29.05.2015.

Latvijas IKP 1. ceturksnī stabili mērens

Precizētais 1. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājs ir tuvs iepriekšējām aplēsēm. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem tas pieauga par 0.3%. Savukārt salīdzinājumā ar 2014. gada 1. ceturksni (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem) IKP pieauga par 2.0%.

Jau pirms datu publicēšanas, kā galveno izaugsmes nodrošinātāju prognozējām privāto patēriņu. Privātais patēriņš 1. ceturksnī patiešām uzrādīja vienu no straujākajām izaugsmēm – 2.6% kāpums salīdzinājumā ar 2014. gada 1. ceturksni (kalendāri neizlīdzināti dati). Privātais patēriņš jau iepriekš bija viens no galvenajiem izaugsmes nodrošinātājiem, bet 1. ceturksnis tam bija īpaši labvēlīgs.

Līdzās tālākam vidējās algas kāpumam iedzīvotāju tēriņus veicināja arī citi faktori: patērētāju noskaņojuma uzlabošanās un siltāka ziema ar attiecīgi mazākiem apkures izdevumiem un zemas naftas cenas, kas ļāva lētāk iegādāties degvielu. Lai gan 2015. gada 1. janvārī ieviestā elektroenerģijas tirgus liberalizācija mājsaimniecībām sadārdzināja elektroenerģijas izmaksas, tomēr iepriekš minētie faktori "neitralizēja" šo ietekmi. Tā kā pēdējos mēnešos naftas cenām vērojams pieaugums, tad turpmāk tas vairs neradīs tik labvēlīgus nosacījumus iedzīvotāju pirktspējai.

Ģeopolitiskā fona dēļ investori pērn bija piesardzīgi un uz īpašu uzlabojumu nevarēja cerēt arī 2015. gada sākumā. 1. ceturksnī kopējā pamatkapitāla veidošana samazinājās par 0.9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Izsniegto būvatļauju skaits 1. ceturksnī ir turpinājis sarukt, arī Imigrācijas likuma "mīkstināšanas" ierosinājumi nav raduši atsaucību Saeimā, tātad arī turpmāk nevaram gaidīt lielu aktivitāti būvniecības sektorā, vismaz ne ēku segmentā, iespējams, palielināsies inženierbūvju būvdarbi, kur liela loma Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam.

Zemais investīciju līmenis ir galvenais straujākas tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanās drauds, tomēr pozitīvi, ka ieguldījumi rūpniecībā 2014. gadā nozīmīgi palielinājās (tiesa, gada beigās šīs kāpums izsīka). Tas ļauj cerēt, ka IKP izaugsme saglabāsies.

Reālais preču un pakalpojumu eksports 1. ceturksnī ir audzis par 2.7%. Ārējās vides norises joprojām ir grūti prognozējamas, tāpēc eksportētājiem arvien nākas cīnīties par jauniem tirgiem un konkurētspējas uzlabošanu jau esošajos tirgos. Situācija ir saspringta. Krievija joprojām ir melnais zirdziņš. Te labas, te sliktas vēstis nāk arī no ES valstīm. Piemēram, Vācija un Spānija uzrāda labu izaugsmi, vienlaikus Grieķijā aina iezīmējas arvien drūmāka. Līdzās ārējā pieprasījuma pārmaiņām eksportu ietekmē arī daži iekšzemes notikumi. Piemēram, eksportam martā pozitīvu artavu sniegusi "KVV Liepājas metalurgs" ražotnes darbības atsākšana (kas gan nenoris bez problēmām, skat. tālāk tekstā). Ir lieliskas ziņas par jauniem eksporta pasūtījumiem nākotnē – aprīlī desmit Latvijas piena produktu ražotāji saņēma atļauju eksportēt savu produkciju uz Ķīnu, vasarā tos papildinās vēl četri zivju pārstrādes uzņēmumi.

Reālais preču un pakalpojumu imports 1. ceturksnī saruka par 1.8%, kas kopā ar eksporta izaugsmi veidoja nozīmīgu pozitīvu neto eksporta devumu IKP kāpumā – 2.7 procentu punktus.

No nozaru viedokļa 1. ceturksnī lielāko devumu izaugsmē sniedza apstrādes rūpniecība (gada pieaugums – 4.4%; acīmredzot "KVV Liepājas metalurgs" ietekme) un finanšu un apdrošināšanas darbības (14.8%). Tikmēr negatīvi IKP izaugsmi ietekmēja enerģētika (-4.1%; laika apstākļu dēļ), lauksaimniecības un mežsaimniecības nozare (-8.6%), kā arī transporta un uzglabāšanas nozare (-1.6%).

Tā kā jaunie dati nav sagādājuši būtiskus pārsteigumus, tad šobrīd 2015. gada IKP prognožu pārskatīšana varētu nebūt aktuāla – atgādinu, ka Latvijas Banka lēsusi 2% izaugsmi. Bet tomēr – 2. ceturksnī gribētos cerēt uz pozitīviem pārsteigumiem, piemēram, galvu reibinošiem eksportētāju panākumiem Ķīnā vai negaidīti augstiem ārvalstu viesu tēriņiem Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros – lielākā daļa konferenču, samitu un citu pasākumu norisinājās un vēl plānoti tieši 2. ceturksnī. Uz īpaši sekmīgu "KVV Liepājas metalurgs" darbu gan, šķiet, nevar cerēt – pēdējās ziņas neiepriecina, kas liek nepārsteigties ar labo ziņu ekspektācijām.

APA: Rutkovska, A. (2019, 21. nov.). Latvijas IKP 1. ceturksnī stabili mērens . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/915
MLA: Rutkovska, Agnese. "Latvijas IKP 1. ceturksnī stabili mērens " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/915>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up