05.06.2024.

Kas jādara straujākai Latvijas ekonomikas izaugsmei?

Ilustratīvs attēls Mārtiņš Kazāks EBIT konferencē
Foto: Latvijas Banka

Pēc pāris gadu pārtraukuma 2024. gada 3. jūnijā man bija gandarījums un izaicinājums atkal piedalīties "EBIT konferencē", kur mani intervēja "Delfi Bizness" galvenā redaktore Aija Krūtaine. Aijas jautājumi par Latvijas ekonomikas izaugsmi un to, kas būtu jādara, lai izaugsme kļūtu straujāka, mudināja mani daļu no šīs sarunas pārlikt īsa bloga formā.

Uzreiz jāpaskaidro, ka ne "EBIT konferencē", ne šajā blogā nerunāšu par monetārās politikas virzību, jo šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomē lemsim par tālāko procentu likmju attīstību un nedēļu pirms eirozonai un visai pasaules ekonomikai nozīmīgā lēmuma pieņemšanas mēs (ECB Padomes dalībnieki, tātad tas attiecas arī uz mani) nekomentējam un nedodam mājienus par gaidāmo politikas virzību, lai "netracinātu" globālos finanšu tirgus. 

Atgriežoties pie Latvijas izaugsmes stāsta. Pirmkārt, jauns biznesa cikls ir jau sācies. Pret iepriekšējo ceturksni 2024. gada 1. ceturkšņa Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis par 0.9 %. Arī mūsu eksporta tirgos situācija pamazām kļūst labāka. Lai gan kāpums ir bikls un bez strauja uzrāviena, izmantojiet iespējas, kamēr citi vēl kavējas! Starta šāviens jau ir bijis.

Otrkārt, Latvijas ekonomika kārpās augšup, bet tomēr atpaliek no kaimiņiem. Kāpēc tā un kas jādara, lai Latvija kļūtu par Baltijas līderi? Kā nenobumbulēt šo biznesa ciklu?

Šai tēmai Latvijas Banka jau ilgstoši velta īpašu uzmanību, no nesenākajiem forumiem minēšu Latvijas Bankas ikgadējo tautsaimniecības konferenci 2023. gada rudenī un ekspertu sarunas 2024. gada pavasarī. Šīs tēmas diskusiju lauks un interesentu loks ir ļoti plašs. Ekonomikas izaugsmes diskusija nesen notika arī Saeimā, un ceru, ka tā kļūs par tradīciju.

Tēma ir izrunāta krustu-šķērsu, tāpēc neatkārtošu nepieciešamību Latvijai vairāk investēt un inovēt, apgūt jaunas tehnoloģijas, uzlabot darbaspēka prasmes un nodarbinātību. Dažādos starptautiskos forumos ir izrunātas arī Eiropas ekonomikas lēnās izaugsmes iemesli un konkurētspējas trūkumi (arī tas mums ir svarīgi, jo esam daļa no Eiropas ekonomikas), t.sk. dinamiskāki finanšu tirgi, kas ļauj veiksmīgāk finansēt izaugsmi ASV, un zaļās transformācijas un mākslīgā intelekta industriālā politika Ķīnā.

Attiecībā uz Latviju šeit izcelšu vien dažus aspektus, kas, manuprāt, ir mazliet pazaudējušies dažādu diskusiju un argumentu plūsmā.

  • Ekonomikas izaugsmes diskusijā nodokļu loma ir pārvērtēta. Latvijas nodokļu sistēma nav tik slikta, lai būtu galvenais izaugsmes kavēklis un tai būtu jāpievērš tik liela uzmanība. Nodokļu likmju izlīdzināšana ar kaimiņiem var palīdzēt, bet nekāds saprātīgs nodokļu sloga samazinājums nevar kompensēt pārlieku regulējumu, birokrātiju, vāju publiskā sektora pakalpojumu kvalitāti, lēnu lēmumu pieņemšanu. Svarīga ir ātra un kvalitatīva lēmumu pieņemšana, kvalitatīvi publiski pakalpojumi (t.sk. veselība, izglītība, prasmes), kas mazina uzņēmumu izmaksas un uzlabo konkurētspēju ilgstoši, nevis tikai līdz nākamajam nodokļu likmes samazinājumam. 
  • Rīgai ir jākļūst par Baltijas metropoli. Tallina un jo īpaši Viļņa attīstās nevis kopā ar Rīgu, bet uz Rīgas rēķina. Maldīgi Rīgu vērtēt Latvijas ietvaros – tā ir jāvērtē pret Viļņu, Tallinu, Stokholmu, Helsinkiem. Spēcīga Rīga palīdzēs augt visai Latvijai. Latvijai ir vairāk jāpelna, tad arī būs ko pārdalīt. 
  • Latvija pārāk ilgi ir kavējusies Krievijas ietekmes ēnā. Tā ir kārtējā identitātes krīze, un joprojām ir jūtama vēlme "paturēt Krievijas kārti azotē". Tas nav saprātīgi un tālredzīgi. Mums jāorientējas uz partneriem un tirgiem, kas padara mūs stiprus un pret krīzēm noturīgus, nevis vājus un ievainojamus. Tās ir ģeopolitiskas pārmaiņas, kuras ir ilgtermiņa un "izsēdēt" nevar. 
  • Ilgtspējība ir uz palikšanu, tā skar un skars pilnīgi visas nozares. Ekonomikas izaugsme vairs nenozīmē patēriņa kultu un vides degradāciju. IKP izaugsmes temps nav pilnvērtīga ekonomikas progresa mērvienība, krietni tālredzīgāk ir par mērķi izvirzīt dzīves kvalitāti (quality of life), kam ir plašāks un iedzīvotājiem saprotamāks tvērums. Izaugsme nav pašmērķis, bet instruments iedzīvotāju ilgtspējīgas labklājības veidošanai. Klimata pārmaiņas varam pieņemt vai nepieņemt, bet ar to saistītais likumdošanas un tehnoloģiju skrējiens ir neapturams – šis vilciens brauc, un gudrāk ir tajā iekāpt. Latvijas interesēs ir šīs iespējas izmantot, nevis noliegt.

Galu galā, izaugsmes stāsts ir tikai un vienīgi par ražīgumu. Ražīguma kāpumam nav vienas unikālas burvju nūjiņas, tā nodrošināšanai nepieciešams nerimstošs darbs katru dienu – soli pa solim uz priekšu bez atrunām un piņķerēšanās detaļās. Stratēģijas ir svarīgas, bet galvenais ir darīt un stratēģijas īstenot, nevis rakstīt arvien jaunas.

Pirms 10 gadiem Igaunija bija Baltijas veiksmes stāsts. Šodien ekonomikas izaugsmes veiksmes stāsts ir Lietuva. Tikai mūsu pašu rokās ir tas, lai pārskatāmā nākotnē visa reģiona veiksmes stāsts būtu Latvija.

APA: Kazāks, M. (2024, 15. jun.). Kas jādara straujākai Latvijas ekonomikas izaugsmei? . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6485
MLA: Kazāks, Mārtiņš. "Kas jādara straujākai Latvijas ekonomikas izaugsmei? " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 15.06.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6485>.

Līdzīgi raksti

Up