06.03.2018.

Tik dažādais bezdarbs

Foto: Shutterstock

Bezdarba līmenis Latvijā – tāpat kā eiro zonā – pēdējos gados ir strauji samazinājies, un šobrīd Latvijā tas ir 8.1%, bet eiro zonā 8.7%. [1] Turpinoties pasaules ekonomikas izaugsmei un uzlabojoties ārējiem faktoriem, tiek sagaidīts, ka arī turpmāk gan Latvijas, gan eiro zonas darba tirgū tiks radītas jaunas darba vietas un augs pieprasījums pēc darbiniekiem. Ko tas nozīmē ekonomikai un ilgtspējīgai attīstībai? Kā mazināt bezdarbu un kā izvēlēties efektīvāko bezdarba samazināšanas politiku?

Augsts bezdarba līmenis rada ne tikai sociālās problēmas, bet arī neļauj valstīm sasniegt to maksimālo ražošanas un attīstības līmeni. Bezdarba un iekšzemes kopprodukta (IKP) sakarību raksturo Oukena likums. Tas nosaka, ka samazinoties IKP un palielinoties bezdarba līmenim, starpība starp faktisko un potenciālo IKP palielināsies. [2]

Katrai valstij vai reģionam ir iespējams izrēķināt gan tā IKP, gan potenciālo IKP. Ar potenciālo IKP tiek saprasts lielākais iespējamais ilgtspējīgas izlaides apjoms, tomēr praksē faktiskais IKP var pārsniegt potenciālo IKP. Tas nereti notiek gadījumos, kad ekonomika uzkarst (1. attēls). Šādā gadījumā ražošanas jaudas tuvojas maksimālai izlaidei un pilnībā izmantoti tiek arī citi resursi. Tas viss sāk veidot augšup vērstu spiedienu uz cenām jeb rada inflāciju.

Viens no šādiem resursiem ir darba spēks. Lai faktiskais izlaides apjoms sakristu ar potenciālo, turklāt pilnībā izmantotu darbaspēka resursu, bezdarba līmenim ir jābūt dabiskā līmenī jeb līmenī, kas nerada augšup vērstu spiedienu uz cenām. Katrai valstij ir jātiecas uz pēc iespējas zemākām faktiskā bezdarba svārstībām ap dabisko bezdarbu, kā arī jācenšas samazināt dabisko bezdarbu.

 

1. attēls. Faktiskais un potenciālais IKP

Faktiskais un potenciālais IKP
Avots: autora zīmējums

Lai spētu veikt efektīvu ekonomisko politiku, ir nepieciešams saprast ne tikai bezdarba līmeni absolūtajos skaitļos, bet arī esošā bezdarba līmeņa iemeslus. Lai to varētu izdarīt, ekonomisti, vadoties no bezdarba cēloņiem, iedala to četrās grupās: frikcionālais, strukturālais, cikliskais un sezonālais. Katram no šiem bezdarba veidiem ir raksturīgas iezīmes, ne visi uzskatāmi par nevēlamiem, turklāt atšķiras arī veidi, kā tos efektīvāk mazināt.

Frikcionālais bezdarbs. Šis bezdarbs veidojas, kad cilvēks labprātīgi nolemj atstāt savu esošo darba vietu. Iemesli šādai rīcībai var būt dažādi, piemēram, labāk atalgota darba meklēšana vai dzīvesvietas maiņa, kad pēc pārvākšanās uzreiz var neizdoties atrast jaunu darba vietu. Šis bezdarba veids iekļauj arī tos cilvēkus, kas tikko beiguši studijas un vēl nav atraduši darba vietu.

Frikcionālā bezdarba līmenis valstī ir atkarīgs no tā, cik vidēji ātri cilvēks spēj atrast jaunu darba vietu un kāds ir cilvēku vidēji nostrādātais ilgums vienā darba vietā. Piemēram, ja vidēji cilvēks maina darba vietu reizi piecos gados un nākamo darba vietu meklē vidēji trīs mēnešus, tad šis cilvēks aptuveni 5% laika meklēs jaunu darba vietu jeb frikcionālais bezdarbs ir aptuveni 5%. [3] Šādu bezdarba veidu ekonomisti neuzskata par sliktu vai ko nevēlamu.

Sezonālais bezdarbs veidojas, mainoties gadalaikiem, to var ietekmēt kādi sezonāli notikumi. Tradicionāli vairāk cilvēku vasarās tiek nodarbināti lauksaimniecībā, tomēr ziemā viņu pakalpojumi nav nepieciešami. Līdzīgs piemērs ir ar slēpošanas instruktoriem. Pienākot vasarai, viņu sniegtais pakalpojums nav nepieciešams, tomēr ir skaidri zināms, ka, atsākoties ziemai, pieprasījums pēc tiem atkal palielināsies un šie cilvēki būs spējīgi atrast darbu tieši slēpošanas instruktora profesijā.

Strukturālais bezdarbs veidojas, kad laika gaitā mainās tehnoloģijas un notiek darbaspēka pieprasījuma struktūras izmaiņas. Piemēram, lauksaimniecības sektorā līdz ar tehnoloģiju attīstību samazinās pieprasījums pēc mazkvalificēta darbaspēka, jo tas tiek aizstāts ar mašīnām un iekārtām, kuru vadīšanai ir nepieciešams mazāks skaits, bet vienlaikus augstāk kvalificēts darbaspēks. Šādu darbu iepriekšējais darbinieks bez pārkvalifikācijas jeb jauno tehnoloģiju apguves, visticamāk, nespētu veikt.

Piemēri, kur tehnoloģijas sāk aizstāt darbiniekus, nav tālu jāmeklē. Piemēram, pašapkalpošanās kases Rimi un Maxima veikalos ir ļāvušas uzņēmumiem mazināt pieprasījumu pēc darbiniekiem, vienlaikus nākotnē šādas tehnoloģijas aizstās cilvēku darbu aizvien vairāk. Līdz ar to jau esošajiem darbiniekiem nāksies apgūt jaunas prasmes, lai atrastu jaunas darba vietas, kur viņu jaunās prasmes būs pieprasītas.

Strukturālā  bezdarba veids ir uzskatāms par bīstamāko, jo, ilgstoši atrodoties bez darba, cilvēku kļūst arvien grūtāk atgriezt darba tirgū. Tomēr, ja izdodas pārkvalificēties un atrast jaunu darba vietu, kur darba ražīgums ir augstāks, tad tiek radīta augstāka pievienotā vērtība un tas ir pozitīvi vērtējams. Pastāvot strukturālam bezdarbam, faktiskais IKP atpaliks no potenciālā. Tas nozīmē, ka valsts ekonomika nestrādā efektīvi un daļa resursu paliek neizmantota.

Lai mazinātu šo bezdarba veidu, valstis īsteno ekonomisko politiku, kas vērsta uz šī bezdarba samazināšanu un jaunu kompetenču radīšanu darba meklētāju vidū. Latvijā tas notiek caur Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), kas organizē dažādas atbalsta programmas, lai pārkvalificētu bez darba palikušos cilvēkus un viņi iegūtu prasmes strādāt pieprasītākās profesijās. Līdzīgas programmas īsteno arī citviet Eiropā un pasaulē.

Dabiskais bezdarbs ietver sevī divas komponentes – strukturālo un frikcionālo bezdarbu. Ja faktiskais bezdarbs ir zem dabiskā līmeņa, tas sāk veidot nepamatotu spiedienu uz algām, jo darba devējam ir jānotur esošie darbinieki, jāspēj piesaistīt jauni, līdz ar to nākas celt algas. Tas ilgtermiņā mazina konkurētspēju, līdz ar to laika gaitā, uzņēmumiem zaudējot tirgus daļas, daļu darbinieku nākas atkal atbrīvot. Tādējādi bezdarbs atkal tuvojas savam dabiskajam līmenim.

Viedoklis

Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone

Kādas NVA īstenotās programmas palīdz mazināt strukturālo bezdarbu?

Lai novērstu esošo un prognozēto noteiktas kvalifikācijas darbinieku trūkumu, NVA piedāvā iespēju iegūt jaunu kvalifikāciju vai paaugstināt esošo kopumā ap 50 izglītības programmās. Programmu saraksts ik gadu tiek pārskatīts Labklājības ministra izveidotā komisijā sadarbībā ar kompetento valsts iestāžu un  sociālo partneru pārstāvjiem, pārliecinoties par tā atbilstību darba tirgus situācijas izmaiņām un pieprasījumam. NVA atbalsta arī praktisko apmācību pie darba devēja un apmācību pēc darba devēju pieprasījuma. Savukārt darba tirgus reģionālo atšķirību mazināšanai NVA sniedz atbalstu brīvā darbaspēka mobilitātei.

 

Cikliskais bezdarbs veidojas laikā, kad ekonomikai, nonākot recesijas fāzē un strauji samazinoties pieprasījumam, uzņēmējiem nākas atlaist darbiniekus. Tie var būt pat augsti kvalificēti speciālisti. Tomēr, atsākoties augšupejas fāzei, šie cilvēki atkal ir spējīgi atrast darbu, īpaši nemainot savas prasmes un iemaņas.

Ja valstī tiek identificēts šāds bezdarbs, tad viens no efektīvākajiem veidiem, kā to mazināt, ir veicināt preču un pakalpojumu pieprasījumu valsts mērogā. To visbiežāk asociē ar investīcijām infrastruktūras uzlabošanā. Veicinot investīcijas būvniecībā, kas ir viena no jutīgākajām nozarēm pret ekonomikas cikliem, tiek nodarbināti bez darba palikušie strādnieki, kuri tālāk ar saviem ikdienas tēriņiem veido pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem citās nozarēs. Šādi ekonomikas politikas radītais efekts izplatās pa visu ekonomiku un veicina iedzīvotāju labklājības pieaugumu.

Lai būtu iespējams veikt šādu pretciklisku fiskālo politiku, valstīm ir jāuzkrāj naudas līdzekļi, to jāpietaupa nebaltai dienai brīžos, kad ekonomika attīstās straujāk un cikliskais bezdarbs ir zems.

 

Cik svarīgi ir saprast bezdarba cēloņus?

Lai gan ekonomikas mācību grāmatās viss izskatās saprotami, tomēr praksē nebūt nav tik vienkārši sadalīt kopējā bezdarba rādītāju pa iepriekš minētājiem bezdarba veidiem. Bieži vien ekonomistu vidū pat nepastāv vienprātība par to, kāds bezdarba veids dominē ekonomikā. Nepareizas ekonomiskās politikas īstenošanai ir sociālas izmaksas, tā, piemēram, mēģinot mazināt strukturālo bezdarbu ar cikliska bezdarba samazināšanas metodēm, var palielināties pieprasījums pēc jau nodarbinātā darba spēka. Tas nozīmē, ka veidosies augšup vērsts spiediens uz algām un inflāciju, bet bezdarba līmenis nemazināsies.

Viedoklis

Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone

Kas vēl būtu nepieciešams, lai straujāk samazinātu bezdarbu Latvijā?

Reģistrētais bezdarba līmenis 2017.gadā samazinājās straujāk, nekā prognozēts (gada griezumā par 1,6 procentpunktiem). (Straujo izmaiņu radītais spiediens uz darba algām atspoguļojas arī vidējās darba samaksas pieaugumā.) Ņemot vērā tautsaimniecības attīstību, 2018.gadā turpināsies bezdarba līmeņa samazināšanās. Vienlaikus saglabājas būtiskas reģionālās atšķirības, bezdarba līmenim Latgalē vairāk nekā divreiz pārsniedzot vidējo līmeni valstī. NVA piedāvātais atbalsts nodarbināto reģionālajai mobilitātei ir instruments operatīvai reģionālo atšķirību mazināšanai, tomēr tas ne visiem iedzīvotājiem ir piemērots. Citas NVA īstenotās programmas vērstas uz iedzīvotāju grupām, kam nepieciešams būtiskāks atbalsts, lai atgrieztos darba tirgū, piemēram, ilgstošajiem bezdarbniekiem, bezdarbniekiem ar nepietiekamām vai novecojušām prasmēm. Reaģējot uz darba tirgus izmaiņām, NVA plāno uzsākt arī preventīvas aktivitātes gados vecāku nodarbināto atbalstam.

Bezdarba sarukšana un spiediens uz algām un inflāciju

Bezdarbam samazinoties, algas palielinās un rodas spiediens uz inflāciju. Sakarību starp inflāciju un bezdarba līmeni īsā laikā – raksturo Filipa līkne. [4] Tā nosaka, ka īsā termiņā ir iespējams ar ekonomiku stimulējošu politiku veicināt nodarbinātības pieaugumu, kas ir zem NAIRU jeb dabiskā bezdarba līmeņa. Tomēr tas veicina straujāku algu kāpumu un līdz ar to arī inflāciju. Ilgā laikā bezdarba līmenis atgriežas dabiskā līmenī un nepastāv ilgtermiņa sakarība starp inflāciju un nodarbinātību.

 

2. attēls. Faktiskais un dabiskais bezdarbs eiro zonā  2017. gadā

Faktiskais un dabiskais bezdarbs eiro zonā  2017. gadā
Avots: Eurostat un Eiropas Komisijas dati

 

Ja faktiskais bezdarbs ir zemāks par dabisko, tā ietekme uz ekonomiku

Dabiskā jeb NAIRU bezdarba līmenis pa valstīm atšķiras. Lai veicinātu nodarbinātību un ekonomisko resursu efektīvu izmantošanu, valstu politikai ir jābūt mērķētai uz dabiskā bezdarba samazināšanu. Mēģinājumi īstenot stimulējošu ekonomisko politiku, kas vērsta uz bezdarba atrašanos zem dabiskā līmeņa, nebūtu vēlama, pat neskatoties uz to, ka īsā laikā tā varētu būt populāra iedzīvotāju jeb potenciālo vēlētāju vidū.

Šāda rīcība var veicināt ekonomikas uzkaršanu un lielākas uzņēmējdarbības izmaksas. Augstākas algas un zemāks bezdarbs taču skan labi, tomēr jāatceras, ka ilgākā laikā tas radīs inflāciju un konkurētspējas samazināšanos, kas uzņēmumiem liks atkal samazināt ražošanas apjomus un līdz ar to atkal atbrīvot darbiniekus.

Ilgtspējīgai attīstībai ir nepieciešams strādāt gudri, augstāks darba ražīgums ļaus vairāk nopelnīt gan pašam, gan valstij.

 

3. attēls. Inflācija eiro zonā 2017. gada decembrī

Inflācija eiro zonā 2017. gada decembrī
Avots: Eurostat dati

 

Šobrīd, jo sevišķi Eiropā, daudz tiek diskutēts par to, lai gan ekonomika attīstās strauji un bezdarbs ir salīdzinoši zems (pret vēsturiskajiem rādītājiem) inflācija joprojām ir gausa. 2017. gada beigās bezdarba līmenis eiro zonā ir tikai nedaudz augstāks par dabisko. Vairumā valstu tas ir zem NAIRU jeb dabiskā bezdarba līmeņa, kas nozīmē, ka vajadzētu veidoties spiedienam uz algām, kas ļauj sagaidīt inflācijas palielināšanos nākotnē.

 

Atsauces

[1] 1. Eurostat sezonāli izlīdzinātie dati 2017. gada decembris.

[2] 2. Okun's Law : Fit at 50? Laurence M. Ball, Daniel Leigh, Prakash Loungani, January 14, 2013

[3] 3. https://www.makroekonomika.lv/latvijas-bezdarba-anatomija

[4] 4. http://www.econlib.org/library/Enc/PhillipsCurve.html

APA: Krongorns, E. (2018, 23. jun.). Tik dažādais bezdarbs. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4077
MLA: Krongorns, Erlands. "Tik dažādais bezdarbs" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.06.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/4077>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up