Bezdarbs turpina samazināties, bet cilvēkiem grūtības atrast gaidām atbilstošu darbu

Eirobarometra dati liecina, ka 22% iedzīvotāju bezdarbu uzskata par vienu no galvenajām problēmām Latvijā. "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījumā 58% atbild, ka iespējas atrast labu darbu Latvijā ir sliktas vai ļoti sliktas, bet vai tiešām? Vai tā nav vien citu vainošana, pašam aktīvi nemeklējot risinājumu? Protams, 7.7% bezdarba līmenis, salīdzinot ar Čehijas 2.2% vai Vācijas 3.5%, var likties gana augsts. Tomēr arī bezdarbs mēdz būt dažāds, un jāvērtē, vai to izraisa sezonālas pārmaiņas, cikliskas svārstības, strukturāli efekti vai arī bezdarbs atrodas "dabīgā" līmenī, kas raksturo to, ka daļa cilvēku ik pa laikam vienkārši maina darba vietas un starpposmā īslaicīgi uzrādās kā bezdarbnieki.

Latvijā raksturīgs tas, ka darba devēja un darba ņēmēja gaidas nesakrīt. Katrs caur savām rozā vai ne-rozā brillēm skatās un vērtē, kāds ir vēlamais darba atalgojums un darba apstākļi. Vēl joprojām daudzi darbinieki sāk aprēķinus no otra gala – cik naudas nepieciešams "normālai" dzīvošanai, ieskaitot gan ikdienas tēriņus, gan ko vairāk. Līdz ar to minimālā alga, par ko cilvēks ir gatavs sākt strādāt, izrādās gana liela, bet ne vienmēr atbilstoša viņa prasmēm un iespējamai produktivitātei. Latvijā reālās atlīdzības pieaugums pēdējos gados bijis straujāks nekā ražīguma kāpums, tomēr ilgstoši tāda attīstība nav iespējama.

Pašlaik ir gana daudz vakanču gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Nodarbinātības valsts aģentūrā jūlijā bija reģistrēti 22 tūkst. brīvu darba vietu, kas ir divreiz vairāk nekā pirms gada. Vai Latvijā nav labu darbinieku? Ir. Tomēr salīdzinoši augsts ir arī strukturālais bezdarbs, kas parāda, ka bezdarbnieku kvalifikācija nav atbilstoša vakanču prasībām. Jebkurā jomā ir svarīgi kļūt par labu speciālistu, kas mācās un tiek līdzi darba tirgus strukturālajām pārmaiņām, jo labam speciālistam darbs atradīsies, par tādiem darba devēji pat cīnās savā starpā.