No drudža līdz hipotermijai: par ko neklusē ekonomisti, kad iejūtas ārsta lomā?

Iekšzemes kopprodukta (IKP) dati 2. ceturksnī uzrāda pieticīgu (par 0.4 %) tautsaimniecības izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Tas katrā ziņā izklausās pēc "ekonomikas izrāviena" salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturkšņu nulle-komats-nullēm un nulle-komats-viens, tomēr sajūsmu arī neizraisa. Tiesa, dažādi dati, tostarp kopējo nodokļu ieņēmumu apmērs, mudina domāt, ka ekonomikas izaugsmes temps pērn un šogad varētu būt nenovērtēts un, iespējams, statistiķi to  labos.

Tomēr atgriezīsimies pie publicētajiem datiem un paskatīsimies, kā izskatās komponentes. Kā jau nereti, vidējā temperatūra slimnīcā uzrāda mērenību, bet IKP izlietojuma sastāvdaļas katra atsevišķi demonstrē ļoti atšķirīgu slimības gaitu:

• privātais patēriņš jau krietnu laiku ir apātiskā stāvoklī. Neraugoties uz pieaugušiem iedzīvotāju ienākumiem, reālie izdevumi nepalielinās un kuplina uzkrājumus. Jāatzīst gan, ka, iespējams, pacients nedaudz simulē – maksājumu karšu dati, tirdzniecības un noskaņojuma pārmaiņas vedina domāt, ka patēriņš aug straujāk, nekā uzrāda IKP dati;
• eksports – pacients pēdējos gadus uzturējies hipotermijas jeb ķermeņa atdzišanas apstākļos vāja ārējā pieprasījuma dēļ, kas ietekmēja arī tā attīstību. Tomēr ārējās vides faktori pakāpeniski sāk uzlaboties, arī ASV prezidenta Donalda Trampa provocētā tarifu jezga iegūst skaidrākas aprises, mazinot nenoteiktību. Tāpēc pastāv cerība, ka pacientu jau drīzumā varēs pārvest no reanimācijas nodaļas uz rehabilitācijas nodaļu, kur būs jāfokusējas uz konkurētspējas problēmu ārstēšanu;
• valdības patēriņš jau hroniski sirgst ar mēra sajūtas trūkumu, tam raksturīga pārmērīga grandiozitāte. Tas ir ārstējami, tomēr nebūt ne vienkārši, jo ieradumiem liels spēks. Tātad bez strukturālām reformām būs grūti iztikt, bet arī valdības izdevumu samazināšana ir solis pareizajā virzienā, taču līdzšinējie centieni tikai daļēji atspoguļo izdevumu efektivizāciju;
• investīcijas – šai pacientei mēdz būt mainīgs garastāvoklis un dažkārt novērojama pārlieka aizraušanās ar stimulējošiem enerģijas dzērieniem. Par šo pacientu šoreiz parunāsim nedaudz plašāk.

Šis gads aizsākās ar ņipru investīciju kāpumu (2. attēls), kam lielu devumu sniedza valdības investīcijas – Eiropas Savienības fondu finansētie projekti, "Rail Baltica" posmi u.c. kapitāliegudījumi. Būvniecības aktivitāte jau iepriekš liecināja, ka investīcijas varētu saglabāties augstā līmenī arī 2. ceturksnī – ēku būvniecība un specializētie darbi nedaudz pārsniedz 1. ceturkšņa veikumu, bet inženierbūvniecībā (ceļu un dzelzceļu, kā arī pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā) ir gandrīz sasniegts visu laiku apjoma rekords, kas tika reģistrēts "trekno gadu" pilnbriedā 2008. gada 2. ceturksnī.

Savukārt ēku būvniecības aktivitāte kā dusošā skaistule pa brīdim mēģina vārgi galvu pacelt, bet arvien ieslīgt komatozā stāvoklī. Attiecīgi kopumā būvniecībai līdz rekordiem ir tālu, tomēr, ņemot vērā apjomīgos valdības investīciju plānus, atgriešanās pie pārkaršanas būvniecības nozarē nav neiespējama. Šobrīd gan riski izskatās samērīgi, bet noteikti nepieciešama regulāra ārstu uzraudzība. Tāpat kā pārējiem vājiniekiem.