09.05.2022.

Latvijas eksporta audzēšana: lai jaunie nāk un vecie turās!

"  "
Foto: Shutterstock

Spēja pārdot ražotās preces un pakalpojumus ārvalstīs ir svarīgs priekšnoteikums Latvijas kā mazas valsts ekonomiskai izaugsmei. Lai gan ārvalstu tirgu apgūšana gulstas uz uzņēmumu pleciem, teju katrā valstī tiek īstenotas arī dažādas atbalsta programmas, kas palīdz uzņēmumiem apgūt jaunus tirgus vai uzsākt eksportu. Tādēļ arī no valsts puses ir svarīga izpratne par eksporta struktūru un dinamiku. Šajā rakstā atšķetināsim, cik lielu lomu Latvijas eksporta pārmaiņās periodā no 2012. -2018. g. spēlēja:

  • jaunu Latvijas eksportētāju ienākšana starptautiskajos tirgos (jo vairāk mums tādu, jo eksporta kāpums kļūst straujāks),
  • pašreizējo eksportētāju darbības paplašināšana starptautiskajos tirgos (jaunu produktu ieviešana, eksporta ģeogrāfijas paplašināšana),
  • pašreizējo eksportētāju izkrišana no eksporta tirgiem (eksporta pilnīga pārtraukšana).
     

1. attēls. Latvijas preču eksporta pieauguma tempu dekompozīcija

Latvijas preču eksporta pieauguma tempu dekompozīcija
 Analīzē izmantoti anonīmi Latvijas uzņēmumu dati, t.sk. par to eksportu.

Analīzes rezultāti liek secināt, ka:

  • Tieši jaunie eksportētāji nākuši ar lielāko (un stabilāko) pozitīvo devumu Latvijas eksporta izaugsmē (vidēji gadā ap 5%, skat. 1. attēlu). Ik gadu preču eksportu uz ārzemēm uzsāk vidēji 1250 uzņēmumi. Lai gan to apgrozījums ārējā tirgū pirmajā gadā vidēji nepārsniedz 20-30 tūkst. eiro, ir atsevišķi uzņēmumi, kas ienāk ar lieliem apjomiem un beigās kopējais jauno eksportētāju pārdošanas apjoms ir ap 350 milj. eiro gadā.
  • Stabils bijis arī mazāk veiksmīgu eksportētāju negatīvais devums (ap 3% gadā), statistikā dzēšot gandrīz divas trešdaļas no jauno eksportētāju pozitīva devuma.
  • Pašreizējie eksportētāji, kas paliek tirgū, rada vislielāko eksporta pieauguma tempa nenoteiktību, īpaši tie, kas eksporta tirgos darbojas jau vairāk nekā 4 gadus. To pozitīvais devums eksporta kāpumā īpaši izteikts bija 2012., 2017. un 2018. gadā, taču 2013. g. tas bija negatīvs.

Latvijā vairāk nekā puse no jaunajiem eksportētājiem izkrīt no eksporta tirgus jau pirmajos divos gados pēc tā uzsākšanas, un tikai viens no četriem uzņēmumiem eksportē ilgāk par 5 gadiem (skat. 2. attēlu). Vidējais uzņēmumu dzīves ilgums eksporta tirgos ir 2.7 gadi. Šie rādītāji nav netipiski zemi, salīdzinot ar starptautiskiem standartiem, bet ir acīmredzams potenciāls: ir ko darīt izdzīvot spējas uzlabošanā un eksporta stimulēšanā!

2. attēls. Latvijas eksportētāju izdzīvot spēja (%)

Latvijas eksportētāju izdzīvot spēja
Analīzē izmantoti anonīmi Latvijas uzņēmumu dati, t.sk. par to eksportu.

Latvijas eksporta veicināšanai tātad ļoti svarīga ir gan jaunu uzņēmumu ienākšana eksporta tirgos, gan pašreizējo eksportētāju izdzīvot spējas uzlabošana un eksporta darbības turpmāka paplašināšana. Tas ļautu veicināt kopējā eksporta pieauguma tempus un samazināt tā svārstības.

Nākamajā bloga ierakstā - par to, kādi faktori ietekmē pašreizējo eksportētāju izdzīvot spēju eksporta tirgos un kas šajā virzienā būtu jāņem vērā eksportējošiem uzņēmumiem un Latvijas ekonomikas politikas veidotājiem.

APA: Tkačevs, O., Beņkovskis, K. (2022, 23. may.). Latvijas eksporta audzēšana: lai jaunie nāk un vecie turās!. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5574
MLA: Tkačevs, Oļegs. Beņkovskis, Konstantīns. "Latvijas eksporta audzēšana: lai jaunie nāk un vecie turās!" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.05.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5574>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up