

Pārtika

Vidējai darba samaksai valstī pieaugot par 10%, pārtikas produktu cenas vidēji pieaug par 4%. Tādējādi iekšzemes darbaspēka izmaksas ir tikpat svarīgs pārtikas produktu cenu noteicošais faktors kā pārtikas izejvielu globālās cenas. Uz iekšzemes ekonomiskās aktivitātes rādītājiem noturīgi reaģē gan apstrādātās, gan neapstrādātās pārtikas cenas (5. attēls). Jo ilgāks ir produktu glabāšanas termiņš, jo lēnāks parasti ir transmisijas ātrums. Piemēram, puse no ietekmes uz neapstrādātiem augļiem redzama jau pēc diviem mēnešiem, uz piena produktiem – pēc pieciem mēnešiem, uz apstrādāto gaļu – pēc deviņiem mēnešiem, bet uz graudaugu produktiem – pēc 11 mēnešiem (6. attēls).

5. attēls. Sakarība starp ekonomisko aktivitāti un pārtikas preču cenu inflāciju

Sakarība starp ekonomisko aktivitāti un pārtikas preču cenu inflāciju
Avots: CSP un Eurostat dati; autoru aprēķins

Piezīmes: attēls pa kreisi neietver Īriju, jo tai ir izlecošā vērtība; attēls pa labi neietver 2009.-2010. gadu.

6. attēls. Darbaspēka izmaksu 10% pieauguma ietekme uz atsevišķām pārtikas produktu patēriņa cenām Latvijā (%)

Darbaspēka izmaksu pieauguma ietekme uz pārtikas patēriņa cenām Latvijā
Avots: autoru aprēķins, izmantojot CSP datus

Piezīmes: ekonometrisko modeļu izveidē izmantojām mēneša datus no 2005. līdz 2018. gadam; simulācijā pieņemts, ka vidējā alga 2019. gada janvārī pieaug par 10%. Attēlā parādīts punkta novērtējums ar 68% ticamības intervālu.

Augošo darbaspēka izmaksu ietekme uz pārtikas cenām ir skaidri redzama arī atsevišķu produktu dalījumā. Gados ar strauju atalgojuma kāpumu visvairāk pieaug plaisa starp kāda pārtikas produkta patēriņa cenām Latvijā un attiecīgās pārtikas izejvielas globālajām cenām. Piemēram, darbaspēka izmaksu dinamika Latvijā labi apraksta, kāpēc skābā krējuma mazumtirdzniecības cena ilgtermiņā pieaug vairāk nekā piena iepirkumu cena. Tieši augošās darbaspēka izmaksas nosaka arī to, kāpēc baltmaizes cena lielveikalā reaģē vairāk uz kviešu ražotāju cenu pieaugumu nekā uz samazinājumu (P5. attēls).

Secinājums

Bieži tiek uzskatīts, ka iekšzemes ekonomiskās aktivitātes rādītāji ietekmē tikai "pamatinflāciju"[4] – pakalpojumu un rūpniecisko preču cenas (skatīt rakstu par pamatinflācijas rādītājiem). Mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka šis priekšstats ir maldīgs. Pirmkārt, vairākas "pamatinflācijas" komponentes nereaģē uz iekšzemes ekonomiskās aktivitātes rādītājiem (piemēram, ilglietošanas rūpnieciskās preces, kas tiek importētas – automobiļi, ledusskapji utt.). Otrkārt, vairākas inflācijas komponentes ārpus šīs klasiskās pamatinflācijas definīcijas nozīmīgi reaģē uz iekšzemes ekonomiskās aktivitātes rādītājiem (piemēram, apstrādātās un neapstrādātās pārtikas produkti). Vēl vairāk – darbaspēka izmaksas ir tikpat būtisks pārtikas produktu cenu noteicošais faktors kā pārtikas izejvielu globālās cenas

Mēs arī parādījām, ka dažādu produktu un pakalpojumu reakcija uz iekšzemes darbaspēka izmaksu šoku atšķiras gan pēc lieluma, gan pēc ātruma. Pakalpojumi parasti ir darbietilpīgāki nekā preces, tāpēc vairāk reaģē uz darbaspēka izmaksu pārmaiņām. Savukārt transmisijas ātrums ir atkarīgs no preču derīguma termiņa: jo īsāks ir derīguma termiņš, jo ātrāk notiek šoka transmisija. 

Vidējai algai pieaugot par 10%, Latvijas patēriņa cenas vidējā termiņā palielinās par vairāk nekā 3% (7. attēls). Šis secinājums norāda uz būtisku darbaspēka izmaksu lomu inflācijas prognozēšanā. Pētījuma rezultāti arī ir izmantojami, analizējot inflāciju gadījumā, ja strauji tiks celta minimālā alga vai sabiedriskā sektora strādājošo atalgojums.

7. attēls. Darbaspēka izmaksu 10% pieauguma ietekme uz patēriņa cenām Latvijā (%)

Darbaspēka izmaksu pieauguma ietekme uz patēriņa cenām Latvijā
Avots: autoru aprēķins, izmantojot CSP datus

Piezīmes: ekonometrisko modeļu izveidē izmantojām mēneša datus no 2005. līdz 2018. gadam; simulācijā pieņemts, ka vidējā alga 2019. gada janvārī pieaug par 10%. Attēlā parādīts punkta novērtējums ar 68% ticamības intervālu.

Pielikums

P1. tabula. Darbaspēka izmaksu 10% pieauguma ietekme uz patēriņa cenām pēc trim gadiem (%)

Darbaspēka izmaksu pieauguma ietekme uz patēriņa cenām pēc trim gadiem
Avots: CSP dati, autoru izstrāde

P2. tabula. Saskaņotā patēriņa cena indeksa komponentes, kas tika iekļautas agregātā "Darbietilpīgie pakalpojumi"

Saskaņotā patēriņa cena indeksa komponentes
Avots: CSP dati, autoru grupējums

P3. tabula. Rūpniecisko preču dalījums precēs ar ievērojamu iekšzemes pievienotās vērtības daļu un citās precēs

Rūpniecisko preču dalījums precēs ar ievērojamu iekšzemes pievienotās vērtības daļu un citās precēs
Avots: CSP dati, autoru grupējums

P1. attēls. Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī (zils) un atsevišķu pakalpojumu cenas Latvijā (oranžs; labā ass)

Mēneša vidējā bruto darba samaksa un atsevišķu pakalpojumu cenas Latvijā
Avots: CSP dati, autoru aprēķins

P2. attēls. Komunikācijas pakalpojumu cenas un interneta lietotāju īpatsvars

Komunikācijas pakalpojumu cenas un interneta lietotāju īpatsvars
Avots: CSP dati, autoru aprēķins

P3. attēls. Rūpniecisko preču patēriņa cenas Latvijā preču grupu dalījumā (indekss; 2015. gads = 100)

Rūpniecisko preču patēriņa cenas Latvijā preču grupu dalījumā
Avots: Eurostat dati

P4. attēls. Atsevišķu ilglietošanas rūpniecisko preču patēriņa cenas Latvijā (indekss; 2015. gads = 100)

Atsevišķu ilglietošanas rūpniecisko preču patēriņa cenas Latvijā
Avots: CSP dati, autoru aprēķins

P5. attēls. Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī (eiro; zils) un atsevišķu pārtikas produktu atšķirība starp patēriņa cenu Latvijā un attiecīgās pārtikas izejvielas ražotāju cenu ES (oranžs; eiro; labā ass)

Vidējā bruto darba samaksa un atsevišķu pārtikas produktu atšķirība starp patēriņa cenu Latvijā un pārtikas izejvielas ražotāju cenu ES
Avots: CSP dati, autoru aprēķins

 

* Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.

[1] Atskaitot regulējamās cenas.

[2] Precīzs importa īpatsvars nav zināms, jo vairāki Latvijā importētie produkti tiek re-eksportēti uz citām valstīm.

[3] Šis definējums obligāti nenozīmē, ka preces ražotas Latvijā. Definējums drīzāk atspoguļo to, ka preču patēriņa cenas korelē ar Latvijas darbaspēka izmaksām; tas varētu liecināt, ka daļa no preču pievienotās vērtības tika radīta iekšzemē.

[4] Patēriņa cenu inflācija, neskaitot pārtiku un enerģiju.

APA: Krasnopjorovs, O., Bessonovs, A. (2019, 22. sep.). Algu kāpums nozīmē arī inflācijas palielināšanos: ekonometriskās analīzes rezultāti. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4545
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. Bessonovs, Andrejs. "Algu kāpums nozīmē arī inflācijas palielināšanos: ekonometriskās analīzes rezultāti" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 22.09.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/4545>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up