03.04.2022.

Cik "zaļa" ir Rīga?

"  "
Foto: Shutterstock

Atstājot novārtā attīstību Rīgā, Latvija nevar pieņemties spēkā, bet iekšzemes kopprodukts un ienākumi ir tikai viens no attīstības rādītājiem. Šī ir trešā epizode Latvijas Bankas rakstu sērijā par to, kas un kā jādara jau šodien, lai dzīves kvalitāti Rīgā strauji celtu līdz Skandināvijas līmenim. Šajā reizē – par vides kvalitāti pilsētā, kas ir pamatos labai veselībai un laimīgai dzīvei. 

Īsumā

  • Gaisa un trokšņa piesārņojums Eiropas pilsētās izraisa veselības problēmas un palielina iedzīvotāju priekšlaicīgu mirstību;

  • Rīgā vides kvalitātes jomā pietrūkst progresa. Ja pirms desmit gadiem Rīga bija Baltijas galvaspilsētu līdere vides kvalitātes ziņā, šobrīd gandrīz visās vides kvalitātes jomās atpaliekam no Tallinas un Viļņas;

  • Pēdējo gadu laikā būtiski mazinājusies rīdzinieku apmierinātība ar pilsētas teritorijas tīrību un atkritumu apsaimniekošanu.

Ekspertu saruna

Nabadzīgas pilsētas parasti ir piesārņotas, bagātas pilsētas ir tīras – un tā nav nejaušība. Pilsētas vide ir svarīgs dzīves kvalitātes elements, kas ietekmē veselību un dzīves ilgumu. Jo ilgāk dzīvojam veselīgi, jo lielāks ir darba ražīgums un attiecīgi – lielāki ienākumi. Augstāki ienākumi, savukārt, nozīmē lielākus nodokļu ieņēmumus pilsētas budžetā, sniedzot iespēju vēl vairāk uzlabot pilsētas vidi (1. attēls).

1. attēls. Pilsētas vides, iedzīvotāju veselības un ekonomiskās izaugsmes teorētiskais modelis

Pilsētas vides, iedzīvotāju veselības un ekonomiskās izaugsmes teorētiskais modelis
Avots: autora zīmējums. 

Globāli raugoties, visvairāk piesārņotas ir Indijas pilsētas, kas ir arī nabadzīgas. Vides piesārņojums ir viens no šīs nabadzības iemesliem un sekām. Savukārt, Ziemeļeiropas pilsētas ir gan tīras, gan bagātas. Bagātība ļauj rūpēties par vides tīrību, bet tīra vide veicina bagātību.

Kāpēc pilsētas vides uzlabošanu nedrīkstētu atlikt

Gaisa piesārņojums Eiropas pilsētās, kas pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas  noteikto augšējo slieksni, var izraisīt vairāk nekā 50 tūkstošus priekšlaicīgu nāvju gadā [1]. Lielākais autotransporta radītais gaisa piesārņojums vērojams tieši lielpilsētās [2], ko dažreiz papildina liels izmešu daudzums enerģētikas sektorā un cietā kurināmā sadedzināšana mājsaimniecību sektorā [3]. Bieži mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem spiestas dzīvot rajonos ar sliktu vides kvalitāti, kas vēl vairāk kaitē viņu veselībai un tādējādi arī ienākumiem. Rīgā autotransporta izraisītais gaisa piesārņojums ir liels, salīdzinot ar pārējām reģiona pilsētām, un ievērojami augstāks nekā Ziemeļeiropā [4]


Turklāt lielākā daļa Eiropas pilsētu iedzīvotāju ik dienu ir pakļauti apkārtējam troksnim, kura līmenis ir virs 55 decibelu sliekšņa (šāds skaļums atbilst divu cilvēku sarunai),  tā pārsniegšana atzīta par nevēlamu [5]. Pretēji plaši izplatītam mītam, trokšņa piesārņojums rada ne tikai subjektīvu diskomfortu; tas var paaugstināt asinsspiedienu, provocējot infarktu vai insultu, kā arī var rosināt garīgus traucējumus, diabētu, aptaukošanās problēmas, vēzi un kopumā novest pie zemākas dzimstības. Trokšņa piesārņojums Eiropas pilsētās var izraisīt ap 12 tūkstošu priekšlaicīgu nāvju gadā [6]. Lielākais trokšņu avots Rīgā ir autotransports – tas pakļauj trokšņa piesārņojumam 526 tūkst. rīdzinieku (jeb 5 no 6 pilsētas iedzīvotājiem); tāpat, 38 tūkst. rīdzinieku pakļauti dzelzceļa troksnim un 13 tūkst. – rūpniecības radītam troksnim. 


Lai gan medicīnas žurnāli ar gaisa un trokšņa piesārņojumu saista desmitiem diagnožu, to negatīvā ietekme uz veselību ir pakāpeniska, tāpēc bieži tai nepievērš uzmanību. Zīmīgi, ka tieši tādos Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionos, kuros koncentrēts absolūtais vairākums vispiesārņotāko vietu Eiropā, atrodam vairākas pilsētas, kuras pašas sevi uzskata par pietiekami “zaļām”. Šo paradoksu varētu izskaidrot konkrētā reģiona ekonomikas attīstības fāze – ekonomiskās aktivitātes radīto piesārņojumu vairs neuztver kā kaitīgu, vai arī vides piesārņojums tiek uzskatīts par nesvarīgu [7], ja ar to sastopas pēc ilga perioda ar zemu ienākumu līmeni un augstu bezdarbu. Piemēram, Rīgā un Viļņā iedzīvotāju apmierinātība ar gaisa kvalitāti ir augstāka, nekā tai būtu jābūt, ņemot vērā faktisko PM 2.5 cieto daļiņu koncentrāciju gaisā [8]. Rīgā un Viļņā ir līdzīgs gaisa piesārņojums kā Parīzē, Briselē vai Romā, taču iedzīvotāju apmierinātība ar gaisa kvalitāti ir ievērojami augstāka (2. attēls). 


Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka faktiskā PM 2.5 cieto daļiņu koncentrācija gaisā uz galvošanu ir labāks gaisa kvalitātes rādītājs pilsētā nekā iedzīvotāju uztvertā gaisa kvalitāte. PM 2.5 nav vienīgais gaisa piesārņotājs, turklāt, gaisa piesārņojuma mērījumi mēdz svārstīties pat diennakts laikā - tos būtiski ietekmē konkrēto monitoringa staciju atrašanās vietas un laikapstākļi. 


2. attēls. Cieto daļiņu koncentrācija gaisā un iedzīvotāju apmierinātība ar gaisa kvalitāti Eiropas pilsētās (2019. gadā) 
 

Cieto daļiņu koncentrācija gaisā un iedzīvotāju apmierinātība ar gaisa kvalitāti Eiropas pilsētās (2019. gadā)
Avots: Eiropas Komisijas un IQ Air (World's most polluted cities) dati.


Piezīme. Oranžā līnija atspoguļo Pasaules Veselības organizācijas noteikto slieksni attiecībā uz PM 2.5 (cieto daļiņu ar diametru mazāku par 2.5 mikroniem) koncentrāciju gaisā – 10 µg/m³.  
Apmierinātība ar gaisa kvalitāti pilsētā: atbilžu bilance pārrēķināta 0-100 punktu skalā (“0” pilnīgi neapmierina;  “100” – pilnīgi apmierina). 

Vides kvalitāte Rīgā – viduvēja pēc Eiropas standartiem, neprogresējam 


Globālā salīdzinājumā vides kvalitāte Eiropā ir laba. Taču Eiropas pilsētu sacensībā vides kvalitāte Rīgā vērtējama kā viduvēja. Rīdzinieku apmierinātība ar vidi ir arī zemāks nekā Tallinas un Viļņas iedzīvotājiem. Rīdzinieki ir mazāk apmierināti tostarp ar gaisa kvalitāti, dzeramā ūdens kvalitāti, atkritumu izvešanu, kā arī ar vispārējo tīrību pilsētā (1. tabula). 
Ir pamats uzskatīt, ka pirms desmit gadiem vides kvalitāte Baltijas valstu galvaspilsētu vidū Rīgā bija vislabākā. Par to liecina fakts, ka rīdzinieki bija apmierinātāki visās trīs vides dimensijās, par kurām pieejami vēsturiski dati - gaisa kvalitāte, trokšņa līmenis un pilsētas teritorijas tīrība. Kopš tam Tallina un Viļņa ievērojami progresējusi, kamēr Rīgā vides uzlabojumi bijuši visai pieticīgi. Tā nu šobrīd Rīga atpaliek no Tallinas un Viļņas gandrīz visās vides kvalitātes dimensijās (3. attēls). Arī pēdējo gadu laikā būtisku vides kvalitātes uzlabojumu Rīgā nav bijis, 2022. gada sākumā uztvertajai vides kvalitātei pilsētā joprojām atpaliekot no Tallinas un Viļņas (4. attēls). 

1. tabula. Vides kvalitātes un piesārņojuma uztvere Rīgā, Tallinā un Viļņā  (indekss; skala 0-100) 

Vides kvalitātes un piesārņojuma uztvere Rīgā, Tallinā un Viļņā
Avots: Eiropas Komisijas un Numbeo dati; autora aprēķins. 

Piezīme. Atbilžu bilance uz katru jautājumu tika pārrēķināta 0-100 punktu skalā, kur 0 ir sliktākā iespējamā vērtība, bet 100 ir labākā iespējamā vērtība. Šūnas krāsa atspoguļo attiecīgās pilsētas vietu starp Baltijas valstu galvaspilsētām: zaļa: 1. vieta (vislabāk); dzeltens: 2. vieta; sarkans: 3. vieta (vissliktāk). Eiropas Komisijas aptauja (2019): respondentu skaits ir 700 katrā pilsētā. Numbeo aptauja (publicēta 2022. gada sākumā, ietver atbildes pēdējo 36 mēnešu laikā): respondentu skaits – 126 Rīgā, 103 Tallinā, 95 Viļņā. 

3. attēls. Vides kvalitātes pārmaiņas Rīgā, Tallinā un Viļņā (0 – 100 punkti) 

Vides kvalitātes pārmaiņas Rīgā, Tallinā un Viļņā
Avots: Eurostat dati.

         
Piezīme. Atbilžu bilance uz katru jautājumu tika pārrēķināta 0-100 punktu skalā, kur 0 – pilnīgi neapmierināts, bet 100 – pilnīgi apmierināts. 
 
4. attēls. Vides kvalitātes indekss (0 – 100 punktu skalā)*
 

Vides kvalitātes indekss
Avots: Numbeo dati; autora aprēķins. 

Piezīme. Vides kvalitātes indekss = (100 – Numbeo piesārņojuma indekss). Numbeo piesārņojuma indekss ir kopējais piesārņojuma novērtējums pilsētā. Vislielākais svars tiek piešķirts gaisa piesārņojumam, mazāks - ūdens piesārņojumam, vēl mazāks - citiem piesārņojuma veidiem (kā troksnis un nakts gaismas). 

Zīmīgi, ka rīdzinieku apmierinātība ar pilsētas teritorijas tīrību un atkritumu izvešanu pēdējo gadu laikā samazinās (5. attēls). SKDS aptaujas dati liecina, ka ar tīrību rīdzinieki šobrīd ir tikpat apmierināti kā pirms 20 gadiem. Savukārt apmierinātība ar atkritumu izvešanu šobrīd ir zemāka nekā jebkad agrāk, kopš regulāro aptauju sākuma 1997. gadā. 

5. attēls. Rīdzinieku apmierinātība ar pilsētas teritorijas tīrību un atkritumu izvešanu  (0-100 punktu skalā; 1997. – 2021. gadā) 

Rīdzinieku apmierinātība ar pilsētas teritorijas tīrību un atkritumu izvešanu
Avots: autora aprēķins, izmantojot SKDS aptaujas datus. 

     
Piezīme. Atbilžu bilance pārrēķināta 0-100 punktu skalā (“0” pilnīgi neapmierina; “100” – pilnīgi apmierina). Zilie punkti atspoguļo SKDS ceturkšņa aptaujas datus. Oranžā līnija atspoguļo ar Hodrika-Preskota filtru filtrētu tendenci (lambda =10) SKDS aptaujas datos. Dažos ceturkšņos (t.sk. Covid-19 ierobežojumu dēļ) aptauja nenotika – attiecīgie dati tika interpolēti. 

Jāpiebilst, ka aptaujas dati atspoguļo respondentu subjektīvo uztveri salīdzinājumā ar iedomātu ideālo stāvokli, bet par to dažādu pilsētu iedzīvotājiem mēdz būt atšķirīga izpratne. Piemēram, respondentu apmierinātība var samazināties, ja uzlabojums noteiktajā jomā notiek lēnāk par gaidīto. Vēl viens iegansts zemai apmierinātībai ir Covid-19 – pandēmija padara iedzīvotāju skatu kritiskāku uz itin visu. Tomēr rīdzinieku apmierinātība ar teritorijas tīrību un atkritumu apsaimniekošanu sāka pasliktināties vēl pirms pandēmijas, un pandēmijas laikā tā saruka vairāk nekā citu jomu vērtējums, kas var norādīt uz problēmām tieši šajās jomās.

Saskaņā ar jaunāko SKDS aptauju [9], viskritiskāk Rīgas teritorijas labiekārtošanu un tīrību vērtē Ziemeļu rajona iedzīvotāji, kā arī respondenti vidējā vecumā (35 – 63 gadi) un respondenti ar zemiem ienākumiem; savukārt visvairāk apmierināti ir jaunieši, pensionāri un Vidzemes priekšpilsētas iedzīvotāji. Zīmīgi, ka arī ar sadzīves atkritumu izvešanu visvairāk ir apmierināti tieši Vidzemes priekšpilsētas iedzīvotāji. Tādējādi vienā pilsētā dzīvojoši ļaudis vides kvalitāti var uztvert atšķirīgi.

Vides kvalitāte Rīgā ir sliktāka nekā vairumā citu Latvijas pilsētu

Salīdzinot ar citām Latvijas Republikas pilsētām, Rīgas iedzīvotājiem ir viszemākā  apmierinātība ar trokšņa līmeni un pilsētas teritorijas sakoptību, kā arī otra zemākā apmierinātība ar gaisa kvalitāti (6. attēls).

6. attēls. Vides kvalitātes uztvere Latvijas Republikas pilsētās (indekss; 0-100 punktu skala) 

Vides kvalitātes uztvere Latvijas Republikas pilsētās (indekss; 0-100 punktu skala)
Avots: autora aprēķins, izmantojot CSP 2017. gada aptaujas datus astoņās Latvijas Republikas pilsētās un Eiropas Komisijas 2019. gada aptaujas datus par Rīgu. 

Piezīme. Atbilžu bilance uz katru jautājumu tika pārrēķinātā 0-100 punktu skalā, kur 0 ir “pilnīgi nepiekrītu”, bet 100 – “pilnīgi piekrītu”. 
Neapšaubāmi, mazās pilsētas var vieglāk sasniegt labākus vides kvalitātes rādītājus (pie pārējiem nemainīgiem apstākļiem). Piemēram, augstāka apmierinātība ar gaisa kvalitāti un trokšņa līmeni Latvijas Republikas pilsētu vidū vērojama Jūrmalā. Taču diez vai Jūrmalai izdotos sasniegt šādu vērtējumu, ja tajā patstāvīgi dzīvotu un strādātu tikpat daudz iedzīvotāju kā Rīgā.

Tomēr acīmredzami, ka Rīgai vides kvalitātes uzlabojumā vēl ir daudz darāmā. Lai to saprastu, pietiek salīdzināt rīdzinieku apmierinātību dažādās vides kvalitātes jomās vai faktisko PM 2.5 cieto daļiņu koncentrāciju pilsētas gaisā ar attiecīgiem rādītājiem Tallinā, Viļņā vai Ziemeļeiropā. Vides kvalitātes uzlabojums padarītu Rīgas iedzīvotājus veselīgākus, laimīgākus un bagātākus. Turklāt, mazinot priekšlaicīgu mirstību un cilvēku aizbraukšanu, mēs veicinātu Rīgas iedzīvotāju skaita stabilizāciju.

Turpinājums sekos.

[1] Khomenko, Sasha; Cirach, Marta; Pereira-Barboza, Evelise; Mueller, Natalie; Barrera-Gómez, Jose; Rojas-Rueda, David; Hoogh, Kees de; Hoek, Gerard; Nieuwenhuijsen, Mark (2021). Premature mortality due to air pollution in European cities: a health impact assessment. The Lancet Planetary Health, Volume 5, Issue 3, e121 - e134. Doi: 10.1016/S2542-5196(20)30272-2.

[2] Branis Martin, Linhartova Martina (2012). Association between unemployment, income, education level, population size and air pollution in Czech cities: evidence for environmental inequality? A pilot national scale analysis. Health & Place, Volume 18(5), pages 1110-1114. Doi: 10.1016/j.healthplace.2012.04.011.

[3] Karpinska Lilia, Śmiech Sławomir (2020). Invisible energy poverty? Analysing housing costs in Central and Eastern Europe. Energy Research & Social Science, Volume 70, 101670. Doi: 10.1016/j.erss.2020.101670.

[4] Jorgenson Andrew K., Thombs Ryan P., Clark Brett, Givens Jennifer E., Hill Terrence D., Huang Xiaorui, Kelly Orla M., Fitzgerald Jared B. (2021). Inequality amplifies the negative association between life expectancy and air pollution: a cross-national longitudinal study. Science of the Total Environment, Volume 758, 143705. Doi: 10.1016/j.scitotenv.2020.143705.

[5] Lawrence Roderick J. (2013). Urban health challenges in Europe. Journal of urban health: bulletin of the New York Academy of Medicine, Volume 90, pages 23-36. Doi: 10.1007/s11524-012-9761-z.

[6] Veber Triin, Tamm Tanel, Ründva Marko, Kriit Hedi Katre, Pyko Anderi, Orru Hans (2022). Health impact assessment of transportation noise in two Estonian cities. Environmental Research, Volume 204, Part C, 112319. Doi: 10.1016/j.envres.2021.112319

[7] Chiarini, Bruno; D'Agostino, Antonella; Marzano, Elisabetta; Regoli, Andrea (2021). Air quality in urban areas: Comparing objective and subjective indicators in European countries. Ecological Indicators, Volume 121. Doi: 10.1016/j.ecolind.2020.107144.

[8] Tiek uzskatīts, ka no visiem novērojamiem gaisa piesārņotājiem tieši PM2.5 visvairāk ietekmē veselību. Tā mazā izmēra dēļ PM2.5 var palikt gaisā ilgu laiku, un pēc ieelpošanas nonākt asinsritē.

[9] SKDS, 2021.gada novembris-decembris. Rīgas Domes darbības vērtējums: Rīgas iedzīvotāju aptauja. Pieejams: https://www.riga.lv/lv/media/21076/download

APA: Krasnopjorovs, O. (2022, 16. aug.). Cik "zaļa" ir Rīga?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5533
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Cik "zaļa" ir Rīga?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 16.08.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5533>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up