15.12.2023.

Finanšu tirgus reakcija uz 2023. gada 14. decembra ECB Padomes lēmumiem

Ilustratīvs attēls ecb padome
Foto: Felix Schmitt

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome 14. decembra sanāksmē lēma galvenās procentu likmes saglabāt nemainīgas. Lai arī inflācija pēdējos mēnešos samazinājusies, ECB paredz, ka tuvākajā nākotnē tā atkal īslaicīgi pieaugs. ECB Padome arī nolēma turpināt Eirosistēmas bilances normalizēšanu.

ECB Padome nemainīja trīs galvenās procentu likmes. Attiecīgi noguldījumu iespēja uz nakti, galvenā refinansēšanas procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme saglabājas 4.00 %, 4.50 % un 4.75 % līmenī.

Lai arī inflācija pēdējos mēnešos samazinājusies, ECB paredz, ka tuvākajā nākotnē tā atkal īslaicīgi pieaugs. Saskaņā ar jaunākajām Eirosistēmas speciālistu aplēsēm, gaidāms, ka inflācija eirozonā nākamajā gadā pakāpeniski pazemināsies un pēc tam 2025. gadā tuvosies Padomes noteiktajam 2 % mērķim. Eirosistēmas speciālisti paredz, ka kopējā inflācija 2023. gadā būs vidēji 5.4 %, 2024. gadā – 2.7 %, 2025. gadā – 2.1 % un 2026. gadā – 1.9 %. Salīdzinājumā ar septembra prognozēm 2023. gadā un 2024. gadā veikta lejupvērsta korekcija.

ECB Padome apstiprināja savu apņēmību nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos tās noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī, nosakot monetārās politikas procentu likmes pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams.

Tāpat ECB Padome uzsvēra, ka arī turpmāk izmantos uz datiem balstītu pieeju, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu. Detalizētāk raugoties, tās lēmumi par procentu likmēm arī turpmāk būs atkarīgi no:

  1.  inflācijas perspektīvas novērtējuma, kas iekļauj tautsaimniecības un finanšu datus;
  2. pamatinflācijas dinamikas;
  3. monetārās politikas transmisijas spēka.

ECB Padome nolēma turpināt Eirosistēmas bilances normalizēšanu, paredzot 2024. gada 2. pusgadā samazināt pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros iegādāto portfeli vidēji par 7.5 mljrd. eiro mēnesī, bet atkārtoto ieguldīšanu PĀAIP portfelī pārtraukt 2024. gada beigās.

ECB Padome uzsvēra, ka tā ir gatava nepieciešamības gadījumā atbilstoši pielāgot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas spēju vidējā termiņā stabilizēties tās 2 % mērķa līmenī. 
 
ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē norādīja, ka turpinās iepriekš veiktās procentu likmju paaugstināšanas spēcīga transmisija uz tautsaimniecību. 
Stingrāki finansēšanas nosacījumi vājinājuši pieprasījumu, kas palīdz samazināt inflāciju. Eirosistēmas speciālisti sagaida, ka tuvākajā laikā saglabāsies gausa tautsaimniecības izaugsme. Īpaši nelabvēlīga perspektīva ir būvniecībā un apstrādes rūpniecībā – divos sektoros, kurus visvairāk ietekmē augstākas procentu likmes. Paredzams, ka arī pakalpojumu nozarē aktivitāte kļūs vājāka. Tikmēr noturīgais darba tirgus turpina atbalstīt tautsaimniecību. Gaidāms, ka turpmākajā periodā tautsaimniecība atveseļosies līdz ar reālo ienākumu kāpumu – iedzīvotājiem sajūtot inflācijas krituma un darba samaksas pieauguma labvēlīgo ietekmi – un ārējā pieprasījuma uzlabošanos.

ECB jaunākās tautsaimniecības izaugsmes prognozes tika nedaudz samazinātas tuvākajiem gadiem, bet tika saglabātas nemainīgas 2025. gadam. Tagad Eirosistēmas speciālisti paredz 0.6 % izaugsmi 2023. gadā, 0.8 % izaugsmi 2024. gadā un 1.5 % izaugsmi 2025. un 2026. gadā.

Tāpat ECB norāda, ka, enerģijas krīzei atkāpjoties, valdībām bez kavēšanās un saskaņoti jāierobežo attiecīgie atbalsta pasākumi. Ir ārkārtīgi svarīgi izvairīties no inflācijas spiediena pastiprināšanās vidējā termiņā, tādējādi radot nepieciešamību pēc vēl spēcīgākas monetārās politikas reakcijas.
 
Attiecībā uz riskiem tiek norādīts, ka ekonomiskās izaugsmes riski joprojām nosliecas uz negatīvo pusi. Izaugsmes temps varētu būt lēnāks, ja monetārās politikas ietekme izrādīsies spēcīgāka, nekā gaidīts. Tāpat pastāv negatīvi riski no lēnākas pasaules tautsaimniecības izaugsmes, kā arī no ģeopolitiskās situācijas Ukrainā un Tuvajos Austrumos. Ģeopolitiskā spriedze arī rada augšupvērstus riskus inflācijai. Papildus tam kā augšupvērsti riski inflācijai tiek minēti ekstrēmi laikapstākļi, inflācijas gaidu paaugstināšanās vai spēcīgāks, nekā gaidīts, darba samaksas vai peļņas maržu kāpums. Inflācijas lejupvērstie riski ietver spēcīgāku monetārās politikas transmisiju vai ekonomiskās vides pasliktināšanos ārpus eirozonas.
 
Ar pilnu ECB Padomes lēmumu var iepazīties šeit, savukārt preses konferencē teikto – šeit

2023. gada noslēdzošais ECB Padomes lēmums par procentu likmju nemainīšanu saskanēja ar tirgus dalībnieku gaidām, taču tirgus dalībnieki cerēja sagaidīt kādus signālus par likmju dinamikas virziena maiņu nākotnē, kā arī PĀAIP portfeļa straujāku samazināšanu. Līdz ar to ECB Prezidentes paustā nostāja preses konferencē tika vērtēta kā “vanadziska”, lai arī attiecībā uz PAAIP lēmumu – kā “dūjiska” [1].

Kopš pagājušās ECB Padomes sanāksmes inflācija eirozonā un ASV palēninājās vairāk, nekā ekonomisti prognozēja, un finanšu tirgus instrumentos iecenotās inflācijas nākotnes gaidas samazinājās. Tas kombinācijā ar ekonomikas izaugsmes rādītāju vājināšanos tirgus dalībniekos radīja gaidas, ka centrālās bankas procentu likmes nākotnē samazinās straujāk, nekā iepriekš paredzēts. Pirms decembra ECB Padomes sanāksmes finanšu instrumentos bija iecenots jau pirmais likmju samazinājums 2024. gada martā un kumulatīvs 140 bāzes punktu samazinājums līdz 2024. gada beigām. Tikmēr aptauju rezultāti atspoguļoja gaidas par 75 bāzes punktu samazinājumu 2024. gadā, prognozējot, ka pirmais likmju samazinājums varētu notikt līdz 2024. gada vidum.

Preses konferences laikā ECB Prezidente uzsvērta apņēmību saglabāt likmes augstas pietiekami ilgi un vadīties no ienākošajiem datiem, noliedzot diskusijas par likmju samazināšanu tuvākajā nākotnē.

Eiro kurss pret ASV dolāru ceturtdien dienas pirmajā pusē nostiprinājās, turpinot jau iepriekšējā dienā uzsākto tendenci pēc “dūjiska” ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes iznākuma. Pēc ECB Padomes ziņojuma publiskošanas tendence turpināja nostiprināties, ņemot vērā diverģenci ECB un FRS nostājā. 
Naudas tirgus indeksa trīs mēnešu Euribor nākotnes darījumu līgumā 2024. gada martā iecenotā procentu likme nedaudz pieauga, ņemot vērā ECB prezidentes “vanadzisko” nostāju preses konferences laikā, cita starpā norādot, ka pašlaik netiek runāts par procentu likmju samazinājumiem. Jāņem vērā, ka kopš oktobra ECB Padomes sanāksmes tā bija samazinājusies par nepilniem 30 bāzes punktiem, kas nozīmē, ka finanšu tirgi gaida pirmos procentu likmju samazinājumus jau nākamā gada sākumā. Finanšu tirgi pēc ECB sanāksmes gaida, ka nākamā gada martā trīs mēnešu Euribor indekss būs ap 3.66 %.

Eirozonas akciju tirgus, kuru raksturo EuroStoxx 50 akciju indekss, preses konferences laikā samazinājās un dienas beigās atradās zemākā līmenī nekā dienas sākumā. Arī EuroStoxx Banks indekss, kas raksturo eirozonas banku akciju cenas, kritās preses konferences laikā un dienas beigās bija nedaudz zemākā līmenī nekā dienas sākumu. Saskaņā ar dividenžu diskonta modeli, augstākas procentu likmes nozīmē zemāku akciju cenu vērtējumu.  
 
Eirozonas valdību gan tā saucamo etalona, gan perifērijas valstu parāda vērtspapīru ienesīgumi pēc ECB Padomes ziņojuma publiskošanas nedaudz samazinājās, ņemot vērā to, ka pieņemtie lēmumi attiecībā uz ECB bilances normalizēšanu bija “dūjiskāki”, nekā gaidīts, un nozīmē lēnāku Eirosistēmas portfeļa samazināšanu. Preses konferences laikā, ECB Prezidentei paužot “vanadziskāku” nostāju un apstiprinot gatavību likmes saglabāt augstas ilgāku laiku, eirozonas valstu valdību obligāciju ienesīguma likmes pieauga. 

Nākamā ECB Padomes monetārās politikas sēde notiks 2024. gada 25. janvārī. 
 

EUR/USD

Euribor 3m nākotnes līgums

EUROSTOXX 50 akciju indekss

Eurostoxx Banks akciju indekss

Vācijas valdības 10 gadu obligāciju peļņas likmesFrancijas valdības 10 gadu obligāciju peļņas likmes (%)

Itālijas valdības 10 gadu obligāciju peļņas likmes

[1] Ierasts uzskatīt, ka ECB Padomē ir vanagi, kuri iestājas par stingrāku monetāro politiku, kā arī dūjas, kuras atbalsta monetārās politikas mīkstināšanu. Tiek uzskatīts, ka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir “vanadziskā” viedokļa paudējs (skat. Bloomberg Spectrometer).

APA: Kravinska, A. (2024, 30. may.). Finanšu tirgus reakcija uz 2023. gada 14. decembra ECB Padomes lēmumiem. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6207
MLA: Kravinska, Anete. "Finanšu tirgus reakcija uz 2023. gada 14. decembra ECB Padomes lēmumiem" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 30.05.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6207>.

Līdzīgi raksti

Up