05.08.2015.

Latvijas eksporta izaicinājumi Krievijas sankciju ēnā

Prognozējamība nodrošina labvēlīgus apstākļus attīstībai. Krievijas lēmumi, aizliedzot vairāku pārtikas produktu importu pērnā gada augustā, pārtikas produktu embargo termiņa pagarināšana vēl uz gadu šā gada jūnijā, papildus tam – Krievijas paziņojums par beztermiņa aizliegumu visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju – visi šie soļi apliecina Krieviju kā neprognozējamu sadarbības partneri. Labi zināms līdzeklis pret tirdzniecību ierobežojošiem lēmumiem un citiem pēkšņiem tirdzniecību apgrūtinošiem notikumiem ir risku diversifikācija. Paplašinot noieta tirgu ģeogrāfiju, mazinās ar strauju ekonomisku vai politisku lēmumu saistītu risku izmaksas. Šai rakstā par to, kā ir klājies Latvijas preču eksportam gadu pēc Krievijas sankciju ieviešanas.

 

Krievijas kā noieta tirgus loma mazinās

Vispirms jāatgādina, ka Krievijas loma Latvijas preču eksportā 20 gadu laikā ir ievērojami mainījusies (1. attēls). 1990. gados apmēram ceturtdaļa preču noieta tirgus bija Krievija. 1998. gadā Krievijas krīzes iespaidā notika būtisks kritums, vairākus gadus Krievijas tirgus īpatsvars Latvijas preču eksportā bija vien ap 5%. Taču, Krievijas ekonomikai un pieprasījumam augot, pēdējo 10 gadu laikā Krievijas virziens jeb īpatsvars mūsu preču eksportam pieauga līdz vidēji 10%, kas atkal kritās 2015. gadā, kopējam preču eksportam saglabājot nelielu izaugsmi, bet uz Krieviju – stipri mazinoties. Paredzams, ka Krievijas kā neprognozējama partnera noieta tirgus loma mazināsies arī turpmāk – ne tikai Krievijas noteikto ierobežojumu dēļ, bet arī tāpēc, ka Latvijas uzņēmēji paši ir sajutuši, ka vajadzīgs paplašināt noieta tirgu spektru.

 

1. attēls. Krievijas īpatsvars Latvijas kopējā preču eksportā un Latvijas kopējā pārtikas preču [1] eksportā (% no kopējā)

 Krievijas īpatsvars Latvijas kopējā preču eksportā un Latvijas kopējā pārtikas preču eksportā

* dati salīdzināmam aprēķinam pieejami no 2004. gada

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

 

Krievijas tirgus līdz šim asociējās ar nozīmīgu Latvijas pārtikas produktu – augu, dzīvnieku valsts produktu un pārtikas rūpniecības ražojumu – noieta tirgu. Atsevišķiem sankciju skartajiem produktiem Krievija ir bijis nozīmīgs noieta tirgus, piemēram, sviestam, iesala ekstraktam virs 50%, sieram un biezpienam – ap 40%, desām – ap 30% un pienam, krējumam mazāk – tuvu 10%, tāpēc katras šīs preču grupas, katra uzņēmēja stāsts būs atšķirīgs. Tomēr Krievija nav dominējusi kopējā pārtikas produktu1 noietā – tās daļa pēdējos trijos gados ir zem 10% (2. attēls).

Ārējā vide – eksportam nelabvēlīga

2015. gada piecos mēnešos [2] salīdzinājumā ar šo laiku pērn preču eksporta ienākumi ir kaut nedaudz, bet pieauguši – par 2% jeb 81 milj. eiro. Vislielākais devums ir mehānismu un elektroiekārtu eksporta kāpumam uz vairākām valstīm, īpaši uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Čehiju, arī Krieviju. Priecē koksnes, ķīmijas un vairāku nelielu preču eksporta noturība. Apstrādes rūpniecība turpina uzrādīt labu sniegumu. Kopējā eksporta "noturēšanās virs ūdens" pat nelabvēlīgās ārējās vides apstākļos ir vērtējama atzinīgi, tomēr mehānismu un elektroiekārtu dominance nerada pārliecību par izaugsmes noturību. Turklāt šos produktus ražojošie uzņēmumi jau ir izteikušies par Krievijas rubļa vājināšanās nelabvēlīgo ietekmi. Papildus tam šī grupa uzrāda nozīmīgu re-eksporta klātbūtni, ko arī ietekmē pieprasījuma kritums. Savukārt kopējais eksports uz Krieviju ir būtiski krities par 20% jeb 78 milj. eiro, turklāt gandrīz visās citās preču grupās (2. attēls).
 

2. attēls. Preču eksporta pārmaiņas 2015. gada piecos mēnešos (milj. eiro salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu)

  Preču eksporta pārmaiņas 2015. gada piecos mēnešos

 Avots: Centrālā statistikas pārvalde


Tātad eksporta važas ir ne tikai Krievijas sankcijas – jo sankcijas skāra tikai daļu no pārtikas produktiem –, bet arī nelabvēlīgā ekonomiskā situācija Krievijā. Preču grupai, kas ietver ar sankcijām apliktos produktus – kā augu un dzīvnieku valsts izcelsmes produkti – kopējais eksports (uz visām valstīm kopumā) ir kritis straujāk nekā Latvijas eksports uz Krieviju. No tā var izdarīt secinājumu, ka šos produktus ražojošos uzņēmumus nelabvēlīgi iespaidoja
ne tikai Krievijas sankciju tiešais efekts, bet arī to ietekme uz pārtikas produktu konkurences pastiprināšanos reģionā, kas izsauca cenu samazināšanās. Vienlaikus piena produktu cenas samazinājās arī globālajā tirgū, ko pastiprināja Eiropas Savienības (ES) piena kvotu atcelšana. Lai problēmu nešķistu par maz, vājš pieprasījums ir vērojams arī citās Latvijai nozīmīgās partnervalstīs.

 

Krievijas sankciju ietekmes šķērsgriezums

Lai kopskats būtu pilnīgāks, piedāvāju detalizētāku ieskatu dažu Krievijas sankciju nozīmīgāk skarto produktu "izdzīvošanā".  Dziļāk apskatīšu piena pārstrādes produktu grupu – tie no sankciju skartā eksporta ieņēma vislielāko īpatsvaru (virs 60%). Tādi piena pārstrādes produkti kā siers un biezpiens no visiem Krievijas sankciju skartajiem produktiem veido gandrīz 30%.

Sankcijas ir skārušas daļu pārtikas produktu. Lai gan Krievija atsevišķiem uzņēmumiem ir bijis nozīmīgs pārtikas produktu noieta tirgus, tikai 14% [3] no kopējā to preču, kas bija iekļautas sankciju produktu sarakstā, eksporta tika sūtīti uz Krieviju. Pat, ja atsevišķu sankciju produktiem Krievijas tirgus bija nozīmīgs, Krievijas sankciju tiešā ietekme uz kopējo eksportu ir neliela (vidēji mēnesī2 tika zaudēti nedaudz virs 6 milj. eiro, kas ir tikai 0.7% no kopējā preču eksporta).

Taču kopējā pārtikas produktu1 eksporta ienākumi 2015. gada piecos mēnešos salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgajiem pieciem mēnešiem ir samazinājušies par 85 milj. eiro, kas ir vairāk nekā tikai sankciju produktu eksporta sarukums. Lai arī katrā pārtikas produktu grupā varam vērot "slēgtā" Krievijas tirgus produkcijas pārorientēšanu uz citiem, tomēr tas (pagaidām?) vēl nav nodrošinājis zaudēto ienākumu segšanu ar ienākumiem no citiem tirgiem. Jauno tirgu ienākšana Latvijas eksporta kartē un prognozes par eiro zonas tirdzniecības partnervalstu pieprasījuma atkopšanos ļauj cerēt uz labākiem eksporta rezultātiem turpmāk. Apskatītais periods, iespējams, nav bijis pietiekami ilgs laiks jaunu tirgu apzināšanai, izpētei un apgūšanai

Piena pārstrādes produktu (kas ietver pienu, sieru, biezpienu, sviestu u.tml.) eksports kopumā 2015. gada piecos mēnešos ir sarucis par 35 milj. eiro. Attīstība tirgos nav bijusi viendabīga, piemēram, papildus nozīmīgam piena produktu eksporta kritumam Krievijas tirgū eksports saruka arī uz Lietuvu un Igauniju. Tur, visticamāk, pastiprinājās konkurence, jo šīm valstīm Krievija arī bija nozīmīgs piena produktu noieta tirgus. Taču eksports uz Nīderlandi būtiski pieauga. Pieaugums atsevišķos tirgos gan nav kompensējis ienākumu samazināšanos, būtiska ietekme ir arī piena cenu kritumam. Neiepriecinoša ir arī tirgus daļu analīze: tā rāda, ka 2014./2015. gadā esam zaudējuši savas piena produktu pozīcijas ES tirgū (3. attēls). Tāpēc ir svarīgi, ka piena eksportētāji uzsākuši eksportu uz jauniem tirgiem arī ārpus ES robežām – Malaiziju, mazākos apjomos figurē arī Maroka, Turkmenistāna, Turcija. Vienā šī gada mēnesī varam novērot arī sūtījumu uz Ķīnu, kas mums ir pilnīgi jauns tirgus, un vairāku uzņēmumu saņemtā sertifikācija piena produktu tirgošanai Ķīnas tirgū ir radījusi labvēlīgu augsni piena eksporta attīstībai.

 

3. attēls. Latvijas piena produktu tirgus daļa ES

Latvijas piena produktu tirgus daļa ES

 Avots: Eurostat

 

Latvijas siera un biezpiena produktus ražojošā nozare ir parādījusi spēju pārorientēties un konkurēt, tomēr arī to eksportu nelabvēlīgi ietekmē piena produktu cenu kritums un līdz ar to uzņēmumu ienākumi ir samazinājušies. 2014. gada sākumā Latvija ik mēnesi eksportēja sieru un biezpienu vidēji ap 1.5 milj. eiro vērtībā, bet šī gada piecos mēnešos – pie "slēgta" Krievijas tirgus – esam zaudējuši šos 7.5 milj. EUR. Kopumā siera un biezpiena eksportētājiem zaudējumi eiro izteiksmē ir mazāki – 1.1 milj. eiro jeb 6% kritums salīdzinājumā ar pērnā gada pieciem mēnešiem. Tai pašā laikā siera un biezpiena eksporta produkcijas apjoma ziņā (izslēdzot cenu efektu) eksportētāji ir spējuši nodrošināt pat nelielu 1% kāpumu.

Ienākumus no zaudētā Krievijas tirgus siera un biezpiena produktu eksportētāji ir tikai daļēji kompensējuši ar spēju palielināt eksportu citos – gan esošajos, gan jaunos tirgos. Statistika rāda, ka lielākais siera un biezpiena eksporta pieaugums ir bijis uz Vāciju un Nīderlandi – piecos mēnešos par vairāk nekā 2 milj. eiro uz katru. Siers un biezpiens "ir atraduši" jaunus ēdājus Zviedrijā, Turcijā Marokā un Ēģiptē (4. attēls). Taču ne visos nozīmīgākajos siera un biezpiena noieta tirgos ir klājies tik labi – liels kritums vērojams eksportā uz Lietuvu, Poliju – tur siera un biezpiena eksports sarucis arī apjoma ziņā. Arī šīm valstīm Krievijas tirgus bija nozīmīgs siera un biezpiena noieta tirgus.

Pieaugums siera un biezpiena eksporta apjoma ziņā nozīmē, ka eksportētāji ir spējuši pārorientēt un pat nedaudz kāpināt eksportu uz citiem tirgiem. Tātad eksporta ienākumi ir samazinājušies tieši piena produktu cenu krituma, nevis apjoma samazinājuma dēļ. Gan Krievijas embargo ietekme uz konkurences palielināšanos reģionā, kas mazināja piena produktu cenas, gan piena produktu cenu kritums pasaulē nelabvēlīgi ietekmē uzņēmumu ienākumus.

 

4. attēls. Produktu grupas – siers un biezpiens – eksporta pārmaiņas 2015. gada piecos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu

Produktu grupas – siers un biezpiens – eksporta pārmaiņas 2015. gada piecos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Ar jaunu eksporta tirgu atrašanu citām piena pārstrādes produktu grupām, piemēram, pienam, krējumam, sviestam, ražotājiem nav veicies tik labi – nav kompensēts ne eksporta kritums uz Krieviju, ne cenu sarukums pasaules un reģiona tirgos. Jāpiezīmē, ka Krievijas sankciju skartie produkti galvenokārt ir iekšzemē ražoti un tiem netiek novērota re-eksporta klātbūtne. Tāpēc ietekme no šo produktu eksporta samazināšanās tiešā veidā ietekmē iekšzemes ražojošos uzņēmumus.

 

Noieta tirgu dažādošana jeb diversifikācija – "apdrošināšana" pret nedienām

Eksporta noieta tirgu diversifikācija, par ko jau stāstīju Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā forumā, mazina tautsaimniecības atkarību no ārējās vides apstākļiem. Tirgi var būtiski mainīties ekonomisku iemeslu (piemēram, vājinoties partnervalstu ekonomikām vai strauji mainoties pasaules cenām) vai politisku risku dēļ. Ekonomikas pētījumi [4] norāda uz pozitīvu saistību starp lielāku diversifikāciju un ekonomikas izaugsmes potenciālu. Galvenais iemesls ir pieprasījuma neskaidrības mazināšanās – tā stimulē lēmumu pieņemšanu par jaunām investīcijām, kas savukārt paaugstina produktivitāti. Krievijas lēmumu un tās ekonomisko grūtību dēļ diversifikācija pašlaik ir aktuāla Latvijas ražotājiem, un ne tikai pārtikas nozarē.

Mazliet par mērījumiem. Latvijas eksportu tirgu diversifikācija valstu griezumā, kas mērīta, izmantojot šim nolūkam ekonomistu plaši lietoto Herfindāla – Hiršmana indeksu (Herfindahl-Hirschman Index), ir samērā augsta un līdzīga kā citās Baltijas valstīs (5. attēls). Taču diversifikācija ir atšķirīga pa produktu grupām. 5. attēlā redzams, ka piena produktu noieta tirgu diversifikācija ir mazāka nekā eksportam kopā. Visās Baltijas valstīs starp trim nozīmīgākajiem piena produktu tirgiem ir bijusi Krievija. Līdz ar to, nesekojot principam – "nelikt visas olas vienā grozā", – šī eksporta grupa arī nozīmīgi cieta no "slēgtā" Krievijas tirgus. 

 

5. attēls. Herfindāla – Hiršmana indeksi (mazāks indekss norāda uz lielāku diversifikāciju un otrādi) eksportam kopā un piena produktu eksportam Baltijas valstīs 2005.-2014. gadā.

 

Herfindāla – Hiršmana indeksi

Avots: Eurostat; autora aprēķini


Diversifikācijas potenciāla palielināšanai
gan esošos tirgos, gan jaunos tirgos atslēgas vārds ir konkurētspēja. Ar labo gribu eksportēt uz kādu valsti vien nepietiek, produktiem jābūt konkurētspējīgiem, un šai ziņā sekmīgākie uzņēmēji iegulda lielu tirgus izpētes darbu un, visbiežāk, arī investīcijas. Pašlaik Latvijā vērojama zema ieguldījumu aktivitāte, kas rada jautājumu, vai tad, kad pieprasījums augs – un tāds laiks noteikti pienāks – mūsu uzņēmumiem būs spēja palielināt arī ražošanu?

Ārējā ekonomiskā un politiskā vide pēdējā gadā bijusi, maigi sakot, ir sarežģīta. Iespējams, vēl ir pagājis pārāk maz laika, lai pārtikas eksportētāji spētu segt Krievijas tirgū radītos zaudējumus ar ienākumiem citos tirgos. Turklāt arī daudzās citās valstīs konkurence ir pieaugusi, pieprasījums bijis vājš un cenas ir mazinājušās. Ārējam pieprasījumam pieaugot, izšķirīga loma būs konkurētspējai – vai spēsim to paaugstināt un aizvietot "slēgto" Krievijas tirgu. Savukārt ar Krievijas lēmumiem saistītā negatīvā pieredze aktualizē nepieciešamību diversificēt tirgus – ne tikai kā iespēju palielināt apgrozījumu, bet arī kā reizēm vienīgo apdrošināšanas polisi pret uzņēmuma un nozares nedienām.

 


[1] bez bezalkoholiskajiem un alkoholiskajiem dzērieniem

[2] pēdējie pieejamie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību

[3] vidēji gadā pirms sankciju ieviešanas (t.i. 2013. gada augustā – decembrī un 2014. gada janvārī – jūlijā)

[4] Evenett and Venables (2002); Shepherd (2008); Juvenal and Monteiro (2013)

 

APA: Bērziņa, S. (2019, 24. may.). Latvijas eksporta izaicinājumi Krievijas sankciju ēnā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/262
MLA: Bērziņa, Santa. "Latvijas eksporta izaicinājumi Krievijas sankciju ēnā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 24.05.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/262>.

Līdzīgi raksti

Up