23.08.2017.

Ekonomikas skolotājiem – par darba tirgus aktualitātēm

Foto: Latvijas Banka
Šī jau ceturtā reize, kad īsi pirms mācību gada sākuma mēs Latvijas Bankā rīkojam semināru ekonomikas skolotājiem.

Šoreiz vairāk nekā 100 skolotājiem no visas Latvijas stāstīju par darba tirgus aktualitātēm. Savā vēstījumā centos atbildēt uz lielāko daļu no iepriekš iesūtītājiem 78 jautājumiem, par kuriem skolotājiem bija īpaša interese. Skolotāju jautājumus varēja iedalīt četros blokos – slēptais bezdarbs, minimālā alga, darba tirgus prognozes un pieprasītākās profesijas.

Bezdarbs Latvijā samazinās – ne tikai reģistrētais, bet arī faktiskais oficiālais un slēptais. Pašlaik oficiālais bezdarbs ir līdzīgs kā pirms 15 gadiem (zem 10%), savukārt slēptais bezdarbs [1] ir daudz mazāks (pašlaik – 16%; bija – ap 30%).

Tautsaimniecības cikliskā stāvokļa vērtējums ir tāds, ka mēs esam tuvu makroekonomiskajam līdzsvaram. Pamazām pat parādās pirmās pārkaršanas pazīmes – aug uzņēmēju sūdzības par darbaspēka trūkumu, algas pieaug straujāk par darba ražīgumu, palielinās pamatinflācija, pēdējo mēnešu laikā strauji pieaug arī vakanču skaits (sk. šeit). Tāpēc joprojām būtiskais bezdarba līmenis dažos reģionos un iedzīvotāju grupās liecina tieši par strukturālām problēmām (bezdarbnieku prasmes neatbilst darba tirgus prasībām), un to nevar novērst ar vienkāršu pieprasījuma stimulēšanu.

Jauniešu bezdarbs, manuprāt, ir mīts, un bažas par "zaudēto paaudzi" ir stipri pārspīlētas. Vairākums jauniešu nav ekonomiski aktīvi (tie mācās), tāpēc procentos no ekonomiski aktīvajiem jauniešiem aprēķinātais bezdarba rādītājs maz ko pasaka par bezdarba izplatību jauniešu vidū. Patiesībā bezdarba izplatība jauniešu vidū (% no visiem jauniešiem) pat ir zemāka nekā citās vecumgrupās.

Visdrošākā apdrošināšana pret bezdarbu ir izglītība. Bezdarbs augstāko izglītību ieguvušo vidū ir zem 5%, kamēr starp pamatizglītību ieguvušiem tas pārsniedz 20%. Profesionālās un arodizglītības ieguvējiem darba tirgū iet pat labāk nekā vispārējās izglītības ieguvējiem (bezdarbs attiecīgi 9% un 14%).

Nav noslēpums, ka augstākās izglītības ieguvēji saņem arī augstākas algas (vidēji par 50% vairāk nekā pamatizglītību ieguvušie, kontrolējot visus citus algas ietekmējošus faktorus). Sociālo zinātņu programmu absolventi saņem līdzīgi lielas algas kā eksakto un inženierzinātņu programmu absolventi, kas apgāž mītu par ekonomistu un juristu pārprodukciju.

Labi speciālisti būs pieprasīti vienmēr un teju visās profesijās, tāpēc jauniešiem ir jārealizē savi talanti un jāīsteno savi sapņi, nevis jāskatās uz ilgtermiņa darba tirgus prognozēm nozaru un profesiju griezumā, kas mēdz būt neprecīzas un mainīties laika gaitā.

Minimālā alga Latvijā ir nevis zema kā ierasts domāt, bet samērā augsta - attiecībā pret vidējo algu. Latgalē minimālā alga pārsniedz 60% no vidējās un visdrīzāk būtiski kropļo darba tirgu, mazinot nodarbinātību un audzējot ēnu ekonomiku. Būtisks minimālās algas kāpums 2014. un 2015. gadā (kopā par 26%) ir viens no iemesliem, kāpēc Latgale ir vienīgais reģions, kurš pēdējos gados piedzīvoja bezdarba kāpumu (nevis kritumu kā citos reģionos). Arī Latvijas Bankas veiktās uzņēmēju aptaujas rezultāti liecina, ka būtiska uzņēmumu daļa reaģē uz minimālās algas celšanu negatīvi - atlaižot darbiniekus, ierobežojot jaunu darbinieku pieņemšanu darbā un palielinot produktu cenas.

Pirms un pēc semināra uzdevu ekonomikas skolotājiem divus jautājumus: par jauniešu izredzēm atrast labu darbu, kā arī par vēlamo minimālās algas dinamiku. Lai gan šeit, protams, nevar būt viena pareizā atbilde, sabiedriskā doma kļuva tuvāka manam redzējumam un šī pārmaiņa bija pat lielāka, nekā es paredzēju. Piemēram, skolotāju skaits, kas uzskata ka jauniešiem ar augstāko izglītību ir samērā viegli atrast labu darbu Latvijā, prezentācijas laikā ir trīskāršojies (1. attēls).

Līdzīgi pirms prezentācijas vairākums skolotāju atbalstīja minimālās algas celšanu straujāk par valdības iecerētiem 380 => 430 eiro; savukārt pēc prezentācijas vairākums skolotāju atbalstīja minimālās algas celšanu saskaņā ar valdības plāniem vai vēl lēnāku ( 2. attēls).

 

1. attēls. Ekonomikas skolotāju atbildes uz jautājumu "Cik grūti šodien jauniešiem ar augstāko izglītību atrast darbu Latvijā?"

Ekonomikas skolotāju atbildes uz jautājumu "Cik grūti šodien jauniešiem ar augstāko izglītību atrast darbu Latvijā?"
Avots: autora aprēķins

 

2. attēls. Ekonomikas skolotāju atbildes uz jautājumu "Kādu minimālās mēneša algas apmēru no 2018. gada janvāra Jūs atbalstītu?"

Ekonomikas skolotāju atbildes uz jautājumu "Kādu minimālās mēneša algas apmēru no 2018. gada janvāra Jūs atbalstītu?"
Avots: autora aprēķins


Atliek tikai cerēt, ka Latvijas Bankas semināra materiāli skolotājiem noderēs studiju procesā. Iespējams pat, ka kādam skolēnam šis skatījums uz tautsaimniecību ārpus ierastiem rāmjiem liksies tik aizraujošs, ka viņš ekonomiku izvēlēsies par savu profesiju. Līdzīgi kā pirms padsmit gadiem šādu izvēli izdarīju es – ekonomika bija mans mīļākais priekšmets vidusskolā un daļēji tāpēc, ka mācību grāmatas valoda un informācijas izklāsts (autors – profesors Grigorijs Oļevskis, kuru pēc vairākiem gadiem arī satiku klātienē) bija ārpus rāmja un mudināja domāt.

 

[1] Iekļaujot ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus, kas:
a) zaudējuši cerības atrast darbu,
b) gatavi uzsākt darbu, bet to nemeklē,
c) meklē darbu, bet nav gatavi to uzsākt divu nedēļu laikā; kā arī nepilna laika nodarbinātie, kas vēlas strādāt pilnu laiku, bet nevar atrast pilna laika darbu.

Datu avots ir Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojums. 

APA: Krasnopjorovs, O. (2018, 19. feb.). Ekonomikas skolotājiem – par darba tirgus aktualitātēm . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/3874
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Ekonomikas skolotājiem – par darba tirgus aktualitātēm " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.02.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/3874>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up