29.01.2024.

2023. gada nogalē mažorīgs svētku akords ekonomiskajā izaugsmē

Pozitīva ekonomiskā izaugsme 2023. gada noslēdzošajā ceturksnī nebija gluži Ziemassvētku brīnums: iedzīvotāju pirktspēja uzlabojās, un bija nojaušama arī investīciju aktivitāte infrastruktūras izbūvē.

Tikmēr ārējā vidē – ja ne pavisam kakofonija, tad vairāki minora akordi arvien dzirdami, un tie mijas ar jauniem. “Austrumu frontēs” nekāds “miers virs zemes” diemžēl nav sagaidīts. Tā vietā ģeopolitisko norišu virpulim, kurā jau rudenī ievijās Tuvie Austrumi, pievienojas kuģošanas apgrūtinājumi Sarkanajā jūrā, kas nelabvēlīgi ietekmē ārējo tirdzniecību un piegādes ķēdes.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023. gada 4. ceturksnī palielinājās par 0.4 % salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (sezonāli un kalendāri koriģēti dati), lasāms Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrajā novērtējumā. Savukārt tuvākajos ceturkšņos Latvijā un vairākās tirdzniecības partnervalstīs ekonomiskā izaugsme vēl varētu būt paknapa. Inflācijas mazināšanas nolūkā paaugstināto procentu likmju ietekme vēl piezemē pieprasījumu. Daļa iedzīvotāju pievilcīgāka ienesīguma periodā ieguldījuši brīvos līdzekļus, un šie līdzekļi atkarībā no ieguldījumu ilguma tuvākajā laikā var nebūt pieejami patēriņam. Tomēr patēriņu veicinošā virzienā darbojas vidējo ienākumu pieaugums (t.sk. minimālās algas kāpums un būtisks atalgojuma paaugstinājums vairākās sabiedriskā sektora jomās).

Jau oktobrī un novembrī pirktspējas uzlabošanās atbalsojās mazumtirdzniecības kāpumā, un no karšu maksājumu datiem bija jaušams, ka tendence varētu turpināties arī decembrī. CSP decembra mazumtirdzniecības datos redzam visai nelielu mazumtirdzniecības reālā apgrozījuma pieaugumu (0.1 % mēneša laikā pēc sezonāli koriģētiem datiem), un svētku mēnesī iedzīvotāji īpaši palielinājuši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu iegādi. Novembrī mažora toņkārta ieskanējās arī apstrādes rūpniecībā. Pērn gadā kopumā tai gan bija jāsastopas ar nīkuļojošu pieprasījumu ārējos tirgos, taču pakāpeniska ārējā pieprasījuma nostiprināšanās gaidāma šā gada laikā. Īstermiņa dati ļauj noprast, ka 4. ceturksnī pozitīva izaugsme bijusi enerģētikā, turklāt stindzinošā janvāra pirmā puse būs piesviedusi kādu pagalīti enerģijas nozares aktivitātei arī šā gada sākumā.

Ar Eiropas Savienības fondu investīcijām saistītajās jomās, piemēram, infrastruktūras izbūvē, IT pakalpojumos aktivitāte šogad varētu būt spēcīgāka nekā citās nozarēs. Tomēr vidēja termiņa investīcijas infrastruktūrā (te domājot Rail Baltica izbūvi) vēl arvien ietin visai blīvs nenoteiktības mākonis. Transporta nozari nelabvēlīgi ietekmējošo faktoru pulciņš pēdējos gados bijis kupls, tomēr, pakāpeniski atdzīvojoties ārējam pieprasījumam, arī transporta nozares izaugsmei veidosies labvēlīgāki apstākļi.

Pandēmijas un enerģijas cenu krīzes periodā piedzīvotās grūtības (ierobežojumi, izmaksas, sankcijas, piegādes ķēžu traucējumi) vairākās nozarēs mazinājušās vai zaudējušas aktualitāti, tomēr nevarētu teikt ne to, ka vairāk cietušo nozaru izaugsmei labvēlīgi apstākļi gaidāmi tūlīt, ne arī to, ka tautsaimniecības struktūrai jāatgriežas pie kāda agrāka parauga. Neierasti, bet kontrastaini un izteiksmīgi laikapstākļi Latvijā un ārpus padara dzīvi grūtāk prognozējamu daudzām nozarēm. Lai gan arī grūtībās var saskatīt iespējas un jaunas darbības nišas (piem., aizsardzības pret dabas katastrofām risinājumi), diez vai mēs vēlamies, lai Latvijas ekonomiskā attīstība arvien vairāk iemieso cīņu ar vējdzirnavām, nevis sabiedrības labbūtības pieaugumu.

Precīzāk 4. ceturkšņa ekonomisko attīstību būs iespējams vērtēt februāra beigās, līdz ar izvērsto IKP datu publicēšanu.

APA: Paula, D. (2024, 04. mar.). 2023. gada nogalē mažorīgs svētku akords ekonomiskajā izaugsmē. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6239
MLA: Paula, Daina. "2023. gada nogalē mažorīgs svētku akords ekonomiskajā izaugsmē" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 04.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6239>.

Līdzīgi raksti

Up