Minimālās algas ietekme uz Latvijas uzņēmumiem

Minimālā alga - līdzās iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamajam minimumam - ir viens no populārākajiem veidiem, kā atbalstīt iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem. Taču minimālās algas izmaiņu ietekme uz tautsaimniecību nav vērtējama viennozīmīgi. Lai gan algu pieauguma ietekme uz ekonomiku ir pozitīva, tās pieaugumam var būt arī negatīvas blaknes, piemēram, konkurētspējas vājināšanās. Šajā rakstā salīdzināšu minimālās algas  ar mums līdzīgām valstīm un sniegšu ieskatu minimālo algu palielinājuma ietekmei uz Latvijas tautsaimniecību un konkurētspēju. Raksta otrajā daļā apskatīšu Latvijas uzņēmumu aptaujas rezultātus, kurā uzņēmējiem tika jautāts aprakstīt viņu veiktās darbības pēc minimālās algas palielinājumu 2014. gadā 1. janvārī. Latvijas Bankas veica šo aptauju 2014. gada vasarā Eirosistēmas Atalgojuma dinamikas izpētes tīkla (Wage Dynamic Network survey) ietvaros, kopumā no Latvijas tika apkopotas 557 uzņēmumu sniegtās atbildes[1].

Minimālās algas ietekme uz tautsaimniecību

Kāda ir minimālās algas izmaiņu teorētiski iespējamā ietekme uz tautsaimniecību?

No nodarbināto puses, tā nodrošina iztikas minimumu un varētu pozitīvi ietekmēt arī patēriņu.

No valsts puses - minimālās algas palielinājums var pozitīvi atspoguļoties ēnu ekonomikas daļas kritumā, jo daļai uzņēmumu starpība starp "aplokšņu" algu un jauno minimālo algu varētu būt pārāk zema, lai paliktu ēnu ekonomikā.

Savukārt no darba devēju puses, minimālās algas pieaugums palielina darbaspēka izmaksas, kas var negatīvi atspoguļoties uzņēmuma konkurētspējā. Darbaspēka izmaksu palielinājuma apstākļos uzņēmums ir spiests pielāgoties, izmantojot vienu vai vairākas stratēģijas:

1. Samazināt ar darbaspēku nesaistītas izmaksas;
2. Atlaist daļu no darbiniekiem vai samazināt jaunpieņemto darbinieku skaitu;
3. Uzņēmums izmaksu palielinājumu var kompensēt ar cenu pieaugumu;
4. Var tikt mainīts atalgojuma sadalījums (pieaugot minimālai algai, lai neveidotos zemo algu saspiešanas efekts[2], darbadevējs var būt spiests palielināt algas arī darbiniekiem ar algu virs minimālā līmeņa);
5. Uzņēmums var mēģināt uzlabot produktivitāti, lai pie esošām izmaksām nodrošinātu lielāku izlaidi.

Vairāki no iepriekš minētajiem efektiem ir aprakstīti pētnieciskajā literatūrā. Lielākā daļa no pētījumiem koncentrējas uz iespējamo negatīvo ietekmi uz nodarbinātību[3], taču to rezultāti parāda, ka minimālās algas palielinājuma efekts uz nodarbinātību nav viennozīmīgs. Lai gan minimālās algas palielinājums ierobežo jaunu vakanču radīšanu un var samazināt zemu iemaņu strādnieku nodarbinātību, tomēr ietekme uz kopējo darbavietu skaitu nav obligāti negatīva. Vairāki pētījumi apstiprina algu saspiešanas efektu zemāko algu galā. Savukārt minimālās algas pieauguma pāriešanas efekts (spillover) uz citu darbinieku algām var būt kā pozitīvs, tā arī negatīvs[4]. Pētījumi apstiprina arī minimālās algas pieauguma ietekmi uz cenu līmeņa palielinājumu[5], savukārt pozitīva ietekme uz produktivitāti ir atrasta retāk.

1. attēls. Minimālā mēneša alga (eiro) un tās proporcija vidēja algā, %

Pirms ķerties pie aptaujas rezultātiem, apskatīsim, kur Latvija atrodas salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm (1. attēls). Salīdzinot algas apmēru eiro izteiksmē, minimālā alga Latvijā 2014. gadā bija piektā zemākā Eiropā (lielāka nekā Rumānijā, Bulgārijā, Lietuvā un Čehijā).

Tomēr, ņemot vērā attiecību starp minimālo un vidējo algu trijās nozarēs (rūpniecībā, būvniecībā un pakalpojumu sektoros[6]), esam ļoti tuvu citu valstu rādītājiem (44%). Tikai Slovēnijā tā pārsniedz 50% robežu.

Apskatot minimālās algas daļu vidējā algā šajās nozarēs, redzam, ka Latvijā tā ir augusi, t.i., vidējās algas auga lēnāk par minimālajām algām. Šī parādība ir novērota arī Lietuvā, Ungārijā, Polijā un Slovēnijā. Igaunijā šī attiecība ir diezgan zema, neskatoties uz līdzīgu minimālās algas pieauguma dinamiku ( 1. tabula). Tas norāda uz sabalansētāku algu pieaugumu valstī un potenciāli zemāku efektu no minimālās algas pieauguma.

1. tabula. Minimālo algu pieaugums, % (nacionālā valūtā, pusgadu dati)

Avots: Eurostat

Minimālā alga un konkurētspēja

No konkurētspējas viedokļa, svarīgs ir jautājums, vai minimālās algas pieaugums atbilst produktivitātes palielinājumam un kopējā cenu līmeņa izmaiņām? Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, periodā no 2011. līdz 2014. gadam produktivitātes, cenu un minimālās algas attīstība Latvijā, kā arī Lietuvā, Igaunijā un Slovākijā bija sabalansēta (2. attēls). Savukārt - no 2015. gada minimālās algas palielinājums Latvijā apsteidz produktivitātes un cenu pieaugumu, kas liecina, ka tālākais minimāls algas palielinājums Latvijā (neskatoties uz kopumā diezgan zemo līmeni eiro izteiksmē), ja nav pamatots ar produktivitātes pieaugumu, varētu radīt negatīvu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un konkurētspēju.

2. attēls. Minimālo algu, HICP cenu un produktivitātes salīdzinājums (pieaugumi % no 2010. gada līmeņa)

Viens no faktoriem, kas nosaka minimālās algas palielinājuma ietekmes lielumu konkrētajā nozarē, ir to darbinieku īpatsvars, kas saņem minimālās algas. Apskatot stundu algu sadalījumu pa Latvijas tautsaimniecība sektoriem (3. attēls), var redzēt, ka no kopējā darbinieku skaita dažādās nozarēs aptuveni viena ceturtā daļa saņem minimālo algu. Finanšu pakalpojumu sektors ir vienīgais, kur šī daļa ir daudz zemāka. Līdz ar to minimālās algas palielinājumam var būt nozīmīga ietekme uz uzņēmumu darbaspēka izmaksām gandrīz visās nozarēs.

3. attēls. Stundu algu sadalījums pa sektoriem Latvijā 2014. gadā

Lai novērtētu, kā Latvijas uzņēmumi reaģē uz minimālās algas palielinājumu, apskatīsim Latvijas Bankas veiktās uzņēmumu aptaujas rezultātus.

Par veikto aptauju

Iesākumā īsi par aptauju: 2014. gadā Latvijas Banka kopā ar citām 25 Eiropas Savienības valstu centrālajām bankām piedalījās Atalgojuma dinamikas izpētes tīkla (Wage Dynamics Network; turpmāk WDN[7]) projektā. Aptaujas mērķis bija – iegūt detalizētu informāciju par algu, nodarbinātības un cenu pārmaiņām uzņēmumos dažādos ekonomiskos un finanšu apstākļos periodā no 2010. līdz 2013. gadam. Astoņas valstis[8] aptaujā iekļāva arī minimālo algu tematikas bloku, kas ietvēra jautājumus par uzņēmumu reakciju uz minimālās algas palielinājumu[9]. Latvijas izlases apjoms bija 557 uzņēmumi, kas nodarbina vismaz 10 darbiniekus[10].

Aptaujas rezultāti

Uzņēmumi, kas maksā minimālās algas

Latvijas WDN aptaujas rezultāti parāda, ka darbinieku ar minimālajām algām koncentrācija ir vislielākā mazajos uzņēmumos, kur darbinieku skaits ir no 10 līdz 19 darbiniekiem (25%). Rūpniecības un pakalpojumu sektoros darbinieku daļa ar minimālajām algām bija lielāka (attiecīgi 16% un 19%) nekā tirdzniecības (15%), būvniecības (11%) un finanšu un apdrošināšanas sektoros (2%)[11].

Salīdzinot eksportējošus un neeksportējošus uzņēmumus, var atzīmēt, ka gandrīz visās nozarēs (izņemot būvniecību) darbinieku daļa, kas pelna minimālās algas, eksportējošos uzņēmumos ir mazāka (4. attēls). Tas ir īpaši raksturīgs rūpniecības sektorā, kur neeksportējošie uzņēmumi nodarbina divreiz lielāku darbinieku skaitu, kuriem tiek maksātas minimālās algas. Toties šo uzņēmumu vidējais lielums ir vidēji mazāks (zem 50 darbiniekiem) nekā eksportējošiem uzņēmumiem.

4. attēls. Vidējais darbinieku īpatsvars ar minimālajām algām dažādos sektoros

 Rīcība pēc minimālās algas palielinājuma

 Jautājums par uzņēmumu reakciju uz minimālās algas palielinājumu Latvijas aptaujā bija formulēts šādi: “Cik svarīgi bija pēc minimālās algas palielināšanas 2014. gada 1. janvārī veikt šādus darbaspēka izmaksu korekcijas pasākumus – atlaist darbiniekus, ierobežot jauno darbinieku pieņemšanu, palielināt produkta cenas, samazināt ar darbaspēku nesaistītas izmaksas, palielināt algu darbiniekiem ar algu lielāku par minimālo līmeni, un palielināt produktivitāti". Bija piedāvāti pieci atbildes varianti – nesvarīgi (nebija aktuāli), mazsvarīgi, svarīgi, ļoti svarīgi vai nav atbildes.

Šāds jautājuma formulējums tika izvēlēts, jo visas iepriekš minētās uzņēmumu stratēģijas, reaģējot uz minimālās algas palielinājumu (izņemot produktivitāti), var negatīvi ietekmēt uzņēmumu konkurētspēju.

Darbaspēka samazinājums, ja nav papildināts ar produktivitātes uzlabošanu, samazina izlaides apjomu. Produktu cenas palielināšanu var īstenot galvenokārt tikai uzņēmumi, kas darbojas mazākas konkurences apstākļos vai kuru produkcijas pieprasījums ir neelastīgs. Ar darbaspēku nesaistīto izmaksu samazinājums var arī negatīvi ietekmēt konkurētspēju, ja uzņēmumi mazāk investēs vai iegādāsies lētākas izejvielas. Algu saspiešanās zemāko algu galā mazina šai grupai piederošo darbinieku motivāciju, jo samazinās algu atšķirība dažādām darbinieku kvalifikācijām un līdz ar to var sarukt darbinieka tieksme uzlabot savu produktivitāti, lai pārietu no vienas kategorijas uz augstāku.

Savukārt algu palielinājums darbiniekiem, kas pelna virs minimālās algas, dod multiplikatora efektu darbaspēku izmaksu palielinājumam (kopējais algas fonds palielinās vairāk, nekā tas būtu, ja palielinātos algas tikai darbiniekiem ar minimālo algu). Līdz ar to, lai pilnīgāk novērtētu minimālās algas efektu Latvijā, ir svarīgi saprast, kādas stratēģijas izmanto tieši Latvijas uzņēmumi.

Galvenie aptaujas secinājumi

Piektdaļa no uzņēmumiem atbildēja, ka četri no sešiem piedāvātajiem darbaspēka izmaksu korekcijas pasākumiem bija svarīgi vai ļoti svarīgi (5. attēls). Tie ir - ar darbaspēku nesaistīto izmaksu samazinājums, cenu palielinājums, algu palielinājums darbiniekiem ar algu virs minimālā līmeņa un produktivitātes uzlabojums. Nodarbināto skaita samazinājumu par svarīgu vai ļoti svarīgu atzīmēja vien 7% no uzņēmumiem (no tiem 2% to atzina par ļoti svarīgu). Savukārt jauno darbinieku skaitu ierobežošanu par svarīgu uzskatīja 9% no respondentiem.

Pirmo četru izmaksu korekcijas pasākumu dominance saglabājās visās nozarēs un uzņēmumu lielumos. Rūpniecības, būvniecības un tirdzniecības nozarēs tendence ir izteiktāka, ko var izskaidrot ar lielāku darbinieku īpatsvaru, kas šajās nozarēs pelna minimālās algas. Produktivitātes uzlabošanas nozīmīgums rūpniecības un tirdzniecības nozarēs ir lielāks nekā citās nozarēs. Savukārt algu palielinājums darbiniekiem ar algu virs minimālā līmeņa ir raksturīgs būvniecības nozarei. Finanšu sektora uzņēmumi par svarīgu atzīmēja darbaspēku nesaistīto izmaksu samazinājumu un algu palielinājumu darbiniekiem, kas pelna virs minimālā līmeņa.

5. attēls. Uzņēmumu daļa, kam attiecīgais izmaksu korekcijas pasākums minimālās algas palielinājuma rezultātā bija svarīgs vai ļoti svarīgs %

Lielas atšķirības pēc uzņēmuma lieluma izmaksu korekcijas pasākuma izvēlē nav novērotas. Tomēr jāatzīmē, ka starp uzņēmumiem virs 200 darbiniekiem mazāk bija tādu uzņēmumu, kam kāda  no šīm rīcībām vispār bija vajadzīga. Tas galvenokārt ir saistīts ar mazāku darbinieku īpatsvaru ar minimālajām algām lielajos uzņēmumos[12].

Līdzīgi arī eksportējošie uzņēmumi norādīja vidēji mazāku nepieciešamību izmantot norādītos izmaksu korekcijas pasākumus, kas arī skaidrojams ar zemāku minimālo algu saņemošo darbinieku īpatsvaru. Interesanti, ka produktivitātes palielināšana atzīmēta par svarīgu, galvenokārt, uzņēmumos virs 20 darbiniekiem, kas varētu tikt skaidrots ar lielāku materiālu bāzi un spēju efektīvāk pielāgot ražošanas tehnoloģijas.

Vēlējos piebilst, ka arī uzņēmumi, kur algu līmenis visiem darbiniekiem ir augstāks par minimālo algu, atzīmēja vairākus izmaksu pielāgošanas pasākumus par svarīgiem. Piemēram, 4% no šiem uzņēmumiem pieminēja, ka viņiem vajadzēja palielināt cenas; 6%, ka viņiem vajadzēja samazināt izmaksas; un 6% vajadzēja palielināt algas darbiniekiem. Produktivitātes uzlabošanu pieminēja 13% no uzņēmumiem, kas ir proporcionāli divreiz vairāk, salīdzinot ar vidējiem rezultātiem visiem uzņēmumiem. Rezultātā var secināt, ka līdzās tiešajam efektam uz uzņēmumiem, kas nodarbina darbiniekus ar minimālo algu, pastāv arī būtisks pārnešanas (spillover) efekts uz pārējiem uzņēmumiem, ko vajag ņemt vērā, vērtējot minimālās algas palielinājuma kopējo ietekmi uz tautsaimniecību.

Analizējot faktorus, kas nosaka katra izmaksu korekcijas pasākuma izvēli[13], pielietojot logit regresijas modeļus, var secināt, ka varbūtība izmantot visus izmaksu pielāgošanas mehānismus (izņemot produktivitātes pieaugumu) ir augstāka uzņēmumiem ar lielāku darbinieku īpatsvaru, kas saņem minimālo algu, kā arī uzņēmumiem, kuriem ir grūtības ar pieprasījumu un kredītu pieejamību.

Rūpniecības uzņēmumiem ir augstākā varbūtība izmantot visus pielāgošanas mehānismus (izņemot atlaišanu), salīdzinot ar tirdzniecības un pakalpojumu nozarēm. Finanšu un apdrošināšanas nozares uzņēmumiem ir lielākā varbūtība samazināt ar darbaspēku nesaistītās izmaksas un palielināt algu darbiniekiem. Mātes uzņēmuma esamība savukārt samazina varbūtību, ka uzņēmums būs spiests izvēlēties samazināt nodarbinātību, ierobežot jaunu darbinieku pieņemšanu vai samazināt ar darbaspēku nesaistītās izmaksas. Eksportējošiem uzņēmumiem ir mazākā varbūtība palielināt produktu cenas, samazināt ar darbaspēku nesaistītās izmaksas vai arī palielināt produktivitāti.

6. attēls. Atbilžu sadalījums no eksportējošiem un neeksportējošiem uzņēmumiem, kur darbinieku daļa, kas pelna minimālās algas, ir vismaz 20%, savukārt pieprasījums pēc galvenā produkta vai pakalpojuma periodā 2010. - 2013. gads ir nemainīgs vai uzlabojies; %

 Ilustrējot secinājumus par eksportējošiem uzņēmumiem, vēlējos parādīt atbilžu sadalījumu uzņēmumos, kur vismaz 20% no darbiniekiem pelna minimālās algas[14] un kur pieprasījums pēc galvenā produkta vai pakalpojuma periodā 2010. - 2013. gads ir nemainīgs vai uzlabojies (6. attēls).

Kontrolējot minimālo darbinieku īpatsvaru un pieprasījumu (galvenos izskaidrojošos faktorus regresijas modelī), mēs varam grafiski salīdzināt eksportējošo un neeksportējošo uzņēmumu rīcību, reaģējot uz minimālās algas pieaugumu, uzņēmumos, kur tiešai ietekmei no minimālās algas pieauguma vajadzētu būt lielākai. Atbilstoši iepriekš minētajam secinājumam, mazākā eksportējošo uzņēmumu daļa izmanto cenu, izmaksu un produktivitātes pielāgošanas mehānismus, reaģējot uz minimālās algas pieaugumu. Tas varētu būs skaidrots ar augstāku konkurenci ārējos tirgos, kad eksportējošiem uzņēmumiem ir grūtāk izmantot cenu un produktivitātes pielāgošanās mehānismus, kas pastiprina iespējamo negatīvo efektu no minimālās algas palielinājuma.

Kopsavilkums un galvenie secinājumi

• Salīdzinot ar citu Eiropas valstu rādītājiem, minimālās algas līmenis attiecībā pret vidējo algu Latvijā ir diezgan augsts, un minimālas algas palielinājums Latvijā, ja nav pamatots ar produktivitātes pieaugumu, varētu rādīt negatīvu ietekmi uz uzņēmumu konkurētspēju.
• Vairākās Latvijas nozarēs (it īpaši tirdzniecībā, rūpniecībā, pakalpojumu sniegšanā un būvniecībā) ir liels darbinieku īpatsvars, kas pelna minimālo algu. Līdz ar to minimālās algas palielinājumam var būt nozīmīga ietekme uz uzņēmumu darbaspēka izmaksām gandrīz visās nozarēs.
• Aptaujas rezultāti parāda, ka, reaģējot uz minimālās algas palielinājumu, uzņēmumi biežāk izvēlas palielināt produkcijas cenas, samazināt darbaspēku nesaistītās izmaksas un palielināt darbinieku atalgojumu, kas pelna virs minimālās algas, kas var potenciāli ierobežot uzņēmumu konkurētspēju. Savukārt tiešā negatīvā ietekme uz nodarbinātību ir mazāka (uzņēmumi retāk izvēlas samazināt nodarbināto skaitu vai ierobežot jauno darbinieku pieņemšanu, reaģējot uz minimālas algas palielinājumu).
• Ietekme no minimālās algas pieauguma ir novērota arī uzņēmumos, kur visi darbinieki pelna vairāk par minimālajām algām. Līdz ar to pastāv netiešs efekts no minimālās algas palielinājuma, ko vajag ņemt vērā.
• Eksportējošiem uzņēmumiem ir mazāka varbūtība izmantot cenu, izmaksu un produktivitātes pielāgošanas mehānismus, kas var pastiprināt iespējamo negatīvo efektu no minimālās algas palielinājuma. Šis efekts ir īpaši izteikts uzņēmumos, kur minimālo algu saņem liels darbinieku skaits.

____________________________________________

[1] Detalizēts apkopojums par Latvija WDN rezultātiem ir pieejams Latvijas Bankas mājaslapas pētījumu publikāciju sadaļā https://www.bank.lv/images/stories/pielikumi/publikacijas/petijumi/p_2-2015_lv.pdf

[2] Gadījums, kad samazinās starpība starp zemākajām algām, un līdz ar to palielinās algu sadalījuma asimetrija.

[3] Skat. Neumark un Washer (2006) un Neummark et.al (2013) pētījumu apkopojumus.

[4] Skat. Neumark un Vasher (2008), Manning (2003), Kambayasi et al (2010), Aretz et al (2012, 2013), Kraft et al (2012), Gregory (2014) pētījumus.

[5] Skat. Card un Krueger (1995), Macdonald un Arasonson (2000), Lemos (2004), Wadsworth (2009) pētījumus.

[6] Pakalpojumu sektoru grupa iekļauj sevī NACE2 sektorus I, H, J, K, L,M, N (Izmitināšana un ēdināšana pakalpojumi, Transports un uzglabāšana, Informācija un komunikācijas pakalpojumi, Finanšu un apdrošināšanas darbības, Operācijas ar nekustamo īpašumu, Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība).

[7] https://www.ecb.europa.eu/pub/economic-research/research-networks/html/researcher_wdn.

[8] Bulgārija, Igaunija, Ungārija, Lietuva, Latvija, Rumānija, Slovēnijā un Slovākija.

[9] Cits pētījuma piemērs, kur tika analizēta uzņēmumu rīcība minimālās algas pieauguma gadījumā, ir Hirsch, Kaufman un Zelenska (2015) balstīts uz Amerikāņu apkalpošanas sektora uzņēmumu menedžeru aptauju.

[10] Izlases veidošanas stratēģijas pamatā bija dalījums četrās kategorijās pēc darbinieku skaita un 10 nozarēs atbilstoši NACE 2. red. klasifikācijai.

[11] Šie skaitļi ir mazāki, salīdzinot ar darbaspēka aptaujas rezultātiem (skat. 3. attēlu ), jo WDN aptaujā nav iekļauti uzņēmumi ar darbinieku skaitu, kas mazāks par 10. Tas arī izskaidro zemo darbinieku īpatsvaru ar minimālajām algām būvniecībā.

[12] Skat. tabulu P63; Fadejeva, L., Krasnopjorovs, O. (2015) "Latvijas darba tirgus pārmaiņas 2008.–2013. gadā: uzņēmumu aptaujas rezultāti", Latvijas Bankas pētījums 2/2015; https://www.bank.lv/images/stories/pielikumi/publikacijas/petijumi/p_2-2015_lv.pdf

[13] Skat. tabulu P69; Fadejeva, L., Krasnopjorovs, O. (2015) "Latvijas darba tirgus pārmaiņas 2008.–2013. gadā: uzņēmumu aptaujas rezultāti", Latvijas Bankas pētījums 2/2015 https://www.bank.lv/images/stories/pielikumi/publikacijas/petijumi/p_2-2015_lv.pdf

[14] Šādu uzņēmumu īpatsvars gan eksportējošos, gan neeksportējošos uzņēmumos ir apmēram 28%.