25.09.2020.

Latvijas Bankas konference "Nauda un sabiedrības drošība"

25. septembrī noslēdzās Latvijas Bankas rīkotā konference "Nauda un sabiedrības drošība".

  • Par konferenci

    Latvijas Banka 2020. gada 25. septembrī (sākums plkst. 11.30) rīkos gadskārtējo tautsaimniecības konferenci, kurā tiks runāts par naudas tehnoloģiju attīstību, šā procesa ietekmi uz sabiedrības drošību un veidiem, kā šo drošību stiprināt.

    Starptautiskā konference "Nauda un sabiedrības drošība" notiks pamatā attālināti, ņemot vērā koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nosacījumus. Lielākā daļa runātāju, kā arī skatītāji piedalīsies, izmantojot mūsdienīgu videokonferenču tehnoloģiju sniegtās priekšrocības. Konferenci ikviens interesents varēs vērot tiešraidē interneta vietnē makroekonomika.lv un ziņu portālos, kā arī aktīvi iesaistīties diskusijās un uzdot jautājumus vadošajiem starptautiskajiem un Latvijas finanšu un drošības nozaru ekspertiem (izmantojot platformu sli.do, kods #LBconference).

    Konferences dalībniekus un vērotājus uzrunās Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, bet ievadreferātu sniegs Starptautisko norēķinu bankas Inovāciju centra vadītājs, bijušais Eiropas Centrālās bankas (ECB) Valdes loceklis Benuā Kerē (Benoît Cœuré).

    Paredzētas divas paneļdiskusijas – "Maksājumu sistēmas: izaicinājumi ērti pieejamu zibenīgu maksājumu laikmetā" un "Cita rītdiena – digitāla nauda digitālos maciņos".

    Diskusijās tiks meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem.

    • Kādus riskus rada straujā maksājumu tehnoloģiju attīstība? 
    • Kāda ir valsts un centrālās bankas loma, augot digitālās naudas pieejamībai un lietojumam? 
    • Vai jaunās maksājumu tehnoloģijas ir noturīgas elektroenerģijas zuduma un datu plūsmas pārrāvuma gadījumā? 
    • Vai iespējams nodrošināt pienācīgu personas datu un konfidenciālu datu aizsardzību?
    • Vai virzāmies uz bezskaidrās naudas tautsaimniecību? 
    • Kāda ir skaidrās naudas kā maksāšanas un vērtību uzkrāšanas līdzekļa loma jauno maksājumu tehnoloģiju kontekstā? 
    • Kā atteikšanās no skaidrās naudas ietekmēs maksājumu pieejamību, ērtumu, sabiedrības drošību un mūsu privātumu?
    • Kas ir digitālā nauda, ar ko tā atšķiras no citiem naudas veidiem? 
    • Kāpēc digitālā nauda ir vajadzīga? 
    • Vai digitālajai naudai jābūt privātai vai valsts? 
    • Kā privātu globālu uzņēmumu plānotā digitālās naudas radīšana var ietekmēt mūs katru – gan norēķinus, gan tautsaimniecību, gan valsts un sabiedrības ekonomisko drošību?
    • Digitālās naudas emisija valsts, centrālās bankas rokās – ko tas nozīmēs uzkrāšanai, kreditēšanai, cenu stabilitātei, krīžu risinājumiem? 
    • Kādi jauni riski paredzami līdz ar digitālās naudas ieviešanu, un kā mainītos esošie? 

    Paneļdiskusijas "Maksājumu sistēmas: izaicinājumi ērti pieejamu zibenīgu maksājumu laikmetā" moderators būs komunikācijas speciālists un ārštata žurnālists Nilss Henriks Bīnemanis (Niels Henrik Bünemann). Ievadprezentāciju sniegs Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Deniss Fiļipovs, bet diskusijā piedalīsies Benuā Kerē, Latvijas Bankas Informācijas tehnoloģiju pārvaldes vadītājs Harijs Ozols, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, Danmarks Nationalbank prezidenta palīgs un Finanšu stabilitātes departamenta vadītājs Karstens Biltofts (Karsten Biltoft) un Veidenas Lietišķo zinātņu tehniskās universitātes profesors Dr. oec. Francs Zeics (Franz Seitz).

    Paneļdiskusiju "Cita rītdiena – digitāla nauda digitālos maciņos" vadīs Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, ar ievadprezentāciju uzstāsies Starptautiskā Valūtas fonda Monetāro un kapitāla tirgu pārvaldes Maksājumu, valūtu un infrastruktūras nodaļas vadītāja vietnieks Tommazo Mančīni-Grifoli (Tommaso Mancini-Griffoli). Diskusijā piedalīsies arī ECB Tirgus infrastruktūras un maksājumu ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors Ulrihs Bindseils (Ulrich Bindseil), Lietuvos bankas Valdes loceklis Marjus Jurgils (Marius Jurgilas) un SIA "Fintelum" valdes locekle Liza Aizupiete.

    Detalizēta informācija par konferenci, kā arī tās tiešraide būs pieejama interneta vietnē makroekonomika.lv. Sekot līdzi diskusijām aicināti arī plašsaziņas līdzekļi. Konferences darba valoda ir angļu valoda; tiks nodrošināts sinhronais tulkojums latviešu valodā.

  • Programma

    NAUDA UN SABIEDRĪBAS DROŠĪBA. TAUTSAIMNIECĪBAS KONFERENCE

    2020. gada 25. septembris
    Tiešsaistē

    www.makroekonomika.lv

     

    11.30–11.40

    KONFERENCES ATKLĀŠANA

    Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents

     

    11.40–11.45

    UZRUNA

    Arturs Krišjānis Kariņš, Latvijas Republikas Ministru prezidents

     

    11.45–12.00

    IEVADREFERĀTS

    Benuā Kerē (Benoît Coeuré), Starptautisko norēķinu bankas Inovāciju centra vadītājs

     

    12.00–13.30

    I PANEĻDISKUSIJA

    MAKSĀJUMU SISTĒMAS: IZAICINĀJUMI ĒRTI PIEEJAMU ZIBENĪGU  MAKSĀJUMU LAIKMETĀ

    • Kādus riskus rada straujā maksājumu tehnoloģiju attīstība? Kāda ir valsts un centrālās bankas loma, augot digitālās naudas pieejamībai un lietojumam? Vai jaunās maksājumu tehnoloģijas ir noturīgas elektroenerģijas zuduma un datu plūsmas pārrāvuma gadījumā? Vai iespējams nodrošināt pienācīgu personas datu un konfidenciālu datu aizsardzību?
    • Vai virzāmies uz bezskaidrās naudas tautsaimniecību? Kāda ir skaidrās naudas kā maksāšanas un vērtību uzkrāšanas līdzekļa loma jauno maksājumu tehnoloģiju kontekstā? Kā atteikšanās no skaidrās naudas ietekmēs maksājumu pieejamību, ērtumu, sabiedrības drošību un mūsu privātumu?

    Moderators: Nilss Henriks Bīnemanis (Niels Henrik Bünemann), komunikācijas speciālists un ārštata žurnālists

     

    IEVADPREZENTĀCIJA

    Deniss Fiļipovs, Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs

    Diskusijas dalībnieki

    Harijs Ozols, Latvijas Bankas Informācijas tehnoloģiju pārvaldes vadītājs

    Jānis Sārts, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors

    Karstens Biltofts (Karsten Biltoft), Danmarks Nationalbank prezidenta palīgs un Finanšu stabilitātes departamenta vadītājs

    Dr.oec. Francs Zeics (Franz Seitz), Veidenas Lietišķo zinātņu tehniskās universitātes profesors

     

    13.30–14.00

    PĀRTRAUKUMS

     

    14.00–15.30

    II PANEĻDISKUSIJA

    CITA RĪTDIENA – DIGITĀLA NAUDA DIGITĀLOS MACIŅOS

    • Kas ir digitālā nauda, ar ko tā atšķiras no citiem naudas veidiem? Kāpēc digitālā nauda ir vajadzīga?
    • Vai digitālajai naudai jābūt privātai vai valsts? Kā privātu globālu uzņēmumu plānotā digitālās naudas radīšana var ietekmēt mūs katru – gan norēķinus, gan tautsaimniecību, gan valsts un sabiedrības ekonomisko drošību? Digitālās naudas emisija valsts, centrālās bankas rokās – ko tas nozīmēs uzkrāšanai, kreditēšanai, cenu stabilitātei, krīžu risinājumiem?
    • Kādi jauni riski paredzami līdz ar digitālās naudas ieviešanu, un kā mainītos esošie?

    Moderators: Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents

     

    IEVADPREZENTĀCIJA

    Tommazo Mančīni-Grifoli (Tommaso Mancini-Griffoli), SVF Monetāro un kapitāla tirgu pārvaldes Maksājumu, valūtu un infrastruktūras nodaļas vadītāja vietnieks

    Diskusijas dalībnieki

    Tommazo Mančīni-Grifoli (Tommaso Mancini-Griffoli), SVF Maksājumu, valūtu un infrastruktūras nodaļas vadītājs

    Ulrihs Bindseils (Ulrich Bindseil), ECB Tirgus infrastruktūras un maksājumu ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors

    Marjus Jurgils (Marius Jurgilas), Lietuvos bankas Valdes loceklis Liza Aizupiete, SIA "Fintelum" valdes locekle

     

    KONFERENCES NOSLĒGUMS

  • Referenti, diskusiju dalībnieki un moderatori

    KONFERENCES ATKLĀŠANA

    Mārtiņš Kazāks Mārtiņš Kazāks kopš 2019. gada decembra ir Latvijas Bankas prezidents; pirms tam no 2018. gada augusta viņš bija Latvijas Bankas padomes loceklis. Kā Latvijas Bankas prezidents viņš ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes un Ģenerālpadomes loceklis. Mārtiņš Kazāks ir Latvijas pilnvarotais Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF).

    Mārtiņš Kazāks bija Fiskālās disciplīnas padomes loceklis (2014–2018) un Latvijas Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas biedrs (2006–2011). No 2005. gada Mārtiņš Kazāks bija "Swedbank" AS galvenais ekonomists Latvijā, bet no 2010. gada – arī Swedbank grupas galvenā ekonomista vietnieks. Mārtiņš Kazāks bija pasniedzējs Rīgas Ekonomikas augstskolā (1996–2008), Londonas

    Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē un Rīgas Biznesa skolā. Mārtiņš Kazāks ir autors un līdzautors daudzām publikācijām par finanšu tirgiem, finanšu krīzēm, fiskālo politiku un ekonomisko konkurētspēju.

    Mārtiņš Kazāks ieguvis doktora grādu (2005) un maģistra grādu (1997; ar izcilību) ekonomikā Londonas Universitātē, diplomu ekonomikā Kembridžas Universitātē (1996) un bakalaura grādu ekonomikā Latvijas Universitātē (1995).

     

    UZRUNA

    IEVADREFERĀTS

    Arturs Krišjānis Kariņš Arturs Krišjānis Kariņš kopš 2019. gada ir Latvijas Republikas Ministru prezidents. No 2009. gada līdz 2019. gadam viņš bija Eiropas Parlamenta deputāts. 2007. un 2008. gadā Arturs Krišjānis Kariņš bija partijas "Jaunais laiks" priekšsēdētājs, 2004.–2006. gadā – Latvijas Republikas ekonomikas ministrs, 2002.–2009. gadā – Saeimas deputāts. Arturs Krišjānis Kariņš Pensilvānijas universitātē 1988. gadā ieguvis bakalaura grādu un 1996. gadā – doktora grādu lingvistikas specialitātē.

    Benuā Kerē  Benuā Kerē (Benoît Cœuré) ir Starptautisko norēķinu bankas (SNB) Inovāciju centra vadītājs. Viņš ir SNB Izpildu komitejas loceklis. 2012.–2019. gadā Benuā Kerē bija ECB Valdes loceklis. No 2013. gada līdz 2020. gadam viņš bija SNB Maksājumu un tirgus infrastruktūras komitejas priekšsēdētājs.

    Pirms tam viņš ieņēmis dažādus amatus Francijas Valsts kasē un Francijas Parādu pārvaldības birojā. 2007.–2009. gadā viņš bijis Francijas Daudzpusējo lietu, tirdzniecības un attīstības sekretāra palīgs, Parīzes kluba līdzpriekšsēdētājs, kā arī G8 un G20 samita sagatavošanas Francijas grupas speciālists finanšu jautājumos. 2009.–2011. gadā viņš bija Francijas Valsts kases ģenerāldirektora vietnieks un galvenais ekonomists.

    Benuā Kerē ir maģistra grāds ekonomikas analīzē un politikā (1992; École des hautes études en sciences sociales, Parīze). Viņš ir daudzu rakstu un grāmatu autors par ekonomikas politiku, starptautisko monetāro sistēmu un Eiropas integrācijas ekonomiku.

    I PANEĻDISKUSIJA. MAKSĀJUMU SISTĒMAS: IZAICINĀJUMI ĒRTI PIEEJAMU ZIBENĪGU MAKSĀJUMU LAIKMETĀ

    Nilss Henriks Bīnemanis Moderators Nilss Henriks Bīnemanis (Niels Henrik Bünemann) ir neatkarīgs konsultants ar specializāciju komunikācijas stratēģiju izstrādē un īstenošanā. Viņš Dānijā pievēršas dažādiem komunikācijas jautājumiem galvenokārt ekonomikas un finanšu jomā, kā arī politikā un kultūrā. Pirms tam viņš bijis viena no Dānijas populārākajiem mākslas muzejiem Komunikācijas un pārdošanas nodaļas vadītājs.

    Nilss Henriks Bīnemanis bijis ECB galvenais preses pārstāvis (1999–2014), kas cieši iesaistīts ECB komunikācijas stratēģijas izstrādē un īstenošanā. Viņš vadījis daudzus ECB projektus un lasījis lekcijas par centrālo banku darbību dažādos Eiropas forumos. 2008. gadā viņš bija norīkots darbā SVF Plašsaziņas līdzekļu attiecību nodaļā Vašingtonā, kur bija atbildīgs par attiecībām ar plašsaziņas

    līdzekļiem Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā. Pašlaik viņš ir iekļauts SVF ārējo speciālistu sarakstā.

    Iepriekš Nilss Henriks Bīnemanis bijis Dānijas uzņēmējdarbības dienas laikraksta Børsen, bet vēlāk Dānijas sabiedriskās televīzijas kanāla TV2 žurnālists finanšu jomā un ārzemju korespondents. Viņam ir Orhūsas Universitātes (Dānija) maģistra grāds ekonomikā.

    IEVADPREZENTĀCIJA

    Deniss Fiļipovs Deniss Fiļipovs darbu Latvijas Bankā sāka 2011. gadā kā maksājumu un finanšu tirgus analītiķis, īpašu uzmanību pievēršot maksājumu politikai, attīstībai un inovācijām. Kopš 2015. gada viņš vada Maksājumu sistēmu pārvaldes Maksājumu sistēmu politikas daļu, kuras atbildībā ir maksājumu sistēmu un instrumentu pārraudzība Latvijā un Eiropā. Denisa Fiļipova darba pienākumos ir arī fintech attīstības tendenču monitorings un jaunu tehnoloģiju ietekmes uz finanšu tirgus infrastruktūru analīze. Viņš piedalās Latvijas Bankas zibmaksājumu projektā. Deniss Fiļipovs ir eksperts virtuālo valūtu jomā un veicina diskusijas par blokķēdes tehnoloģijas potenciālu. Viņš ieguvis maģistra grādu Rīgas Tehniskās universitātes uzņēmējdarbības ekonomikas programmā.

    DISKUSIJAS DALĪBNIEKI

    Harijs Ozols Harijs Ozols kopš 1997. gada ir Latvijas Bankas Informācijas sistēmu pārvaldes (kopš 2020. gada – Informācijas tehnoloģiju pārvalde) vadītājs un ir atbildīgs par Latvijas Bankas darbībai nepieciešamo informācijas sistēmu un telekomunikāciju infrastruktūras izveides, funkcionēšanas un attīstības nodrošināšanu. No 2002. gada līdz 2020. gada februārim viņš bija Latvijas Bankas valdes loceklis, pārraudzīja maksājumu sistēmu un Kredītu reģistra darbību un darbības risku pārvaldības jomu un vadīja nozīmīgus attīstības projektus, t.sk. Kredītu reģistra izveidi un attīstību un Zibmaksājumu servisa ieviešanu. No 1994. gada līdz 1997. gadam Harijs Ozols bija Informācijas sistēmu pārvaldes vadītāja vietnieks. No 1992. gada līdz 1994. gadam viņš strādāja Latvijas Bankā par vadošo programmētāju un bija Programmēšanas un sistēmas ieviešanas grupas vadītājs.

    Harijs Ozols pārstāv Latvijas Banku Eiropas Centrālo banku sistēmas Informācijas tehnoloģiju komitejā. Harijs Ozols ieguvis inženiera programmētāja profesionālo maģistra grādu Rīgas Tehniskajā universitātē.

    Jānis Sārts  Jānis Sārts ir NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors. Centrs ir starptautiska organizācija, kas veic analītisko darbu un sniedz padomus NATO dalībvalstīm un tās sadarbības valstīm stratēģiskās komunikācijas jautājumos. Jānis Sārts gandrīz astoņus gadus bijis Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, īstenojot aizsardzības sektora reformu ekonomiskās krīzes apstākļos, veidojot jaunu valsts aizsardzības koncepciju un veicinot reģionālo sadarbību NATO un ES ietvaros. Nacionālās kiberdrošības padomes vadītāja amatā viņš ir bijis atbildīgs par Latvijas kiberdrošības politikas izstrādi un tās ieviešanas pārraudzību, t.sk. pārraugot Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju CERT.LV.

    Papildinformācija:

    Karstens Biltofts Karstens Biltofts (Karsten Biltoft) strādā Danmarks Nationalbank kopš 1998. gada un pašlaik ir tās prezidenta palīgs un Finanšu stabilitātes departamenta vadītājs (kopš 2015. gada). Karstens Biltofts bijis Danmarks Nationalbank Administratīvā departamenta vadītājs (2007–2015), Sekretariāta vadītājs (2004– 2007) un Maksājumu sistēmu daļas vadītājs (2000–2004). Vienlaikus viņš strādājis arī par ārējo ekspertu maksājumu sistēmu un vērtspapīru norēķinu jautājumos SVF misijās Slovēnijā, Maltā un Krievijā (2000–2004), savulaik bijis administrators un ekonomists OECD (1994–1997). Karstens Biltofts ir Dānijas Finanšu uzraudzības iestādes Valdes loceklis, Dānijas Sistēmiskā riska padomes locekļa aizstājējs, Dānijas finanšu sektora operacionālās noturības foruma priekšsēdētājs un ECB Tirgus infrastruktūras valdes loceklis.

    Karstens Biltofts mācījies Eiropas biznesa augstskolā INSEAD (augstākā līmeņa vadības programma; 2003), ieguvis maģistra grādu ekonomikā Kopenhāgenas Universitātē (1988), mācījies arī Londonas Ekonomikas un politisko zinātņu augstskolā (1987) un Kalifornijas Universitātē (1980–1981).

    Francs Zeics Dr.oec. Francs Zeics (Franz Seitz) ir ekonomikas profesors Veidenes Lietišķo zinātņu tehniskajā universitātē (Vācija) un lekcijās īpaši pievēršas monetārajai politikai un finanšu tirgiem. Viņš ir daudzu vietējos un starptautiskos žurnālos publicētu rakstu autors. Viņa galvenie pētījumu virzieni ir monetārā teorija un politika, finanšu tirgi, banku darbība un maksājumu tirgi, īpaši skaidrā nauda apgrozībā. Francs Zeics jau daudzus gadus pilda konsultanta pienākumus dažādos centrālo banku un komercbanku, kā arī finanšu un nefinanšu sabiedrību projektos.

    II PANEĻDISKUSIJA. CITA RĪTDIENA – DIGITĀLA NAUDA DIGITĀLOS MACIŅOS

    Mārtiņš Kazāks Moderators Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks IEVADPREZENTĀCIJA

    Tommazo Mančīni-Grifoli Tommazo Mančīni-Grifoli (Tommaso Mancini-Griffoli) ir SVF Maksājumu, valūtu un infrastruktūras nodaļas vadītājs. Viņa darbs vērsts uz digitālajām valūtām un fintech, monetāro politiku, valūtas intervencēm, modelēšanu, kā arī centrālo banku darbību un komunikāciju. Viņš par šiem jautājumiem konsultējis valstu iestādes un ir daudzu publikāciju autors. Pirms darba SVF Tommazo Mančīni-Grifoli bijis Šveices Nacionālās bankas Pētniecības un monetārās politikas nodaļas vecākais ekonomists, kura pienākumos ietilpa Valdes konsultēšana par ceturkšņa monetārās politikas lēmumiem. Vēl pirms tam viņš strādājis privātajā sektorā – Goldman Sachs, Boston Consulting Group un tehnoloģiju jaunuzņēmumos Silīcija ielejā. Viņš ieguvis doktora grādu Ženēvas Institūtā un iepriekšējos grādus Londonas Ekonomikas augstskolā un Stenforda Universitātē.

    PĀRĒJIE DISKUSIJAS DALĪBNIEKI

    Ulrihs Bindseils Ulrihs Bindseils (Ulrich Bindseil) kopš 2019. gada novembra ir ECB Tirgus infrastruktūras un maksājumu ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors. Pirms tam viņš bijis ECB Tirgus operāciju ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors (no 2012. gada) un ģenerāldirektora vietnieks (no 2009. gada) un Riska vadības nodaļas vadītājs (2005–2008). Ulrihs Bindseils darbu centrālo banku jomā sācis 1994. gadā Deutsche Bundesbank Ekonomikas pārvaldē. Viņa publikācijas ietver Monetary Policy Operations and the Financial System (2014) un Central Banking before 1800 – A Rehabilitation (2019).

    Marjus Jurgils Marjus Jurgils (Marius Jurgilas) kopš 2013. gada ir Lietuvos bankas Valdes loceklis, kura atbildības sfērā ietilpst uzraudzība, maksājumu sistēmas un pētniecība. Marjus Jurgils ir speciālists inovāciju un regulējuma, Eiropas fintech ekosistēmas un Lietuvas fintech jomā. Viņš bijis ekonomists Norges Bank (2011– 2013) un Bank of England (2008–2011), asociētais profesors Elonas Universitātē (2007–2008), pētnieks un zinātniskais līdzstrādnieks Konektikutas Universitātē (2001–2007), kā arī kopš 2006. gada ir ECB pētnieks. Viņš ir Vadības un ekonomikas universitātes (Lietuva) Senāta loceklis, uzstājies starptautiskos pasākumos un intervijās plašsaziņas līdzekļiem sniedzis ieskatu fintech nākotnē.

    Marjus Jurgils ieguvis doktora grādu (2007) un maģistra grādu (2003) ekonomikā Konektikutas Universitātē un bakalaura grādu ekonomikā Viļņas Universitātē (2001).

    Papildinformācija:

    Liza Aizupiete  Liza Aizupiete ir SIA "Fintelum" valdes locekle (kriptokapitāla tirgu nozari apkalpojošas kopfinansēšanas platformas rīkotājdirektore). Pirms tam viņa bijusi viena no kriptovalūtu tirdzniecības platformas Globitex dibinātājiem un AS "Globitex Holding" valdes priekšsēdētāja un padomes locekle, kā arī Lietuvas e-naudas iestādes UAB "NexPay" ģenerāldirektore. Liza Aizupiete mācījusies Ženēvas Universitātē, specializējoties filozofijā. Viņa ir uzņēmēja, kas guvusi pieredzi finanšu jomā, t.sk. tirdzniecībā un fondu un ieguldījumu portfeļu vadībā. Kopš 2012. gada viņa atbalstījusi bitmonētu ieviešanu un vēlāk arī kriptovalūtas nozari kopumā, aizstāvot decentralizētu un stabilu monetāro sistēmu.

    Papildinformācija:

  • Raksti

    07.09.2020. Ivars Tillers, Latvijas Bankas ekonomists, Centrālās bankas digitālā nauda – nepieciešamība, izaicinājumi vai iespējas?

    09.09.2020 Liza Aizupe, SIA "Fintelum" valdes locekle, Kriptovalūtas ir kā dolārs, tikai labākas

    16.09.2020. Ģirts Jansons, Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks, Skaidrā nauda – bija, ir un būs, turklāt jaunā un labākā formā 

  • Infografika: Centrālo banku digitālā valūta

  • Konferences prezentācijas

  • Konferences fotogrāfijas

    Konference "Nauda un sabiedrības drošība"

Komentāri ( 1 )

  • arturs

    22.09.2020 10:56

    Tēma neapšaubāmi ir laikmetīga. Nauda un drošība. Jautājums , kā definēt mūsdienu naudas būtību ? No kura brīža sākam Finanšu laikmeta atskaiti un kā šajā laikmetā mainās naudas statuss. Ko pasaulei nozīmē ASV dolāra atraisīšana no ekvivalences rēķina pret zeltu un sudrabu un šī dolāra pielietojums par pasaules naudu , uzturot to brīvā biržu kotējumā ? Un kādas ir paradigmas maiņas iespējas saprotot ,ka mūsdienu naudas centrālais elements ir dolārs ?

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA

Konferences programma un dalībnieki

Up