Tekošā konta deficīts 2. ceturksnī – 4.5 % no IKP

Pēc pārliecinošā gada sākuma – kritums preču eksportā

Galveno eksporta samazinājumu 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni noteica minerālā kurināmā eksporta kritums. Šī preču grupa veidoja apmēram pusi no kopējām eksporta izmaiņām. Papildus tradicionālajam sezonalitātes faktoram eksporta kritumu sekmēja arī pieprasījuma mazināšanās pēc elektroenerģijas mūsu galvenajā importētājvalstī – Lietuvā. Jāpiemin, ka jau kopš 2021. gada Lietuvā vērojams noturīgs elektroenerģijas patēriņa kritums un pakāpeniska pāreja uz vēja un saules enerģijas ražošanu.

Pēc ļoti labiem gada sākuma rezultātiem 2. ceturksnī apsīka mehānisko iekārtu eksports. No Latvijai svarīgākajām preču grupām eksporta struktūrā vēl asāks kritums vērojams koksnes produktu eksportā, it īpaši uz Zviedriju, ASV un Dāniju – pēdējā gadījumā eksporta apjoms saruka gandrīz uz pusi. Iespējams, šādu dinamiku noteica gan eiro vērtības pieaugums attiecībā pret ASV dolāru, gan ārējās politikas neskaidrības, tostarp pieaugošā spriedze ASV tirdzniecības attiecībās ar partneriem, gan arī kopējā vājā ekonomikas izaugsme. Dānijas gadījumā eksporta samazinājums gan nav saistīts ar valūtu kursa ietekmi – eksporta samazinājums no Latvijas uz Dāniju, visticamāk, saistīts ar Dānijas pašmāju koksnes un blakusnozaru uzņēmumu uzplaukumu, kas pēdējos divos gados sasniedzis augstāko līmeni. To veicināja pieaugošais iekšējais pieprasījums saistībā ar pāreju uz zaļo ekonomiku.

Tomēr eksporta aina nebija viennozīmīga. Transporta līdzekļu eksportā reģistrēts pieaugums, īpaši uz Lietuvu, kur to lielā mērā veicināja reeksports, kā arī uz Ukrainu, kur piegādes apjomi palielinājās gandrīz sešas reizes. Neliels kāpums vērojams arī pārtikas un ķīmisko produktu eksportā, kas apliecina šīs nozares noturību.

Importa pusē dominēja mehānisko ierīču, kā arī transporta līdzekļu importa pieaugums, kas nodrošināja nelielu – nepilna procenta apmērā – kopējo kāpumu.

Gada salīdzinājumā (pret 2024. gada 2. ceturksni) gan eksports, gan imports pieauga, taču imports audzis straujāk, palielinot tirdzniecības bilances deficītu. Importa pieaugumu galvenokārt noteica transporta līdzekļu, kā arī elektro un mehānisko ierīču iegādes no mūsu tradicionālajām piegādes valstīm – Vācijas un Lietuvas.

Pakalpojumu eksports un imports sasniedz jaunus rekordus

Pakalpojumu eksportā novērojama izaugsme, lielākoties pateicoties braucienu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu pieaugumam. Tūristu skaita palielinājums, iespējams, saistāms ar labvēlīgajiem laikapstākļiem – karstais laiks izpalika vasarā, bet pavasarī bija rekordaugstas gaisa temperatūras. IKT pakalpojumu sektors joprojām strauji aug, līdz ar to arī IKT pakalpojumu eksports. Eksporta kritumu piedzīvojuši gaisa transporta pakalpojumi, kas ir SIA "SmartLynx" biznesa modeļa pārstrukturizācijas un flotes samazināšanas dēļ – šis uzņēmums 2024. gada maijā pārtrauca čarterlidojumus no Baltijas valstīm un šajā gadā samazina floti par 30 %. Izaugsmi turpina profesionālie, vadībzinību un citi saimnieciskie pakalpojumi, gan eksportā, gan importā.

Pakalpojumu importā pieaugums vērojams arī būvniecības pakalpojumiem. Tas saistāms ar būvniecības aktivitātes palielināšanos, jo īpaši inženierbūvniecības jomā. IKT pakalpojumi turpina uzņemto strauji augošo trajektoriju, līdzīgi kā IKT pakalpojumu eksports. Pieaugums vērojams arī finanšu pakalpojumiem. 

Ārvalstu tiešās investīcijas – pieticīgas

2. ceturksnī ārvalstu tiešās investīcijas uzrāda pieticīgu 23 milj. eiro jeb 0.2 % no IKP ieplūdi, pārliecinoši lielākā daļa investīciju veikta profesionālajos pakalpojumos. Lielākie investori valstu griezumā ir no Luksemburgas un Zviedrijas. Iepretim tam pirmajā ceturksnī bija vērojamas dividenžu izmaksas.