06.03.2023.

Ar kādu bilanci finišēja 2022.?

Ilustratīvs attēls osta, kravu pārkraušana
Foto: Shutterstock

Ekonomikas sabremzēšanos 2022. gada 4. ceturksnī uzrāda arī maksājumu bilances dati, krītoties ārējam pieprasījumam un izejmateriālu cenām, samazinājies gan eksports, gan imports, tomēr uz minerālproduktu rēķina imports tāpat saglabājis lielu vērtību, veidojot nelabvēlīgu tirdzniecības bilanci.

Preču eksports sarucis ārējā pieprasījuma un globālo cenu ietekmē

Kopējais eksports pret 3. ceturksni samazinājies, sabremzējoties arī gada pieauguma tempiem (pretēji importam, kur gada tempi nemainīgi augsti). Visaugstākais eksporta vērtības ceturkšņa pieauguma temps bijis dzērieniem, lielu lomu spēlējot augošajām cenām. Tāpat turpinājusi pieaugt elektroierīču eksporta vērtība. Starp eksporta lielākajām preču grupām koksne un minerālprodukti ir uzrādījuši kritumu lielā mērā cenu samazināšanās dēļ. Minerālproduktu tirdzniecībā dominē reeksports, un, lai gan cenu ietekmē vērtība samazinājusies gan eksportā, gan importā, apjomi joprojām saglabājušies augsti. To galvenokārt ietekmē sankcijas dažādu naftas produktu importam no Krievijas, kas stājās spēkā februārī, tirgotājiem cenšoties pagūt ievest šos produktus pirms februāra.

Preču importā joprojām jūtama minerālproduktu cenu ietekme

Lai arī 4. ceturkšņa importa vērtība ir mazāka par 3. ceturksnī uzrādīto, gada pieauguma tempi kļuvuši pat vēl augstāki. Vislielākais pieaugums fiksēts dzērienu un satiksmes līdzekļu importā, vislielākajam efektam nākot no lidmašīnu iegādes. Dzērienu tirdzniecībā liela ietekme reeksportam, tāpat būtiski aug eksporta vērtība uz Krieviju, palielinoties gan vietējo ražojumu eksportam, gan reeksportam. Tikmēr pārējām precēm importa vērtība ir nedaudz kritusies. Minerālproduktu importa vērtība, kā jau aprakstīts iepriekš, 4. ceturksnī ievērojami kritusies galvenokārt cenu dēļ, apjomiem joprojām saglabājoties gana augstiem. Minerālprodukti tāpat veido aptuveni piekto daļu no kopējās importa vērtības, šim īpatsvaram esot vairāk uz pusi lielākam nekā vidēji ilgtermiņā.

Pakalpojumu tirdzniecībā vērojama transporta attīstība

Gan pakalpojumu imports, gan eksports palicis aptuveni nemainīgā līmenī, salīdzinot ar 3. ceturksni, bet esot krietni virs iepriekšējo gadu līmeņa. Par spīti sezonālam kritumam, braucienu vērtība ir krietni virs 2019. gada 4. ceturkšņa līmeņa, iezīmējot tūrisma attīstību pēc pandēmijas un cenu pieaugumu. Pakalpojumu eksportā spēcīgs sniegums gaisa un autotransporta nozarēs, tām nu jau krietni pārsniedzot pirmspandēmijas līmeņus, tāpat spēja izaugsme turpinās telesakaru, informācijas un citu saimnieciskās darbības pakalpojumu nozarēs, kur gan aug arī importa vērtības. Kopējā bilancē no šiem pakalpojumiem lielāko labumu dod transports un telesakaru un informācijas pakalpojumi, kamēr citu saimnieciskās darbības pakalpojumu bilance ir ar pavisam nelielu pārpalikumu.

ES lauksaimniecības fondu ieplūdes neizvelk tekošo kontu no deficīta

Preču eksportam un importam vienmērīgi krītoties, preču tirdzniecības bilance saglabājusies gandrīz tāda pati, kāda tā bija 3. ceturksnī – deficīts sasniedza 11% no IKP. Nedaudz pasliktinājās pakalpojumu bilance, pārpalikumam noslīdot līdz 5.4% no IKP. Tikmēr, kā jau ierasts gada beigās, ieplūstot ar lauksaimniecību saistītiem ES fondu maksājumiem, sākotnējo ienākumu bilance ir pozitīva, sasniedzot 0.8% no IKP. Tas 4. ceturksnī noteica mazāku tekošā konta deficītu nekā visos iepriekšējos gada ceturkšņos, tomēr (pirmo reizi kopš 2013. gada, 10 gadu laikā) tekošā konta bilanci tas līdz galam no deficīta neizvelk – tekošā konta deficīts bija  3.2% no IKP.
2022. gadā kopumā, salīdzinot ar 2021. gadu, tekošā konta deficītu 6.4% no IKP (2021. gadā -4.2%) visvairāk ietekmējusi preču tirdzniecības bilances pasliktināšanās (no -8.3% 2021. gadā uz -11.5% no IKP), ko līdz galam nespēj kompensēt arī pakalpojumu bilances uzlabošanās (attiecīgi 4.8% un 5.6% no IKP).

 

Investīciju aktivitāte gada beigās nedaudz sabremzējusies

Ārvalstu tiešo investīciju ieplūde 4. ceturksnī bija 1.7% no IKP, nedaudz sabremzējoties pēc augstākiem rādītājiem iepriekšējos ceturkšņos. Par spīti tam, 2022. gadā kopumā tiešo investīciju ieplūdes sniegums bijis labs, sasniedzot 3.7% no IKP, esot virs ilgtermiņa vidējā līmeņa.

Sadalījumā pa sektoriem visvairāk investēts profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos, tiem seko investīcijas finanšu un apdrošināšanas darbībās un informācijas un komunikācijas pakalpojumos, šiem trim sektoriem veidojot lielāko daļu no ieplūdēm 4. ceturksnī.

APA: Mirošņikovs, M. (2024, 15. jul.). Ar kādu bilanci finišēja 2022.?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5864
MLA: Mirošņikovs, Matīss. "Ar kādu bilanci finišēja 2022.?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 15.07.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5864>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up