27.11.2015.

Brīdinājuma signāls darbaspēka izmaksu pieaugumam Latvijā

Eiropas Komisija (EK) vakar, 26. novembrī, publicēja Brīdinājuma mehānisma ziņojumu (Alert Mechanism Report). Šis ziņojums Eiropas Savienības valstīs vērtē 14 būtiskus makroekonomiskos rādītājus. Tie laicīgi signalizē par valstu problēmjautājumiem, kur nepieciešama dziļāka analīze, izpēte un rīcība. Šogad 18 valstu vidū, par kurām turpmāk tiks veikta padziļinātā analīze, lai noteiktu makroekonomikas nesabalansētības līmeni, pirmo reizi iekļauta arī Igaunija un Austrija. Latvijai jau piekto gadu netiek identificēta makroekonomikas nesabalansētība, līdz ar to arī netiek veikta padziļināta analīze. Bet, - vai tas nozīmē, ka problēmu nav?


Latvijas tautsaimniecība kopumā vērtēta kā sabalansēta

Latvijas tautsaimniecībai jau piekto gadu pēc kārtas netiek identificēta makroekonomikas nesabalansētība un ekonomikas pārvaldības ietvarā netiek veikta tālāka padziļināta ekonomikas analīze.

Vai Latvijas politikas veidotāji tādēļ varētu iesnausties līdz nākamajam gadam? Noteikti nē! Nav tā, ka Latvijā visi rādītāji ir sabalansētības ietvaros – katru gadu ziņojumā 2-3 uzraugāmie rādītāji ir "deguši sarkani". Jau kopš pirmā Brīdinājuma mehānisma ziņojuma tie ir bijuši, un arī šogad ir starptautiskā investīciju bilance un bezdarba līmenis, par ko jau rakstīju 2012. gadā. Šie rādītāji ir tā saucamie uzkrātie rādītāji jeb pirmskrīzes un krīzes laika mantojums. Tos visbiežāk nav iespējams un arī nav vēlams strauji koriģēt, lai neradītu pēkšņus satricinājumus tautsaimniecībā. Šiem uzkrātajiem rādītājiem, uzrādot samazinājuma virzienu (kā tas ir Latvijas gadījumā), attīstība ir vēlama un nesabalansētība mazinās.

Nupat publicētajā ziņojumā lielāka uzmanība ir jāpievērš tam, ka Latvijai vienības darbaspēka izmaksu pieaugums (VDI) pirmo reizi ir pārkāpis EK noteikto sabalansētības slieksni.

 

Sarkanā brīdinājuma lampiņa virs darbaspēka izmaksām Latvijai

Šā gada ziņojumā EK Latvijai iededza brīdinājuma signālu par VDI, kura trīs gadu vidējais pieaugums Latvijā (+12.9%) ir reģistrēts virs uzraugāmo rādītāju tabulā noteiktās sliekšņa vērtības +9.0%. Rādītājs ir iekļauts uzraugāmo rādītāju kopumā, lai novērotu izmaksu konkurētspējas būtisku pasliktināšanos, kas var novest pie makroekonomiskās nelīdzsvarotības.

VDI mēra vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu saražoto produkcijas vienību. Latvijā, darbaspēka izmaksu pieaugumam pārsniedzot darba ražīguma kāpumu, tas ir atspoguļojies VDI pieaugumā. Ja vien darbaspēka izmaksu pieaugums netiek kompensēts ar citu izmaksu samazinājumu, izmaksu konkurētspēja mazinās.

Latvijā vērojamais straujais algu kāpums jau pāris gadus liek domāt, ka uzņēmēji to spēj uzturēt, kompensējot to ar citu izmaksu mazināšanos. Pašlaik visuzskatāmākais iespējamais resursu ietaupījuma avots – naftas cenu kritums – ar zemākām enerģijas izmaksām balsta visas naftas importētājvalstis. Tāpēc ir vērts paraudzīties uz VDI attīstību relatīvi pret eiro zonas VDI attīstību. 1. attēlā redzams, ka Latvijā VDI pieaugušas straujāk nekā vidēji eiro zonā gan 2014. gadā, gan kopumā pēdējo trīs gadu laikā. Tas liek domāt, ka Latvija zaudē izmaksu konkurētspējas pozīcijas. Pat ja darbaspēka izmaksas iekļauj īstermiņa efektus, piemēram, Latvijā to ietekmēja arī minimālās algas palielināšana, tomēr EK izmantotais rādītājs ir trīs gadu vidējais, kas minimizē īstermiņa svārstību ietekmi.

1. attēls. Vienības darbaspēka izmaksu pārmaiņas valstī attiecībā pret vienības darbaspēka izmaksu pārmaiņām eiro zonā

Vienības darbaspēka izmaksu pārmaiņas valstī attiecībā pret vienības darbaspēka izmaksu pārmaiņām eiro zonā

Avots: Eurostat

 

Konkurētspēja nav tikai izmaksas

Līdztekus izmaksu konkurētspējai – vērts paraudzīties uz eksporta tirgus daļu pārmaiņām, kas ietver gan cenu, gan patērētāju gaumes un produktu kvalitātes pārmaiņas. Latvija pēdējo piecu gadu laikā ir būtiski audzējusi preču un pakalpojumu eksporta tirgus daļas pasaules tirdzniecībā (šo rādītāju EK izmantoto uzraugāmo rādītāju kopumā) – pieaugums par 10%. Taču arī šeit pēdējā laikā iezīmējas ne tik rožaina aina – kopš 2014. gada iezīmējas tirgus daļu kritums Latvijas pakalpojumu eksportā. Tas daļēji varētu būt saistīts ar nelabvēlīgo situāciju transporta sektorā, kas rodas saistībā ar Krieviju, tomēr vērts pieminēt (un 2. attēls apskatāms), ka konkurentu - Lietuvas un Igaunijas pakalpojumu eksporta tirgus daļas joprojām kāpj.

 

2. attēls. Preču un pakalpojumu eksporta tirgus daļu pārmaiņas pasaules eksportā (2010 = 100)

Preču un pakalpojumu eksporta tirgus daļu pārmaiņas pasaules eksportā

Avots. Eurostat

 

Eksportētāji "taustās" arī tirgos ārpus ES

Šobrīd, nelabvēlīgas ārējās vides apstākļos, Latvijai uzturot preču un pakalpojumu eksporta gada pieaugumu 2.8% (š.g. 9 mēnešos), nav iemesla izteikt negatīvu vērtējumu par Latvijas eksporta izredzēm. Konkurētspējas jomā tikai nesen iezīmējušās atsevišķas nelabvēlīgas tendences. Pašreiz pie slēgtā Krievijas tirgus vairākām produktu grupām sankciju dēļ, pieprasījuma sarukumu Krievijā un vāju pieprasījumu arī citos tuvākajos tirgos, Latvijas eksportētāji meklē citas noieta tirgu iespējas. Kā 3. attēls redzams, ja vēl 2013. - 2014. gadā preču eksporta pieaugums galvenokārt balstījās uz ES tirgu, tad šogad nozīmīgu vietu Latvijas eksporta ģeogrāfijā ir ieņēmušas Āzijas un Āfrikas valstis. Latvijas eksportētāji jau ir pierādījuši spēju iziet iepriekš mazāk apgūtos tirgos (spilgts piemērs ir Food Union ar saldējuma pārdošanu Ķīnā). Tomēr globāli vājas izaugsmes apstākļos, tostarp arī attīstības valstu pieprasījumam vājinoties, konkurence arī ārpus ES robežām kļūst sīvāka.

3. attēls. Latvijas preču eksporta gada pārmaiņas teritoriālā sadalījumā (milj. eiro)

Latvijas preču eksporta gada pārmaiņas teritoriālā sadalījumā

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

 

Produktīvas investīcijas – problēmas risinājuma atslēgas vārds

Konkurences cīņā darbojas formula "2x2=4", proti, uzvar konkurētspējīgākais. Konkurētspējas noturēšana prasa produktīvas investīcijas, bet Latvijā investīciju aktivitāte ir vāja, ieguldījumi zinātnē un inovācijās nepalielinās. Darba atalgojuma pieaugums Latvijā, kur ienākumu līmenis ir salīdzinoši zems, ir iepriecinoša tendence. Taču tas, nekaitējot ilgtermiņa attīstībai, nevar notikt bez otras sviras kustības – produktivitātes kāpuma. Tāpēc Latvijā, lai novērstu šo EK identificēto nesabalansētību – VDI pieaugumu, atslēgas vārds ir produktīvas investīcijas.

Valdības rokās ir instrumenti, kas rada uzņēmējdarbības vides pievilcību privāto investīciju veicināšanai. Viens no svarīgākajiem aspektiem, ko investori min, ir nodokļu vides stabilitāte. Diemžēl 2016. gada budžets raksturojams ar nodokļu sistēmas paredzamības trūkumu. Cerīgs ir nākamgad paredzētā budžeta bāzes izdevumu pārskatīšana un nodokļu audits, bet tas noteikti neattaisno šā gada haotisko attieksmi pret uzņēmējdarbībai svarīgo nodokļu vidi.

Rezumējot – EK pārskata rezultāts un uz tā balstītie saprātīgie lēmumi varētu veicināt uzņēmējdarbības vides pievilcību un līdz ar to arī ienākumu pieaugumu nākotnē. Tagad tikai no mums pašiem atkarīgs, vai spēsim saklausīt brīdinājuma signālu un rīkoties apsteidzoši potenciālo nākotnes problēmu novēršanā.

APA: Bērziņa, S. (2019, 13. nov.). Brīdinājuma signāls darbaspēka izmaksu pieaugumam Latvijā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/243
MLA: Bērziņa, Santa. "Brīdinājuma signāls darbaspēka izmaksu pieaugumam Latvijā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 13.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/243>.

Līdzīgi raksti

Up